geto
geto nelokāms lietvārds
Lietojuma biežums :
1.vēsturisks Viduslaiku pilsētās – īpaši ebreju kvartāli, ārpus kuriem ebrejiem nebija tiesību apmesties.
2.Jebkurš graustu rajons, ko labprātīgi vai piespiedu kārtā apdzīvo kāda mazākumgrupa.
3.vēsturisks Hitleriskās Vācijas un tās okupēto teritoriju ebreju nometināšanas un iznīcināšanas nometne.
Avoti: LLVV, IdV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šeit atzīmētas vietas, kur geto šausmas piedzīvojušas daudzas ievērojamas personības.
- beidzis Kazaņas universitāti, visticamāk, gājis bojā Rīgas geto).
- Rezultātā krievvalodīgie cilvēki arvien ciešāk ieslēdzas savas kopienas " geto".
- Bet kad tā saucamais Lielais geto pēc Rumbulas slepkavībām tika likvidēts,
- Visapkārt ir vistīrākie geto iemītnieki – visi valkā cepures vai kipas.