uzruna
uzruna sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | uzruna | uzrunas |
Ģen. | uzrunas | uzrunu |
Dat. | uzrunai | uzrunām |
Akuz. | uzrunu | uzrunas |
Lok. | uzrunā | uzrunās |
1.Darbība → uzrunāt1.
2.Runa, parasti īsa, ar kuru ievada, iesāk (sapulci, konferenci, kādu pasākumu u. tml.).
3.joma: valodniecība Vārds vai vārdu savienojums vokatīvā, ar ko teikumā uzrunā kādu personu vai citu dzīvu būtni, retāk parādību vai priekšmetu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vienskaitļa lietojums nedaudz maina uzrunas semantiku, tā iegūst negatīvāku nokrāsu.
- Te ķermeniskā ritma patika ņem virsroku, vienlaikus uzsverot uzrunas personiskumu.
- Tad ir jautājums, kāpēc sieva nebija līdzās prezidentam Jaungada uzrunā.
- Neptūna uzrunu pavada jūras radījumu, Nāras un cirkus mākslinieku intermēdijas.
- Pēc viņas uzrunas daži protesta dalībnieki skandēja " Circene aizkrāsnē".