Vasaras versija 2022
385 555 šķirkļi
uzrūkt
uzrūkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Vēršoties (pret cilvēku vai dzīvnieku), neilgu laiku, arī reizēm rūkt (piemēram, par suni).
1.1.sarunvaloda, pārnestā nozīmē, transitīvs Īgni, nelaipni pateikt (ko kādam).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri