Paplašinātā meklēšana

Meklējam raut.

Atrasts vārdos (205):

Atrasts vārdu savienojumos (30):

Atrasts skaidrojumos (1411):

piekraustīt (Atkārtoti) piekraut, pielādēt pilnu
Teņņu strauts Abavas kreisā krasta pieteka Kandavas pagastā; lejtecē Mustenes strauts; augštecē Mūkošstrauts
Roja Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, lejtecē Jaunsātu un Irlavas pagasta robežupe, garums - 15 km, kritums - 3,1 m; Bunkupe; Rojas strauts
Kurzemnieku strauts Abavas labā krasta pieteka Kandavas pagastā, garums — 11 km; Čapuļu strauts; Čāpuļu strauts
čačot Āboliņu, zirņus u. tml. izkraut zārdos žāvēšanai
Sviļpīne Adamovas ezera pieteka Rēzeknes novada Vērēmu pagastā; Svilpīne; Šķeņovas strauts
Rāvija Adulītes labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā; Rāvija strauts
Tora Aģes labā krasta pieteka Limbažu novada Skultes, Limbažu un Vidrižu pagastā, garums - 13 km; Tores strauts; Torupe; Tārupīte
Mazupīte Aģes labā pieteka Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Skultes un Liepupes pagastā, garums - 15 km, kritums - 21 m, sākas Metsepoles līdzenumā pie Stienes; Aģes strauts
maukt aiz lakstiem raut ārā no zemes (piemēram, kartupeļus, burkānus)
sadirt aiz noguruma sarauties
neatgūdamies Aizgūtnēm, aizrautīgi
aizdurt Aizraut, iedurt (aiz kā)
valgot Aizraut, sajūsmināt, saistīt
aizrautīgums Aizrautība
fanot Aizrauties (ar ko)
saspārnoties Aizrauties (ar ko), sajūsmināties (par ko) un gatavoties (to) īstenot
iepļāpāties Aizrauties ar pļāpāšanu
aizrēķināties Aizrauties rēķinot
iekaist Aizrauties, iejūsmināties (parasti sarunā, runā), pilnīgi nodoties (kam); iekarst (1)
iekarst Aizrauties, sajūsmināties (darbā, spēlē, runā u. tml.), pilnīgi nodoties (kam); iekaist (2)
aizērģelēties Aizrauties, spēlējot ērģeles
aizbļaustīties Aizrauties, vairākkārt skaļi kliedzot
iemēlsties Aizrauties; būt ieinteresētam
laisma Aizrautīga nodarbošanās (ar ko)
likties Aizrautīgi nodoties (kādai nodarbībai)
palikt bez iekšām aizrautīgi smieties
palikt bez desām aizrautīgi smieties
aprīt Aizrautīgi, ar lielu interesi uztvert
rīt Aizrautīgi, ar lielu interesi uztvert (parasti lasot)
no pilnas sirds aizrautīgi, dedzīgi
aizgūtnīgi Aizrautīgi, dedzīgi
degt Aizrautīgi, dedzīgi darboties (kur), nodoties (kam), ilgoties (pēc kā)
kaist Aizrautīgi, dedzīgi tiekties (pēc kā); aizrautīgi, dedzīgi darboties (kur), nodoties (kam)
kvēls Aizrautīgs, dedzīgs (par cilvēku)
liesmains Aizrautīgs, dedzīgs; spēcīgs (par pārdzīvojumu)
patētisks Aizrautīgs, emocionāli saviļņots (par cilvēku, tā psihes īpašībām, psihiskajām norisēm)
Apes dolomīta atsegums aizsargājams ģeoloģiskais objekts Apes pilsētas dienvidu nomalē, platība - 0,5 ha, atsedzas tikai šajā apvidū sastopamais rupjkristāliskais augšdevona Pļaviņu svītas dolomīts, uz kura virsmas zem segkārtas vērojamas ledāja ierautas skrambas un slīpējums
aizridāt Aizsprostot, aizkraut
aizdricināt Aizvilkt, aizraut
nonest Aizvirzīt, aizraut sev līdzi lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par straumi, upi u. tml.
