labulis
labulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | labulis | labuļi |
| Ģen. | labuļa | labuļu |
| Dat. | labulim | labuļiem |
| Akuz. | labuli | labuļus |
| Lok. | labulī | labuļos |
labulītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; deminutīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | labulītis | labulīši |
| Ģen. | labulīša | labulīšu |
| Dat. | labulītim | labulīšiem |
| Akuz. | labulīti | labulīšus |
| Lok. | labulītī | labulīšos |
Pats labākais.
Avoti: ME
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Jā, es zinu, ka tu esi pamatīgi nomaskējies labulis!
- Tas ir mūsu labulis, sorry, vīkendu pievakaru labul-īte, cālēns no zvirbulīša...
- labulis Reviewed on Sat May 15 200 4 vai tas veel prasa komentaarus
- 9484444 , e pasts labulis one.lv Oldermanis com
- Laikam jau ar audzināšanu man viss tomēr daudzmaz normāli, negribas jau arī bļaustīties visu laiku uz " cilvēku" , tā periodiskā trakulība laikam jau visiem mazuļiem uznāk, izplosās un tad tāds labulis paliek, - guļ un skatās ar tāādām acīm...