sprediķis
sprediķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sprediķis | sprediķi |
| Ģen. | sprediķa | sprediķu |
| Dat. | sprediķim | sprediķiem |
| Akuz. | sprediķi | sprediķus |
| Lok. | sprediķī | sprediķos |
1.joma: reliģija Dievkalpojuma sastāvdaļa – garīdznieka runa (parasti no kanceles), kas veltīta kāda Bībeles fragmenta plašam iztirzājumam; šādas runas rakstveida teksts.
Stabili vārdu savienojumiTurēt sprediķi. Uguns sprediķis.
- Turēt sprediķi novecojis, frazēma — teikt sprediķi
- Uguns sprediķis vārdkoptermins; jomas: mitoloģija, reliģija — viens no Budas slavenākajiem sprediķiem, kuru pēc tradīcijas viņš nolasījis Gajā 1000 uguni pielūdzošiem askētiem un kurā viņš skaidro, ka visu pastāvošo sadedzina iekāres, dusmu un neziņas liesmas
2.sarunvaloda Pamācība, parasti klaja, uzmācīga, apnicīga.
Stabili vārdu savienojumiLasīt sprediķi.
- Lasīt sprediķi frazēma — stingri mutvārdos pamācīt (kādu), moralizēt, arī nosodīt, rāt
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- No baznīcu kancelēm bieži var dzirdēt politiskus sprediķus, viņš apgalvo.
- Mani aizrauj iesvētes mācība, dievkalpojuma sprediķis, sarunas ar cilvēkiem.
- Proti, mācītājs ierodas kādā ciemā, kurā viņam jāsaka sprediķis.
- Augustīns arī Hiponā nodibināja klosteri un kļuva slavens ar saviem sprediķiem.
- Saglabājusies ir prāvesta Mieleško sprediķu grāmata ar draudzes saimnieku uzvārdu ierakstiem.