uzrotīties
uzrotīties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzrotos | uzrotāmies | uzrotījos | uzrotījāmies | uzrotīšos | uzrotīsimies |
| 2. pers. | uzroties | uzrotāties | uzrotījies | uzrotījāties | uzrotīsies | uzrotīsieties, uzrotīsities |
| 3. pers. | uzrotās | uzrotījās | uzrotīsies | |||
Pavēles izteiksme: uzroties (vsk. 2. pers.), uzrotieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzrototies (tag.), uzrotīšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzrotītos
Vajadzības izteiksme: jāuzrotās
Refl. → uzrotīt; tikt uzrotītam.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tāpat serotonīnu rada dažas jaunas ap automobiļiem skrienošas un puišiem pozējošas nimfas piespīlētās biksītēs un uzrotītos krekliņos.
- Līdzās krāca tēvs: uz pieres asiņaina brūcīte, viena bikšu stara uzrotījusies gandrīz līdz celim, otra nezin ar ko no smērēta.