labunīte
labunīte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | labunīte | labunītes |
| Ģen. | labunītes | labunīšu |
| Dat. | labunītei | labunītēm |
| Akuz. | labunīti | labunītes |
| Lok. | labunītē | labunītēs |
Glaimojamais vārds sievietes uzrunai; mīlule.
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Meitu Māte, labunīte,