tukšgalvis
tukšgalvis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | tukšgalvis | tukšgalvji |
Ģen. | tukšgalvja | tukšgalvju |
Dat. | tukšgalvim | tukšgalvjiem |
Akuz. | tukšgalvi | tukšgalvjus |
Lok. | tukšgalvī | tukšgalvjos |
tukšgalve sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | tukšgalve | tukšgalves |
Ģen. | tukšgalves | tukšgalvju |
Dat. | tukšgalvei | tukšgalvēm |
Akuz. | tukšgalvi | tukšgalves |
Lok. | tukšgalvē | tukšgalvēs |
Vieglprātīgs, pamuļķīgs cilvēks.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un beigās šiem tukšgalvjiem nebija vairs ne mežu, ne bumbieru, ne zvirbuļu.
- Tādi paši - vienādi, apņēmīgi tukšgalvji.
- Jeb vai tas bija kas cits, kas jauns un pārdabisks, par ko Ņujorkā tērgā neskaitāmi gudrgalvji un tukšgalvji?
- Ja nu galīgi gribas kādu nosaukt par padumju vai pavisam galīgi dumju, pamēģini lietot kaut ko no šī: negudris, aplamis, aplamnieks, dulburis, nelga, tukšgalvis, tukšpauris, tukšpakausis, biezgalvis, kokapauris, sēnalu pakausis, varapiere, kāpostgalva, āmurgalva, teļapakausis, mazprātiņš, trulprātiņš, tukšprātiņš, plānprātiņš, dumiķis, dulliķis, stulbiķis, stulburis, zābaks, muļķadesa, mūjābelis, ēzeļgalva, aitaspiere; glupiķis; ģeķis.
- Dzintars Ābiķis , ka Kiršteins nav tukšgalvis kā viens otrs mutes bajārs no