sprediķot
sprediķot 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sprediķoju | sprediķojam | sprediķoju | sprediķojām | sprediķošu | sprediķosim |
| 2. pers. | sprediķo | sprediķojat | sprediķoji | sprediķojāt | sprediķosi | sprediķosiet, sprediķosit |
| 3. pers. | sprediķo | sprediķoja | sprediķos | |||
Pavēles izteiksme: sprediķo (vsk. 2. pers.), sprediķojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sprediķojot (tag.), sprediķošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sprediķotu
Vajadzības izteiksme: jāsprediķo
1.intransitīvs; joma: reliģija Teikt sprediķi (1).
2.sarunvaloda, transitīvs Pamācīt, parasti klaji, uzmācīgi, apnicīgi.
Stabili vārdu savienojumiSprediķot morāli.
- Sprediķot morāli — stingri mutvārdos pamācīt (kādu), moralizēt, arī nosodīt, rāt
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš sprediķos un uzrunās vēršas pie spēka struktūrām: „ Apstājieties!
- Baznīcas atjaunošanas pabeigšanai ubagoja naudu, rūpējās par nabagiem un sāka sprediķot.
- – Baznīcā šodien tik brīnišķi sprediķoja, bija tik brīnišķi...
- Es trīsreiz ierados baznīcā un gribēju sprediķot, bet neviena cilvēka nebija.
- Viņš sprediķoja arī latviski un 1644. gadā sarakstīja pirmo zināmo latviešu valodas gramatiku.