Nīkrāces akmens akmens Nīkrāces pagastā Sudmalnieku strauta (Imalas augšteces) ielejā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1957. g.), garums — 7,5 m, platums — 5,0 m, augstums — līdz 1,7 m, apkārtmērs — 21 m, virszemes tilpums — \~20 kubikmetri
Upēlis Akmensstrauts, Aiviekstes pieteka
spunde Akmeņu tilts pāri grāvim vai strautam
pagrauda Alas strauta krastos zem ūdens līmeņa
pagraude Alas strauta krastos zem ūdens līmeņa
Jugliņa Ālaves kreisā krasta pieteka Dobeles novada Auru pagastā, augštece Naudītes un Penkules pagastā, garums - 13 km; Juglas strauts
saālēties ālējoties, draiskuļojoties aizrauties, iekarst
Ezerala Alu sistēma ar pazemes strautu un 2 ezeriņiem, atrodas Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Cēsu novada Straupes pagastā \~400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ietilpst ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Vējiņu alas un elles bedres" sastāvā, alas kopgarums - 48 m, lielākā ezeriņa garums - 14 m, dziļums - līdz 2 m, mazākā ezeriņa garums - 6 m, dziļums - \~5 m
Robežstrauts Alūksnes lejteces labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, vidustecē Malienas pagasta robežupe, lejtecē - Mālupes; Robežupīte; Terešku strauts
Ķemeri Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" bijušais nosaukums
Rēzaka Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" bijušais nosaukums
Līvkalni Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" daļa, kas agrāk bija patstāvīgs ciems
Leivkolli Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" daļas "Līvkalni" nosaukums vietējā izloksnē
strautinieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" iedzīvotāji
strautenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Strauti" iedzīvotāji
strautieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Strauti" iedzīvotāji
Sudmaļu strauts Amulas labā krasta pieteka Zantes pagastā, izveidojas satekot Eglīšu un Strautnieku strautam, garums nedaudz lielāks par 1 km
Anīku strauts Ančku strauts Apes pagastā
gabina Apaļi krauta siena gubiņa; gabana
jausmība Apgarojums, sajūsma, aizrautība
nokraustīt Apkraut
nokravēt Apkraut
nopaunāt Apkraut (kādu) ar daudzām mantām, daudziem priekšmetiem
nopaunot Apkraut (kādu) ar daudzām mantām, daudziem priekšmetiem
apkrāmēt Apkraut (kam apkārt)
apkraustīt Apkraut (parasti nekārtīgi)
aplādēt Apkraut lāstiem, apburt
nopaunāties Apkrauties ar daudzām mantām, daudziem priekšmetiem
nopaunoties Apkrauties ar daudzām mantām, daudziem priekšmetiem
aplievas trupe aplievā ierobežota trupe, kas attīstās nokaltušos kokos, kā arī apaļajos kokmateriālos, ko ilgi uzglabā nemizotus (krautņu trupe)
apšķibīt Applūkt, apraut (lapas, ogas u. tml.)
staccato Aprauti, īsi, pretēji "legato"
martele Aprauti; akcentēts stakāto; stīgu lociņinstrumentiem apzīmējums akcentēti virzīt lociņu, aprauts "detache"
martellato Aprauti; norādījums spēlēt līdzīgi "staccato"
lūzt Aprauties (par balsi, runu aiz pārdzīvojuma, satraukuma)
nolūzt Aprauties (par balsi, runu, parasti aiz pārdzīvojuma, satraukuma)
aizmesties Aprauties (par vārdiem, balsi, stāstījumu u. tml.)
