uzruna
uzruna sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Darbība → uzrunāt (1).
2.Runa, parasti īsa, ar kuru ievada, iesāk (sapulci, konferenci, kādu pasākumu u. tml.).
3.joma: valodniecība Vārds vai vārdu savienojums vokatīvā, ar ko teikumā uzrunā kādu personu vai citu dzīvu būtni, retāk parādību vai priekšmetu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri