uzruna
uzruna sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | uzruna | uzrunas |
| Ģen. | uzrunas | uzrunu |
| Dat. | uzrunai | uzrunām |
| Akuz. | uzrunu | uzrunas |
| Lok. | uzrunā | uzrunās |
1.Darbība → uzrunāt1.
2.Runa, parasti īsa, ar kuru ievada, iesāk (sapulci, konferenci, kādu pasākumu u. tml.).
3.joma: valodniecība Vārds vai vārdu savienojums vokatīvā, ar ko teikumā uzrunā kādu personu vai citu dzīvu būtni, retāk parādību vai priekšmetu.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vienskaitļa lietojums nedaudz maina uzrunas semantiku, tā iegūst negatīvāku nokrāsu.
- Te ķermeniskā ritma patika ņem virsroku, vienlaikus uzsverot uzrunas personiskumu.
- Tad ir jautājums, kāpēc sieva nebija līdzās prezidentam Jaungada uzrunā.
- Neptūna uzrunu pavada jūras radījumu, Nāras un cirkus mākslinieku intermēdijas.
- Pēc viņas uzrunas daži protesta dalībnieki skandēja " Circene aizkrāsnē".