čalot
čalot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | čaloju | čalojam | čaloju | čalojām | čalošu | čalosim |
| 2. pers. | čalo | čalojat | čaloji | čalojāt | čalosi | čalosiet, čalosit |
| 3. pers. | čalo | čaloja | čalos | |||
Pavēles izteiksme: čalo (vsk. 2. pers.), čalojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: čalojot (tag.), čalošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: čalotu
Vajadzības izteiksme: jāčalo
1.Sarunāties, tērzēt daudziem reizē; ātri, jautri runāt, arī pļāpāt.
1.1.Čivināt, dziedāt daudziem reizē (par putniem).
2.parasti formā: trešā persona Plūstot radīt skanīgu, dzidru troksni (par upi, ūdeni u. tml.).
2.1.Šalkt (piemēram, par kokiem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kompānija jautri čaloja un izspēlēja arī galda spēli ar koka klucīšiem.
- Ja pirms tam pasažieri čaloja, tad šoreiz grozā valda klusums.
- Bērni ir aizrāvušies – čalo un grauž, ka kraukšķ vien.
- Rēbusu ja atminēsi, Tur, kur bērni čalo, tiksi.
- Pļāpīgie aprakstnieki čaloja par viņas autokaislību, kritiķi tirzāja viņas publikācijas.