aptrūkt Aprauties (parasti par runu); pārtrūkt
pārtrūkt Aprauties, apklust (par skaņu)
aiztrūkt Aprauties, kļūt neskanīgai (par balsi): aizlūzt
pārlūzt Aprauties, tikt pārtrauktam uz īsu brīdi (par balsi, runu, parasti aiz pārdzīvojuma, satraukuma)
aprauti Aprauts
lēkt ar atspērienu atrauties no pamata un krist (uz zemāku vietu)
lēkt ar atspērienu atrauties no pamata un pārvarēt augstumu, attālumu, arī gaisā veikt kādas kustības (piemēram, vingrojumu, triku)
lēkt ar atspērienu atrauties no pamata un virzīties (uz augšu, sānis, atpakaļ, arī kam pāri)
branders ar degošām un sprāgstošām vielām piekrauts kuģis; buru kuģu laikos branderus izmantoja ienaidnieka kuģu aizdedzināšanai
pieķerties ar interesi, aizrautīgi nodoties (kam), nodarboties (ar ko)
pakapačāt ar ķeksi paraut (kūtsmēslus) no vezuma
kapačāt ar ķeksi raut kūtsmēslus no vezuma
bez elpas ar lielu aizrautību, uzmanību, ļoti sasprindzināti
atšaut ar lodi, šāviņu sadragāt, atraut, padarīt nespējīgu darboties (ķermeņa daļu)
nomaigāt ar maiglēm noraut
sknaukšināt ar mēli radīt īsus aprautus trokšņus
grauzdupīte ar oļiem, granti bagāta upīte, strauts
olupīte ar oļiem, granti bagāta upīte, strauts; grauzdupīte
zvirgzdupīte ar oļiem, granti bagāta upīte, strauts; grauzdupīte
uzmaktēt ar pūlēm, grūtībām uzcelt, uzkraut u. tml.
aizgūtnēm ar sajūsmu, aizrautīgi
saverdēt ar sparu iedabūt iekšā, iekraut
sadragāt ar spēcīgu sitienu, triecienu, arī sprādzienu panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, salauzts, sagrauts, izpostīts u. tml.
uzlidot ar spēcīgu, strauju virzību brīdi atrauties no zemes, arī ūdens (par transportlīdzekļiem, arī braucējiem tajos)
izgāzt ar spēku, spiedienu izkustināt (no vietas), izlauzt, izraut un apgāzt
izgāzties ar spēku, spiedienu tikt izkustinātam (no vietas), tikt izrautam un apgāztam
spridzināt ar sprādzienu graut, dalīt, pārvietot, arī iznīcināt
nomest ar strauju kustību atbrīvoties (no tā, kas ir uz ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē (par dzīvniekiem); noraut, nomaukt (priekšmetu no ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē
atsist ar strauju, spēcīgu kustību atraut vaļā (piemēram, apģērbu, aizkarus)
ģirnīt ar varu kaut ko raut, plēst
vēžupe ar vēžiem bagāta upīte, strauts
Goba Arālītes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, lejtecā ir Kalna un Aknīstes pagasta robežupe, augštece Leimaņu pagastā, garums - 9 km; Gobas strauts
slaucīt Ārdīt, graut un virzīt nost, projām
Arele Areles strauts - Arālīte, upe Latvijā
Arelīte Arelītes strauts - Arālīte, upe Latvijā
Pirķene Aronas labā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, augštece Bērzaunes pagastā, garums - \~5 km; Paurupīte; Pirkanītes strauts; Pirkenīte; Pirksnītes strauts; Siļauskas strauts
Bērzaune Aronas labā krasta pieteka Madonas novada dienvidrietumu daļā, garums – 29 km, kritums – 144 m, sākas Vidzemes augstienes dienvidu daļā, Vestienas paugurainē, satekot nelieliem strautiņiem augstienes dienvidu nogāzē; Bērzaine; Bērzaunīca; Bērzaunīte; Bērzona
pārart Arot pārraut vai pārgriezt (ko)
stāvšaušana Artilērijas šaušana ar pacēluma leņķiem no 20 lidz 45 grādiem, ko lieto lai ar haubicēm un lielgabalhaubicēm, veiktu dažādus ugunsuzdevumus, arī sagrautu aizsargbūves
segžaunis Astaino abinieku kārtas dzimta ("Cryptobranchidae"), primitīvs ūdensdzīvnieks, kas elpo ar žaunām, parasti dzīvo straujās kalnu upēs un strautos, oldējējs, pārtiek no vardēm, zivīm, kukaiņiem; 2 sugas, viena Ziemeļamerikā, otra Japānā un Ķīnas austrumos
