aizbildināt
aizbildināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizbildinu | aizbildinām | aizbildināju | aizbildinājām | aizbildināšu | aizbildināsim |
| 2. pers. | aizbildini | aizbildināt | aizbildināji | aizbildinājāt | aizbildināsi | aizbildināsiet, aizbildināsit |
| 3. pers. | aizbildina | aizbildināja | aizbildinās | |||
Pavēles izteiksme: aizbildini (vsk. 2. pers.), aizbildiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizbildinot (tag.), aizbildināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizbildinātu
Vajadzības izteiksme: jāaizbildina
Norādīt, minēt iemeslus (kāda) rīcības attaisnošanai.
PiemēriGranta gadījumā ir citādi, un viņš šo nepieciešamību teoretizēt sarunā aizbildina ar pedagoģisko darbību.
- Granta gadījumā ir citādi, un viņš šo nepieciešamību teoretizēt sarunā aizbildina ar pedagoģisko darbību.
- Viņi nemaz sevi nesaudzēja un sevi neaizbildināja.
- Es gan neesmu noskaņots piekopt šādu dzīvesveidu, un man ir savi iemesli, kas to var aizbildināt.
- Savu neiejaukšanos viņš aizbildināja ar to, ka daudz esot jādomā par demokrātijas problēmām.
- Ja tas, kas notika, būtu noticis tikai maizes kumosa dēļ, lai glābtu mazo un sevi no grūti panesamajām bada mokām, to varētu aizbildināt un, iespējams, Dievs to pat piedotu.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit