labvakars
labvakars vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | labvakars | labvakari |
| Ģen. | labvakara | labvakaru |
| Dat. | labvakaram | labvakariem |
| Akuz. | labvakaru | labvakarus |
| Lok. | labvakarā | labvakaros |
Sveiciens, satiekoties vakarā.
Stabili vārdu savienojumiDot labrītu; dot labvakaru; dot labdienu; dot laburītu.
- Dot labrītu; dot labvakaru; dot labdienu; dot laburītu kolokācija — sveicinot teikt "labrīt!" ("labdien!", "labvakar!")
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nameda pievirzās sievietei tuvāk, padod labvakaru latviešu mēlē.
- Čarlīne atņem labvakaru un izņem no somas dārgo vīstoklīti.
- Paldies, ka skatījāties, un ar labvakaru.
- Viņa atsaucās un, nepadevusi labvakaru, nobēra:
- labvakara vietā teica Liepiņš, un kaza par atbildi pakniksēja.