bezplaušu salamandru dzimta astaino abinieku kārtas salamandras, dzīvo gk. kalnu strautos un avotos
Ašarova Ašarovas strauts - ūdenstece Baltinavas novadā, Supenkas labā krasta pieteka
Ašasila Ašasila strauts - Ašusila strauts, Bolupes labā krasta pieteka
Ašesila strauts Ašusila strauts, Bolupes pieteka
Ašesita strauts Ašusila strauts, Bolupes pieteka
atcināties Atbrīvoties, atrauties
atšķirt Atdalīt, atraut (parasti pret paša gribu, no kā ļoti tuva, radniecīga, nepieciešama)
sagrumstīt atkārtoti sagraut vai sagrūstīt
apkravāt Atkārtoti, resp. nepārtraukti apkraut, sakraut
demaskēt atmaskot, noraut masku
atdalīt Atņemt, atraut vai citādi atšķirt (daļu no kā)
Sakas viduslaiku pils atradās Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, 200 m uz ziemeļiem no Sakas luterāņu baznīcas, Tebras labajā krastā, \~100 m uz austrumiem no tās satekas ar Durbi; pils būvēta pēc 1386. g., kā \~28 x 28 m liela būve; sagrauta 1660. g., Polijas-Zviedrijas kara laikā
Vainižu viduslaiku pils atradās Limbažu novada Umurgas pagastā, Braslas labajā krastā, pirmoreiz vēstures avotos minēta 1359. g., izpostīta Livonijas iekšējo karu laikā un 1555. g. jau bijusi sagrauta; no laukakmeņiem celtais 1,5 m biezais aizsargmūris apņēmis 56 x 87 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu ziemeļrietumu malā; virszemes daļas nav saglabājušās un pils vietu iezīmē kādreizējie nocietinājumi - 20 m plats un 6 m dziļš aizsarggrāvis un līdz 3 m augsti zemes vaļņi
Rozbeķu viduslaiku pils atradās tagadējā Cēsu novada Stalbes pagasta Rozulas ciemā, celta 14. gs. 2. pusē nelielā paugurā, ko no visām pusēm apliec strauts, kas ietek Braslā un aizsarggrāvis, aizsargmūris norobežojis \~27 x 70 m lielu platību ar pagalmā izvietotām ēkām; Polijas-Zviedrijas kara laikā 1601. g. to ieņēmuši gan zviedri, gan poļi un tā nodedzināta
Embūtes viduslaiku pils atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Embūtē, \~500 m uz dienvidiem no Embūtes pilskalna, to 1265. g. cēlis Kurzemes bīskaps uz augsta paugura ar terasēm un stāvām nogāzēm, no 3 pusēm norobežo ūdenstilpes, sākotnējais izskats nav zināms, sagrauta Ziemeļu kara laikā 18. gs. sākumā, 19. gs. uz drupām uzbūvēta muižas dzīvojamā ēka, kas nodegusi 1910. g., līdz mūsu dienām saglabājušies atsevišķi sienu fragmenti
izšķārdīt Atraut vienu no otra, izklīdināt, izmētāt
atšaut Atraut, atbīdīt vaļā (parasti aizbīdni)
atdirnīt Atraut, atplēst
notrukšķināt Atraut, noknapināt
kā pa maisu atrauti no citiem cilvēkiem, nesaņemot informāciju
atsarauties Atrauties (no saites, ķēdes u. tml.)
atrauteni Atrautin
atsvešināts atrauts, nesaistīts
uzvantēt ātri uzsviest, uzmest, uzkraut
uzvārīt ātri uzsviest, uzmest, uzkraut
bangot Ātri, lielā daudzumā dot, kraut (labību uz vezuma, šķūnī u. tml.), tā, ka saņēmējs nespēj savākt un nolikt vietā
ievantēt Ātri, strauji iemest, iesviest, iekraut u. tml.
Sidrabiņu pilskalns atrodas Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Dvietes pagastā, ziemeļu pusi norobežo strauta ieleja, dienvidu pusē nocietināts ar 2 grāvjiem un vaļņiem, postīts ar lauksaimniecības darbiem, plakums varētu būt bijis \~100 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.; Šantes kalns
Aužeļu pilskalns atrodas Bauskas novada Ceraukstes pagastā pie Aužeļu mājām, Mēmeles kreisajā krastā, trīsstūrveida zemesragā starp Mēmeli un tajā ietekošā strauta gravu, ziemeļu galā plaknums norobežots ar 2 m dziļu grāvi un 4 m augstu valni, atrastās senlietas un ripas keramikas trauku lauskas norāda, ka šis senvietu komplekss izmantots arī vēlajā dzelzs laikmetā (10.-12. gs.)
