paraust
paraust 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | paraušu | paraušam | parausu | parausām | parausīšu | parausīsim |
| 2. pers. | paraus | paraušat | parausi | parausāt | parausīsi | parausīsiet, parausīsit |
| 3. pers. | parauš | parausa | parausīs | |||
Pavēles izteiksme: paraus (vsk. 2. pers.), parausiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: paraušot (tag.), parausīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: paraustu
Vajadzības izteiksme: jāparauš
1.Raušot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
2.Raušot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Es paraustu uzacis virs smaida atblāzmas.
- Oskars ar pirkstiem parausa nost gružus.
- Vajadzētu paraust nost sniegu, nosegt ar skujām un sniegu uzraust atpakaļ.
- Klusējot paraustu plecus un pamāju ar galvu – tas varētu būt vienīgais loģiskais izskaidrojums.
- Pieklauvējam, paraustam durvju kliņķi – ciet.