noknibināt
noknibināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noknibinu | noknibinām | noknibināju | noknibinājām | noknibināšu | noknibināsim |
| 2. pers. | noknibini | noknibināt | noknibināji | noknibinājāt | noknibināsi | noknibināsiet, noknibināsit |
| 3. pers. | noknibina | noknibināja | noknibinās | |||
Pavēles izteiksme: noknibini (vsk. 2. pers.), noknibiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noknibinot (tag.), noknibināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noknibinātu
Vajadzības izteiksme: jānoknibina
1.Knibinot atdalīt nost.
2.apvidvārds Knibinot, raustot atdalīt, salasīt.
3.apvidvārds Knibinot atdalīt un ievainot.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pārsvarā nākas slaucīt to, ko putni noknibinājuši no kokiem.
- Protams, pakalpojums bija nekvalitatīvs, acu plakstiņi sūrstēja, un es trešajā dienā skropstas noknibināju nost.
- Noknibināja viņus un nometa kur kuro — citu pie baznīcas, citu tirgus laukumā — par brīdinājumu citiem.
- Rakstīdams es mēdzu pārvilkt pār to ar plaukstu, par lielu sašutumu savai sievai noknibināju mazas strēmelītes un bāzu tās sev mutē.
- Tā kā zaķu puika ceļoja pie pavisam maza puisīša, tad nu actiņas nav no pērlītēm, kuras varētu noknibināt nost, kā arī pogas pie ķepām nešuvu drošības nolūkos.