Slaidēnu pilskalns un apmetne atrodas Birzgales pagastā starp Slaidēnu un Pilskalnu mājām, Daugavas kreisajā krastā, ir reljefa pacēlums ko norobežo Daugava un strauta grava, plakums - 70 x 50 m, nogāžu augšdaļa mākslīgi padarīta stāvāka un izveidotas līdz 6 m platas terases, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.; pilskalna dienvidu un dienvidrietumu pakājē konstatēta apmetnes vieta (~100 x 150 m) ar 0,5 m biezu kultūrslāni
Plēķu akmens atrodas Gulbenes novada Galgauskas pagastā, Tirzas sāngravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs - 14,8 m, garums - 4,7 m, platums - 3,9 m, lielākais augstums strauta pusē - 3,0 m, virszemes tilpums - 30 kubikmetri
Akmeņrūču senkapi atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā, Akmeņrūču strauta kreisajā krastā pie tā ietekas Sitā, uzkalniņu veido 1,5 m augsts akmeņu krāvums, kura diametrs ir 29 m, varētu būt attiecināmi uz dzelzs laikmetu
Struteles dīķi atrodas Jaunpils pagastā, Strutelē, veido ar grāvjiem un strautiem savstarpēji saistītu sistēmu, kam notece uz Abavas pieteku Viesatu, uzstādināti 19. gs. un 20. gs. sākumā, bijuši 99 dīķi, kuros audzētas karpas
Zāģeru Velnakmens atrodas Kandavas pagastā, Amulas ielejas labā krasta sāngravā, augstums strauta pusē — 3,0 m, garums — 5,0 m, platums — 3,0 m, apkārtmērs — 14,8 m, iespējams, ka ticis apstrādāts, augšpusē krusts
Tigves pilskalns atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, ir \~10 m augsts, savrups paugurs zemu pļavu vidū, gar tā dienvidaustrumu nogāzi tek Zvelejas strauts, plakums - \~45 x 20 m, domājams, ka bijis apdzīvots 5.-12. gs., saistāms ar apdzīvoto vietu "Pygawa/Tygve", kas minēta kuršu zemju dalīšanas dokumentos 1230. un 1253. g.; Tigas pilskalns
Turlavas pilskalns atrodas Kuldīgas novada Turlavas pagastā, mežainā apvidū, ir savrups, 28 m augsts paugurs, ko apliec strauts, plakums — 80 x 55 m, kas dabiski neaizsargātajā pusē nocietināts ar \~10 m augstu valni, domājams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Turlove"
Sauliešu pilskalns atrodas Ķekavas novada Katlakalna ciemā (agrākajā Pļavniekkalna ciemā, kas iekļauts Katlakalnā), bijis paugurs dabiski aizsargātā vietā starp Daugavas palienes pļavām un strauta gravu, stipri postīts un zaudējis sākotnējo pilskalna formu, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē.
Suntažu muiža atrodas Ogres novada Suntažu pagastā, sākotnēji pils uzcelta 1223. g., tā sagrauta Livonijas karā, atjaunota 18. gs., nodedzināta 1905. g., 1909. g. atjaunota neoklasicisma formās, uzbūvēts 2. stāvs, torņi ēkas galos iekļauti ēkas korpusā, no 1920.g. ēkā izvietota skola un pārveidots iekštelpu plānojums
Aizpurvu senkapi atrodas Praulienas pagastā pie Aizpurvu mājām, salasveida tīrumā, bijuši 4 ar akmeņiem nokrauti uzkalniņi un tajos atrastas agrā dzelzs laikmeta senlietas, kas piedēvējamas Baltijas somiem; tagad saglabājušies 4 nelieli pacēlumi tīruma vidū
Pulvertornis Atrodas Rīgā, Smilšu ielā 20, ir vislabāk saglabājies tornis no Rīgas nocietinājumu sistēmas, sākotnējais tornis sagrauts 1621. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā, atjaunots 1650. gadā, augstums - 25,6 m, diametrs - 14,3 m, sienu biezums - 3 m
Akmensraga bāka atrodas Sakas pagasta Akmensragā, mūra tornis uzcelts un uguns tajā iedegta 1884. g., bet 1. pasaules kara laikā bāka sagrauta; tagadējais bākas tornis uzcelts 1921. g., augstums - \~40 m, laternas diametrs - 2,5 m
