tukšība
tukšība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | tukšība | tukšības |
Ģen. | tukšības | tukšību |
Dat. | tukšībai | tukšībām |
Akuz. | tukšību | tukšības |
Lok. | tukšībā | tukšībās |
1.Vispārināta īpašība → tukšs3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Vispārināta īpašība → tukšs4, šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.1.arī formā: daudzskaitlis Tukšas runas; arī nieki, blēņas.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tad viņš pavērsa seju pret zaigojošām debesīm un redzēja vienīgi savas dzīves tukšību. “
- Ritu jau tagad nomāca iedomājamā istabas tukšība.
- Otra ne mazāk nožēlojama gara tukšība, Tinces izpratnē, slēpās nespējā ieraudzīt samezglotās sakarības.
- Stereotips jaušams starp rindām – vajadzība mazināt pilsētas dzīves ārējo mirdzumu, „ aiz kura slēpjas garīgā tukšība”.
- Prato, kur beigu beigās nonāk viss, – slava, gods, žēlsirdība, augstprātība, pasaules tukšība.