uzrullēt

uzrullēt 2. konjugācijas darbības vārds

Locīšana

1.transitīvs Uztīt (ko uz ruļļa), izveidot rulli (no kāda materiāla).

2.transitīvs Rullējot ar rulli, veltni, uzklāt virsū (uz kā, kam).

3.sarunvaloda, intransitīvs Uzbraukt (parasti ar automobili).

Avoti: LLVV