Gaiķu pilskalns atrodas Saldus novada Gaiķu pagastā, \~1 km uz ziemeļiem no Gaiķiem, Satiķu dzirnavezera dienvidu galā, ir 6-7 m augsts paugurs starp 2 strautu gravām, ziemeļrietumu virzienā paugurs pāriet šaurā, lēzenā zemes strēlē, kas, iespējams, bijusi nodalīta no pilskalna plakuma (~130 x 20 m) ar valni nocietinājumi nopostīti ar kara laika tranšejām
Brīveru pilskalns atrodas Šķeltovas pagasta Brīveros, \~15 m augsts paugurs starp Dubnas upi un tajā ietekošā strauta gravu, norobežots ar valni (garums - 45 m, platums - 5 m, augstums - 1 m), vaļņa iekšpusē ir 8 m plats un 0,5 m dziļš grāvis, kas norobežo pilskalna līdzeno plakumu (~35 x 40 m), atrastās trauku lauskas attiecinātas uz 1. gadu tūkstoti; Garadiņš
Dundagas pilskalns atrodas Talsu novada Dundagā, Dzirnezera ziemeļaustrumu krastā, \~250 m uz ziemeļaustrumiem no Dundagas pils, tas ir \~4 m augsts zemesrags vietā, kur Pāces upē ietek neliels strauts, plakums (~25 x 30 m) nocietināts ar 3 m augstu un 10 m platu valni
Ugāles pilskalns atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, bijušajā Ugāles muižas parkā, ir reljefa izvirzījums, kas no 3 pusēm norobežots ar 2 strautu gravām, dabiski neaizsargātajā dienvidaustrumu pusē nocietināts ar 3 vaļņiem un grāvjiem, postīts 19. gs. ierīkojot muižas īpašnieku dzimtas kapus, saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas līgumā minēto apdzīvoto vietu "Ugalen"
straujtecītis Ātrs, žigls tecējums (par strautu, upi)
individuālisms Atsevišķas personas interešu pretstatījums sabiedrības interesēm, sabiedrības interešu pakļaušana personiskajām; atrautība no sabiedrības
čorka Atteka, strautiņš, ieleja
nozākot Atvilkt, atraut, saīsināt
Govainis Auces labā krasta pieteka Tērvetes pagastā, izteka Bēnes pagastā. šķērso Penkules pagastu, garums - 14 km; Gavaine; Gavaiņu strauts; Govaine
muskuļaudi Audi, kam piemīt spēja sarauties
Knerša Audīles kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Stradu pagastā, izteka un augštece Daukstu pagastā, garums - 10 km; Knerša strauts
Cegeļņa Audzeļu ezera pieteka Ludzas novada Istras pagastā; Cegeļņas strauts; Cigeļņas strauts
versme Augsta intensitāte, arī aizrautība, dedzīgums (piemēram, psihiskam stāvoklim, darbībai)
Bozeniku upe Augulienas strauts Beļavas un Lejasciema pagastā
Krampanu upe Augulienas strauts, Sudaliņas pieteka
Bozenieku upe Augulienas strauts, Sudaliņas pieteka
austrumu strauts Austras strauts
Krustuļu grāvis Austras strauts, Lielupes pieteka Jērcēnu pagastā
saldētājautomobilis Automobilis ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas; refrižeratorautomobilis
Lībānu-Jaunzemju avoti avoti Priekuļu pagastā, Kazu ielejas atzarā, t. s. Septiņavotu gravā, vieni no lielākajiem Latvijas avotiem, tie satek strautā un pa Triečupīti aizplūst uz Gauju
Kaļļu avoti avotu grupa Cēsu novada Amatas pagastā, Amatas pietekas Nedienes labajā krastā, Kaļļu kalna nogāzē, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., ūdens strauta veidā aizplūst uz Nedieni, strautā izveidojies neliels, \~0,6 m augsts ūdenskritums
Rutkaviņu avoti avotu grupa Gulbenes novada Rankas pagastā, Gaujas kreisajā krastā, aizsargājams dabas objekts (kopš 1977. g., platība - 7,2 ha), izplūst no 25 m augstas Gaujas krasta nogāzes un saplūst 2 strautos, garākā strauta garums - \~250 m, kritums - 20 m, un tas izveidojis stāvu gravu
