raustīgs
raustīgs īpašības vārds; lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | raustīgs | raustīgi |
| Ģen. | raustīga | raustīgu |
| Dat. | raustīgam | raustīgiem |
| Akuz. | raustīgu | raustīgus |
| Lok. | raustīgā | raustīgos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| raustīga | raustīgas |
| raustīgas | raustīgu |
| raustīgai | raustīgām |
| raustīgu | raustīgas |
| raustīgā | raustīgās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | raustīgais | raustīgie |
| Ģen. | raustīgā | raustīgo |
| Dat. | raustīgajam | raustīgajiem |
| Akuz. | raustīgo | raustīgos |
| Lok. | raustīgajā | raustīgajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| raustīgā | raustīgās |
| raustīgās | raustīgo |
| raustīgajai | raustīgajām |
| raustīgo | raustīgās |
| raustīgajā | raustīgajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
raustīgi apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
1.Tāds, kas raustās (1).
1.1.Bailīgs, drebošs.
2.Tāds, kas raustās (2).
3.Tāds, kas raustās (3).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- - Spazmaini smaidīdama, viņa skatījās uz viņa aizvērto acu raustīgajiem plakstieniem.
- Galda lampa ar raustīgo gaismu, malkas kaudzīte pie krāsns.
- Etāna glāstīja viņa iesirmojušos matus un viņa platos un spēcīgos, raustīgos plecus.
- Nokaunējies es ilgi skatījos man vienaldzīgi uzgrieztajā runča mugurā un nervozi raustīgajā astē.
- Tā gāzās un gāzās, līdz beidzot kā ievainots milzis nokrita raustīgajā gaismā.