uzrukšēt
uzrukšēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzrukšu | uzrukšam | uzrukšēju | uzrukšējām | uzrukšēšu | uzrukšēsim |
| 2. pers. | uzrukši | uzrukšat | uzrukšēji | uzrukšējāt | uzrukšēsi | uzrukšēsiet, uzrukšēsit |
| 3. pers. | uzrukš | uzrukšēja | uzrukšēs | |||
Pavēles izteiksme: uzrukši (vsk. 2. pers.), uzrukšiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzrukšot (tag.), uzrukšēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzrukšētu
Vajadzības izteiksme: jāuzrukš
Neilgu laiku, arī reizēm rukšķēt (par cūku).
Avoti: LLVV