čalma
čalma sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | čalma | čalmas |
| Ģen. | čalmas | čalmu |
| Dat. | čalmai | čalmām |
| Akuz. | čalmu | čalmas |
| Lok. | čalmā | čalmās |
Austrumnieku (parasti musulmaņu) vīriešu galvassega – drēbes gabals, ko aptin parasti ap cepuri.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Man no mammas palika turbāni, čalmas un dažādas citas galvassegas, pavisam sešas vai septiņas.
- Galvā viņa bija uzlikusi zaigojošu čalmu.
- Kur indusi man māj ar čalmām
- Un visam pa virsu mazs manekens ar sajūsmas un ilgošanās pilnām acīm – puisītis mirdzošā čalmā ar spalvu pušķi.
- Ķitelī un čalmā