paraustīt
paraustīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | paraustu | paraustām | paraustīju | paraustījām | paraustīšu | paraustīsim |
| 2. pers. | parausti | paraustāt | paraustīji | paraustījāt | paraustīsi | paraustīsiet, paraustīsit |
| 3. pers. | parausta | paraustīja | paraustīs | |||
Pavēles izteiksme: parausti (vsk. 2. pers.), paraustiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: paraustot (tag.), paraustīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: paraustītu
Vajadzības izteiksme: jāparausta
Neilgu laiku, mazliet raustīt.
Stabili vārdu savienojumiParaustīt (retāk noraustīt) plecus.
- Paraustīt (retāk noraustīt) plecus idioma — pakustināt plecus augšup lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Ne jau nu pārāk noslēpumaina, — Vitolds paraustīja plecus.
- Brīsniņu viņa raudzījās krūmos, pēcāk paraustīja plecus un pamudināja zirgu.
- Vīrietis, pakasījis melno bārdu, paraustīja plecus un aizgāja nopakaļus.
- — Dzīves uztvere nesakrita, raksturi, — Kristīne paraustīja plecus.
- Fjodors paraustīja plecus, kaut ko nomurmināja bārdā, bet paklausīja.