runāt
runāt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | runāju | runājam | runāju | runājām | runāšu | runāsim |
| 2. pers. | runā | runājat | runāji | runājāt | runāsi | runāsiet, runāsit |
| 3. pers. | runā | runāja | runās | |||
Pavēles izteiksme: runā (vsk. 2. pers.), runājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: runājot (tag.), runāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: runātu
Vajadzības izteiksme: jārunā
1.Paust ar valodas skaniskajiem līdzekļiem.
1.1.transitīvs
Stabili vārdu savienojumiNav ko runāt. Runāt (arī teikt) nepatiesību.
- Nav ko runāt kolokācija — saka, ja nav vērts vairs runāt (par ko)
- Runāt (arī teikt) nepatiesību kolokācija — melot
- Runāt citādu valodu frazēma — runāt ko citu nekā iepriekš
1.3.Būt tādam, kas ir apguvis runu (3).
1.4.lieto: pareti Teikt, sacīt (kādam).
1.5.pārnestā nozīmē, transitīvs Reproducēt pārraidīto runu (par radiouztvērēju, televizoru).
2.Izmantojot (parasti) valodas skaniskos līdzekļus, apmainīties domām, uzskatiem u. tml.
3.transitīvs Paust rakstveidā, rakstītā tekstā.
3.2.Paust, atspoguļot (par mākslas darbu, tā sastāvdaļām).
3.3.transitīvs
4.parasti formā: trešā persona Būt tādam, no kā var ko secināt, gūt kādu informāciju.
Tulkojumiread.
4.1.transitīvs
4.2.Izpausties (kāda) rīcībā, domās u. tml.
Stabili vārdu savienojumiNerunājot (nemaz) par (ko). Nerunāt ne vārda. Pa kaktiem runāt (arī stāstīt, čukstēties).
- Nerunājot (nemaz) par (ko) — saka, norādot uz ko līdzīgu iepriekš minētajam
- Nerunāt ne vārda frazēma — klusēt
- Pa kaktiem runāt (arī stāstīt, čukstēties) sarunvaloda — tenkot
- Piņu piņiem runāt apvidvārds, idioma — runāt ar dažādiem iepinumiem, juku jukām, varzu varzām
- Runā, kā karstu kartupeli mutē ieņēmis sarunvaloda, frazēma — saka, ja (kāds) runā ļoti ātri un neskaidri
- Runāt (arī muldēt) par septiņiem (arī deviņiem) mēmiem; muldēt par deviņiem (arī septiņiem) mēmiem sarunvaloda — ļoti daudz runāt, pļāpāt
- Runāt (arī runāties) pašam ar sevi kolokācija — runāt pie sevis, arī vienatnē runas valodā izteikt savas domas, pārdzīvojumus
- Runāt (kā) pa mākoņiem (arī pa gaisu, retāk gaisiem) sarunvaloda, frazēma — runāt ko nepamatotu, muļķīgu; runāt nenoteikti, vieglprātīgi
- Runāt aiz muguras frazēma — runāt (parasti ko negatīvu) par kādu, tam neesot klāt
- Runāt atklātu valodu idioma — būt par pierādījumu, atspoguļot patiesību
- Runāt baltu patiesību frazēma — runāt neapšaubāmu patiesību
- Runāt caur puķēm frazēma — runāt netieši, aplinkus, salīdzinājumos
- Runāt caur zobiem frazēma — negribīgi runāt
- Runāt dažādās valodās idioma — sarunās nesaprast, pārprast vienam otru, citam citu
- Runāt mīklās frazēma — runāt netieši, aplinkus, neizsakot domu skaidri, līdz galam
- Runāt pilnā mutē, arī runāt ar pilnu (arī platu) muti sarunvaloda, frazēma — saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā
- Runāt uz (kādu) novecojis, kolokācija — runāt ar (kādu)
- Runāt vējā frazēma — veltīgi runāt
- Sacīts, darīts; runāts, darīts idioma — saka, ja nekavējoties tiek izpildīts apsolītais, norunātais
- Saldi runāt kolokācija — pieglaimīgi runāt
- Sirds runā idioma — saka, ja izjūt kādu emocionālu noskaņojumu
- Šļupški runāt apvidvārds, kolokācija — šļupstēt
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Parasti, leksikas apjoma sakarā, tiek runāts par vārdu skaitu.
- Bieži literatūrā un praksē runā par informācijas un komunikācijas darbības līdzekļiem.
- Ja izlases lielums mazāks kā 30, tad runā par t-testu.
- Runājot par modernisma problemātiku, vispirms jāņem vērā modernisma kritiskās dimensijas.
- Prototipu semantika runā par centrāliem ( prototipi) un periferiem jēdzieniem.