Neptūns Avotu, strautu un upju dievs romiešu mitoloģijā, vēlāk identificēts ar sengrieķu dievu Poseidonu un pielūgts kā jūras dievs
strautieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Strauti", senāk - "Grūšļava" iedzīvotāji
Makšinavas Strauti Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Makšinava Strauti" nosaukuma variants
Makšinovas Strauti Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas “Makšinava Strauti” nosaukuma variants
melnā sotņa Banda, kas cīnījās pret revolucionāro kustību, nogalinot sabiedriskos un politiskos darbiniekus, rīkojot ebreju grautiņus (1905.-1907. g. revolūcijas laikā)
Struncene Baņgevas lejteces kreisais atzarojums Ventspils novada Usmas pagastā, ietek Usmas ezerā; Struncele; Strautupīte
strautinieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" iedzīvotāji
Satekas strauts Bēteru strauts, Vaidavas pieteka
Sušku upe Bēteru strauts, Vaidavas pieteka
sazvetēt Biezā kārtā sakraut
ķerties Bieži aprauties runas plūsmā (par balsi, stāstījumu)
Zvanenieku upe Birzenes strauta kreisā krasta pieteka Raunas pagastā, iztek no Zvanenieku ezera
saslānīt Blīvi salikt, sakraut
baķenēt Blīvi, cieši kraut
Melnaisrūcis Bolupes kreisā krasta pieteka Žīguru pagastā, garums - 10 km; Melnais strauts
Pelnupe Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Kubulu un Vīksnas pagastā, garums - 14 km; Pelnupes strauts; Pelnupīte
Ašusila strauts Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Vīksnas pagastā, augštece Alūksnes novada Liepnas pagastā, garums - 10 km; Ašasila strauts; Ašesila strauts; Ašesita strauts
sabombardēt Bombardējot, sagraut, iznīcināt
Bramberga Bramberģes strauts Jelgavas novadā
Strautene Braslas kreisā krasta pieteka Straupes pagastā, iztek no Plaužu ezera; Strautiņupe
palēkties Braucot strauji atrauties no pamata un pavirzīties (uz augšu), parasti nelīdzenā ceļā (par transportlīdzekļiem)
lēkāt Braucot vairākkārt strauji virzīties uz augšu un leju, arī vairākkārt strauji atrauties no pamata un krist atpakaļ (parasti nelīdzenā ceļā) - piemēram, par transportlīdzekļiem
pievešanas ceļi brauktuves, pa kurām no cirsmas uz augšgala krautuvi pieved kokmateriālus
iekraten Brīvi (evietot, iekraut nepiespiežot)
vikstrautnieki Brocēnu novada Remtes pagasta apdzīvotās vietas "Vikstraute" iedzīvotāji
plēsta brūce brūce, kas rodas, ja audos virzās kas (parasti) neass vai ja audi tiek sarauti
sist Bruņotā cīņā dot triecienu (pretiniekam), graut (pretinieku)
kaut Bruņotās sadursmēs sagādāt (pretiniekam) lielus zaudējumus, graut, iznīcināt (pretinieku)
Bunēnu Būnēnu strauts – Mergupes lejtece no Ķēču dzirnavu ezera līdz Būnēnu ezeram
gulēt drupās (un gruvešos) būt izpostītam un sagrautam
raustīties būt lādam, kurā vairākkārt rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības (par ķermeņa daļām); būt tādam, kura ķermeņa daļās rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības; vairākkārt strauji sarauties (par muskuļiem)
paņemt būt par cēloni tam, ka (kas kādu) pārņem, ļoti ietekmē, iespaido, rada aizrautību
nopostīt būt par cēloni tam, ka (kas) tiek iznīcināts, sagrauts (parasti par parādībām dabā)
satecēt būt tādam, kas savienojas un veido vienu ūdenstilpi (par upēm, strautiem u. tml.)
