saplūkāt
Lietojuma biežums :
saplūkāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Plūkājot sadalīt, sasmalcināt.
2.Plūkājot sabojāt, parasti pilnīgi.
3.Spēcīgi saraustīt (parasti aiz matiem, ausīm), lai nodarītu, sāpes, arī savainot; spēcīgi saraustīt (parasti matus, ausis), lai nodarītu sāpes; saplucināt3.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri