saplūksnāt
saplūksnāt 2. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Kļūt, parasti viscaur, plūksnainam (piemēram, par audumu, papīru); saplūksnoties.
2.transitīvs Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, audums, papīrs) kļūst, parasti viscaur, plūksnains.
Avoti: LLVV