uzrullēt
uzrullēt 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzrullēju | uzrullējam | uzrullēju | uzrullējām | uzrullēšu | uzrullēsim |
| 2. pers. | uzrullē | uzrullējat | uzrullēji | uzrullējāt | uzrullēsi | uzrullēsiet, uzrullēsit |
| 3. pers. | uzrullē | uzrullēja | uzrullēs | |||
Pavēles izteiksme: uzrullē (vsk. 2. pers.), uzrullējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzrullējot (tag.), uzrullēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzrullētu
Vajadzības izteiksme: jāuzrullē
1.transitīvs Uztīt (ko uz ruļļa), izveidot rulli (no kāda materiāla).
2.transitīvs Rullējot ar rulli, veltni, uzklāt virsū (uz kā, kam).
3.sarunvaloda, intransitīvs Uzbraukt (parasti ar automobili).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Uz sienām uzrullētajā cilvēka – zīmes rakstā patiesībā parādās pašas pārdzīvotais.
- Mjāāā, superīgu splifu [29] mums Kluksts uzrullēja tanī vakarā.
- Es varu to uzrullēt, jo ir kā plēvīte.
- No propellera radītās vēja plūsmas virpulis pasvieda sāņus futbola vārtus un uzrullēja daļu skrejceļa.
- Kad vajag, var aizklāt logu pilnībā, bet, kad gribas, lai gaisma iespīd vairāk, žalūzijas uzrullē augšā.