komunicēt

Lietojuma biežums :

komunicēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs

LocīšanaLocīšana

Īstenības izteiksme:

Pavēles izteiksme: komunicē (vsk. 2. pers.), komunicējiet (dsk. 2. pers.)

Atstāstījuma izteiksme: komunicējot (tag.), komunicēšot (nāk.)

Vēlējuma izteiksme: komunicētu

Vajadzības izteiksme: jākomunicē

kommūnicēt 2. konjugācijas darbības vārds; novecojis

LocīšanaLocīšana

Īstenības izteiksme:

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	kommūnicēju	kommūnicējam	kommūnicēju	kommūnicējām	kommūnicēšu	kommūnicēsim
2. pers.	kommūnicē	kommūnicējat	kommūnicēji	kommūnicējāt	kommūnicēsi	kommūnicēsiet, kommūnicēsit
3. pers.	kommūnicē		kommūnicēja		kommūnicēs

Pavēles izteiksme: kommūnicē (vsk. 2. pers.), kommūnicējiet (dsk. 2. pers.)

Atstāstījuma izteiksme: kommūnicējot (tag.), kommūnicēšot (nāk.)

Vēlējuma izteiksme: kommūnicētu

Vajadzības izteiksme: jākommūnicē

Saziņas procesā dot, sniegt informāciju, izteikt (ko); sazināties, uzturēt kontaktus.

Saistītās nozīmesrunāt, vaicāt, jautāt, taujāt.

Saistītās nozīmes

Hiponīmi

jautāt₁ — Vērsties (pie kāda) ar jautājumu; uzdot jautājumu.

prasīt₂ — Jautāt.

runāt₁ — Paust ar valodas skaniskajiem līdzekļiem.

taujāt₁ — Vērsties (pie kāda) ar, parasti vairākiem, jautājumiem; arī jautāt.

vaicāt₁ — Vērsties (pie kāda) ar vaicājumu; jautāt.

Avoti: KV, MLVV

Korpusa piemēri

Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.

Vīrieša dzimtes loma reklāmā netika komunicēta tikai ar ārējā izskata nozīmību.
Uzrunājot potenciālos patērētājus, reklāma komunicē noteiktus dzīvesstilus un identitātes vadlīnijas.
Komunicējot ar mazajām modelēm, es aicināju viņas skatīties tieši kamerā.
Ērtāk būtu, ja ar borta datoru var komunicēt no stūres.
Domāju – kā cilvēks ar muguru pret skatītāju spēj tā komunicēt.