uzrunāt
Lietojuma biežums :
uzrunāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Sakot ko, vērsties (pie kāda); vērsties (pie kāda), izsakot noteiktu vārdu, vārdu savienojumu (šās) personas apzīmēšanai.
PiemēriViņa savus audzēkņus vienmēr uzrunāja tikai uz jūs.
Saistītās nozīmesbildināt, nobildināt, uzbildināt.
Tulkojumiaddress, call.
1.1.pārnestā nozīmē Noteiktā veidā, piemēram, ar savu daiļradi, iedarboties (uz kādu), ietekmēt (kādu).
PiemēriViens no veidiem, kā uzrunāt publiku, palīdzēt uzzināt, ieklausīties mākslas darbu stāstos, ir LLMC Mākslas vēstnešu programma.
Saistītās nozīmesiedvesmot.
1.2.pārnestā nozīmē Būt tādam, kas iedarbojas (uz kādu), ietekmē (kādu) — piemēram, par mākslas darba, daiļdarba saturu, tēlu u. tml.
PiemēriŠis laiks nebeidz uzrunāt cilvēkus, un tas radis atspoguļojumu daudzos literatūras un mākslas darbos.
Saistītās nozīmesiedvesmot.
2.novecojis Aicināt kļūt par sievu (retāk par vīru).
Saistītās nozīmesbildināt.
Avoti: LLVV, TWN
Korpusa piemēri:šeit