labums
labums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | labums | labumi |
| Ģen. | labuma | labumu |
| Dat. | labumam | labumiem |
| Akuz. | labumu | labumus |
| Lok. | labumā | labumos |
labumiņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; deminutīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | labumiņš | labumiņi |
| Ģen. | labumiņa | labumiņu |
| Dat. | labumiņam | labumiņiem |
| Akuz. | labumiņu | labumiņus |
| Lok. | labumiņā | labumiņos |
1.Tas, kas apmierina noteiktu cilvēka (materiālo vai garīgo) vajadzību, atbilst cilvēka, sabiedrības interesēm, centieniem.
2.parasti formā: daudzskaitlis Labs, garšīgs produkts, ēdiens.
3.parasti formā: vienskaitlis Vispārināta īpašība → labs4, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī kvalitāte.
Stabili vārdu savienojumiIet labumā.
- Iet labumā frazēma — 1. Saka, ja gūst kādu labumu2. Saka, ja pieņemas svarā
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- dodot labumu, un atražo sevi tādā pat vai citā formā.
- Līzinga devējs savu galveno funkciju saskata finansēšanā ar attiecīga labuma gūšanu.
- Katra no klasēm cenšas iegūt maksimālu labumu no tām piederošajiem resursiem.
- Savukārt citi sabiedrības labumu atzina par morālu saistību nevis juridisku ierobežojumu.
- AM doto labumu kontekstā liela uzmanība ir pievērsta augu minerālajai barošanai.