čaloņa
čaloņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | čaloņa | čaloņas |
| Ģen. | čaloņas | čaloņu |
| Dat. | čaloņai | čaloņām |
| Akuz. | čaloņu | čaloņas |
| Lok. | čaloņā | čaloņās |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tur vienmēr ir troksnis, ņemšanās, čaloņa.
- Parasti pirmajās desmit minūtēs notiek iesilšana, un patīkama runu čaloņa ceļas līdz griestiem.
- Netālu bija dzirdama strauta čaloņa.
- Skolotājs to dzirdēja kā caur lapu čaloņu bērzos, kur, augstu uzvilkts, plivinājās biedrības jaunais karogs, un sasveicinājās ar jaunkundzi.
- Te klusumu pārrāva krītoša strauta čaloņa; te kaut kur tālumā atskanēja garš, dobjš un vienmuļš māviens vai nez no kurienes uz nez kurieni aizvirmoja kazas drebelīgais blējiens.