saplūkāt
saplūkāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | saplūkāju | saplūkājam | saplūkāju | saplūkājām | saplūkāšu | saplūkāsim |
| 2. pers. | saplūkā | saplūkājat | saplūkāji | saplūkājāt | saplūkāsi | saplūkāsiet, saplūkāsit |
| 3. pers. | saplūkā | saplūkāja | saplūkās | |||
Pavēles izteiksme: saplūkā (vsk. 2. pers.), saplūkājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: saplūkājot (tag.), saplūkāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: saplūkātu
Vajadzības izteiksme: jāsaplūkā
1.Plūkājot sadalīt, sasmalcināt.
2.Plūkājot sabojāt, parasti pilnīgi.
3.Spēcīgi saraustīt (parasti aiz matiem, ausīm), lai nodarītu, sāpes, arī savainot; spēcīgi saraustīt (parasti matus, ausis), lai nodarītu sāpes; saplucināt3.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet man patīk šī saplūkātā vasara, šīs vasaras naktis.
- Saplūkā kazas sieru un pārber pāri salātiem kopā ar dīgstiem un ķirbju sēklām.
- Notīrītas, svaigas spinātu lapas ar rokām saplūkā palielos gabalos un kārto traukā.
- 250 g mocarellas siera, saplūkāts dažādu izmēru gabalos
- Pārber ar nedaudz saplūkātām rozmarīna lapiņām.