uzrunāties
uzrunāties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzrunājos | uzrunājamies | uzrunājos | uzrunājāmies | uzrunāšos | uzrunāsimies |
| 2. pers. | uzrunājies | uzrunājaties | uzrunājies | uzrunājāties | uzrunāsies | uzrunāsieties, uzrunāsities |
| 3. pers. | uzrunājas | uzrunājās | uzrunāsies | |||
Pavēles izteiksme: uzrunājies (vsk. 2. pers.), uzrunājieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzrunājoties (tag.), uzrunāšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzrunātos
Vajadzības izteiksme: jāuzrunājas
Savstarpēji uzrunāt1 citam citu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- "Šajos visizšķirīgākajos jautājumos Skotija ir jāuzklausa un tiks uzklausīta," uzrunājos reģionālā parlamenta deputātus uzsvēra Rasels.
- Uz jautājumu, vai pats pieteicies vai uzrunāts, Kairišs intervijā " Ir" atbild, ka nekad neļaujas uzrunāties, ja pašā nav iekšējās motivācijas.
- — Nu, meitenes, — Sandra uzrunājas meitas.
- janvāris nope , piemēram Pool uzrunājas kā PŪL angļu valodas īpatnība ir tā , ka viņa ir īpatnēja 6 10 58 7
- Proktologs Gundars Forstmanis ir augstprātīgs un negrib uzrunāties normāli ar pacientiem.