uzrūciens
Lietojuma biežums :
uzrūciens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | uzrūciens | uzrūcieni |
| Ģen. | uzrūciena | uzrūcienu |
| Dat. | uzrūcienam | uzrūcieniem |
| Akuz. | uzrūcienu | uzrūcienus |
| Lok. | uzrūcienā | uzrūcienos |
Vienreizēja paveikta darbība → uzrūkt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Durvis pavērās vēlreiz, bet niknāks uzrūciens apstādināja ārā kāpt gribētāju.
- Viņš mēģināja pie maltītes uzsākt sarunas ar mājvietas saimnieku, taču atbildes vietā parasti atskanēja viens vienīgs vārds vai uzrūciens.
- Tad viņš atkal nolīda savā stūrī un visu pēcpusdienu aizvadīja noslēpumainās nodarbēs, ar dusmīgiem uzrūcieniem dzīdams prom visus ziņkārīgos, kas viņam uzdeva jautājumus ( un visuzstājīgākais bija Džakomantonio).
- ieejot vietējā veikalā gribu nofotografēt ar telefonu potenciāli nopērkamo somu, lai aizsūtīti viedokļa izteikšanai draugam, uz ko tiek saņemts nikns uzrūciens, ka fotografēt nedrīkst un tulīt tiks izsaukta apsardze.
- Kā apliecinājums šai tēzei var kalpot kaut vai labklājības ministra uzrūciens ārstiem paša partijas priekšvēlēsanu lapelē