trūcība
trūcība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | trūcība | trūcības |
Ģen. | trūcības | trūcību |
Dat. | trūcībai | trūcībām |
Akuz. | trūcību | trūcības |
Lok. | trūcībā | trūcībās |
1.Stāvoklis, kad nepieciešamās materiālās vērtības, eksistences līdzekli ir niecīgā, nepietiekamā daudzumā; arī nabadzība1.
2.Niecīgas materiālas vērtības (kāda īpašumā); niecīgs īpašums (parasti priekšmeti, nauda); arī nabadzība2.
3.Vispārināta īpašība → trūcīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme; trūcīgums2; arī nabadzība3.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Trūcības solījums būs vēl pilnīgāks, ja tam pievienosim garīgas pieticības zvērestu.
- 1862. gadā Melnragā nodibināja vēl vienu skolu, kuŗu pagasta trūcības dēļ uzturēja valsts.
- Viņu pašu gara trūcība un ķibeles ar poņu.
- Te ir tas moments, ka, ja tu dzīvo trūcībā, tu vairāk domā.
- Trūcības: