čalītis
čalītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda, deminutīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | čalītis | čalīši |
| Ģen. | čalīša | čalīšu |
| Dat. | čalītim | čalīšiem |
| Akuz. | čalīti | čalīšus |
| Lok. | čalītī | čalīšos |
1.Puisis (bieži uzrunas funkcijā).
2.Aizdomīgs jauneklis.
Avoti: SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Izrādās, čalītim atkal vieglas kājas, bet ne no krūkļiem.
- Aiziet čalīšu bariņš, aplūko: vai neuzskaldīt pa rīkli?
- Esmu palātā ar čalīti, kurš zīmē foršus komiksus.
- Skatījos uz viņu un domāju – tāds mazs čalītis, bet tik bravūrīgs!
- Vienalga, vai tas būtu milzīgs ražotājs, vai vienkārši Rīgas čalītis Saša.