sprediķotājs
sprediķotājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sprediķotājs | sprediķotāji |
| Ģen. | sprediķotāja | sprediķotāju |
| Dat. | sprediķotājam | sprediķotājiem |
| Akuz. | sprediķotāju | sprediķotājus |
| Lok. | sprediķotājā | sprediķotājos |
sprediķotāja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sprediķotāja | sprediķotājas |
| Ģen. | sprediķotājas | sprediķotāju |
| Dat. | sprediķotājai | sprediķotājām |
| Akuz. | sprediķotāju | sprediķotājas |
| Lok. | sprediķotājā | sprediķotājās |
1.Garīdznieks, kas saka sprediķi (1).
2.sarunvaloda Cilvēks, kas mēdz pamācīt, parasti klaji, uzmācīgi, apnicīgi.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Leģenda vēsta, ka izcilā sprediķotāja mēle bija palikusi neskarta.
- Pēc tam viņš turpināja savu sprediķotāja darbību Francijas dienvidos.
- Es to skaļi pasaku mācītājam, pirms viņš teic sprediķotāja punktu: Āmen.
- Viņš runā spalgi kā sprediķotājs, viņa balss dzeltenām svītrām plandās starp resnajiem stumbriem.
- Lai es līdz galam uzmanīgi noklausītos sprediķotāja teikto, tam jābūt tuvam manam draugam.