Paplašinātā meklēšana
Meklējam uzrunāt.
Atrasts vārdos (2):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (39):
- tavējs Ar "tu" uzrunātā biedrs, kolektīva loceklis.
- tavējs Ar "tu" uzrunātā ģimenes loceklis, piederīgais.
- brāļot Bieži teikt, lietot (sarunā) vārdu "brālis", uzrunāt kādu par "brāli".
- uzruna Darbība --> uzrunāt (1).
- nolabināt Draudzīgi uzrunāt un glāstīt.
- kundzināt Godbijīgi uzrunāt kādu ar "kungs" vai "kundze".
- pabildināt Īsi uzrunāt; arī īsi sveicināt.
- uzjokot Jokojot uzrunāt; pajokot.
- jūsināt Jūsot - uzrunāt (kādu) ar "jūs".
- eicā Lieto, lai uzrunātu, pievērstu uzmanību.
- mans Lieto, lai uzsvērtu, ka uzrunātais ir saistīts ar runātāju.
- abordēt Malā piebraukt; sakabināt; uzrunāt.
- sevis Norāda, ka darbība, stāvoklis attiecas uz runātāju, uzrunāto vai pieminēto personu.
- uzgodināt Pagodinoši uzrunāt.
- uzgodīt Pagodinoši uzrunāt.
- pievērsties Pagriežoties (pret kādu), uzrunāt (to), pievērst (tam) uzmanību.
- ej sukt! pazūdi! (dusmās un cerot, ka uzrunātā persona ies projām).
- uzrunāties Savstarpēji uzrunāt (1) citam citu.
- redzināt Skubināt, drošināt; uztraukt; aicināt; bildināt, uzrunāt.
- apostrofēt Strupi uzrunāt.
- harangēt Svinīgi uzrunāt.
- jūsējs Tā cilvēka biedrs, viņa kolektīva loceklis, kuru uzrunā ar "jūs", pie kura vēršas; divu vai vairāku uzrunāto cilvēku biedri, viņu kolektīva locekļi.
- jūsējs Tā cilvēka ģimenes loceklis, piederīgais, kuru uzrunā ar "jūs", pie kura vēršas; divu vai vairāku uzrunāto cilvēku ģimenes locekļi, piederīgie.
- jūsmājas Tā cilvēka mājas, kuru uzrunā ar "jūs", pie kura vēršas; divu vai vairāku uzrunāto vai vienas ģimenes cilvēku mājas.
- savs Tāds, kas ir saistīts ar runātāju, uzrunāto vai pieminēto personu, tāds, kas attiecas uz šo personu; tāds, kas izriet no runātāja, uzrunātās vai pieminētās personas.
- tavs Tāds, kas ir saistīts ar uzrunāto personu, tāds, kas attiecas uz uzrunāto; tāds, kas izriet no uzrunātā.
- tavējs Tāds, kas pieder, piemīt ar "tu" uzrunātajam; tavs (1).
- tavs Tāds, kas pieder, piemīt ar "tu" uzrunātajam.
- savs Tāds, kas pieder, piemīt runātājam, uzrunātajai vai pieminētajai personai, ir daļa no tās.
- būt uz jūs (ar kādu) uzrunāt ar "jūs".
- būt uz tu (ar kādu) uzrunāt ar "tu".
- uzgodāt Uzrunāt pagodinājuma vārdā; pagodinoši uzrunāt.
- tavā laikā uzrunātās personas dzīves laikā, darbības posmā.
- zadināties Vienam otru piesaukt, uzrunāt.
- tutelēties Vienam otru uzrunāt ar "tu".
- tutēties Vienam otru uzrunāt ar "tu".
- tutināties Vienam otru uzrunāt ar "tu".
- tutulēties Vienam otru uzrunāt ar "tu".
- tubrālības Vienošanās (ko parasti apstiprina, iedzerot pa glāzei alkoholiska dzēriena) uzrunāt vienam otru ar "tu".
uzrunāt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV