uzrūcināt
uzrūcināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzrūcinu | uzrūcinām | uzrūcināju | uzrūcinājām | uzrūcināšu | uzrūcināsim |
| 2. pers. | uzrūcini | uzrūcināt | uzrūcināji | uzrūcinājāt | uzrūcināsi | uzrūcināsiet, uzrūcināsit |
| 3. pers. | uzrūcina | uzrūcināja | uzrūcinās | |||
Pavēles izteiksme: uzrūcini (vsk. 2. pers.), uzrūciniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzrūcinot (tag.), uzrūcināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzrūcinātu
Vajadzības izteiksme: jāuzrūcina
Iesākt rūcināt (piemēram, mehānismu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, rūcināt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ar granti pilnais KrAZ lēnām uzrūcināja uz tilta.
- Nedaudz tālāk trase ir saglabājusies, kur ik pa laikam kāds ''uzrūcina''.