liesmot būt trauksmainam, aizrautīgam
treilēšanas ceļš ceļš cirsmā un ārpus tās, pa kuru treilē kokmateriālus uz augšgala krautuvi
Cērpnīca Cērpa ezera noteka uz Kustaru ezeru Grāveru pagastā, lielākajā daļā tecējuma arī robežupe ar Andrupenes pagastu; Cierpnīca; Tērpīca; Tērpeces strauts
Siltupīte Cieceres kreisā krasta pieteka Saldus novada Novadnieku pagastā, ieteka pie Saldus pilsētas dienvidu robežas, garums - 4 km; Ejušu strauts
savilkties cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, arī saliekties; arī sarauties (2)
sačokuroties cieši sarauties, savilkties (piemēram, aiz aukstuma, sāpēm) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem
sazloķēt Cieši, blīvi salikt, sakraut
vulkanoklasti Cietie, pēc izcelsmes nešķirotie vulkānu izvirdumu produkti, kas sastāv no lavas kanālu sienām atrautiem iežu gabaliem un sacietējušas lavas pilieniem
sholastiķis cilvēks, kam ir raksturīgs neauglīgs, formāls, no reālās dzīves un prakses atrauts domāšanas veids; arī burta kalps
bibliofils cilvēks, kas aizrautīgi krāj grāmatas; grāmatu mīļotājs
liveris cilvēks, kas bieži mēdz atrauties no darba
ļiveris cilvēks, kas bieži mēdz atrauties no darba
livurs cilvēks, kas bieži mēdz atrauties no darba
estēts cilvēks, kas uztver mākslas darbu formu atrauti no idejiskā satura
Stauka Cirma ezera noteka uz Zvirgzdenes ezeru Zvirgzdenes pagastā; Dzirnavu strauts; Stavkas upīte
organizētā cirsma cirsma, kurā ir iezīmētas slejas, izveidots kokmateriālu pirmējā transporta ceļu tīkls un ierīkota augšgala krautuve
Sģeidaraursandirs dabas apgabals Islandes Dienvidu Zemes austrumos, ko šķērso vairākas upes un strauti no Vahdnajegidla uz okeānu
Mazzalvītes purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā, Zalves pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 267 ha, augstais purvs un neliela upīte, kurā mīt platgalve un strauta nēģis, zemsedzē reti un aizsargājami augi
Svētavota ala dabas un vēstures piemineklis Cēsīs, gravā lejpus Cīrulīšu pansionāta, ala sākas ar lielu nišu (platums - 4 m, augstums - 4,7 m, dziļums - 2,7 m), tās sānos līka plaisa (lielākais platums - 1,2 m, augstums - 3 m), kas kopā sasniedz 8 m, iztek spēcīgs avots, kas veido strautu, ūdeni kopš senatnes uzskata par dziedniecisku
pussagrauts daļēji sagrauts
paraušana darbība --> paraut
raušana darbība --> raut
sagraušana darbība --> sagraut
grauja darbība, process --> graut 1 (1)
grauja darbība, process --> graut 1 (2)
sagrāve darbība, process, arī rezultāts --> sagraut(1)
sagrāve darbība, process, arī rezultāts --> sagraut(2); arī pilnīga sakāve
sagrāve darbība, process, arī rezultāts --> sagraut(3)
tusnīt Darbojoties radīt aprautas šņācošas skaņas (par ierīcēm, iekārtām u. tml.)
pukstēt Darbojoties sarauties pēc atslābuma (par sirdi)
ēst ar ēšanu darīt ko (parasti lasīt) ļoti aizrautīgi
ielikt (visu) sirdi (arī (visus) spēkus), arī ielikt (visu) sevi darīt ko dedzīgi, aizrautīgi
ielikt (arī atdot) (visu) sirdi (arī visus spēkus) darīt ko dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtni
grūtināt darīt smagu, apkraut
grāvējs darītājs --> graut 1
iekrāvējs darītājs --> iekraut
ierāvējs darītājs --> ieraut
izkrāvējs darītājs --> izkraut
krāvējs darītājs --> kraut
rāvējs darītājs --> raut
aizblēņoties Darot nedarbus aizrauties un pārsniegt kādu robežu (parasti rezultātā saņemot sodu, bieži pērienu)
lec kā blusa daudz un aizrautīgi dejo
poliprāgmatiķis Daudziem dažādiem darbiem apkrauts cilvēks
Meņķa upīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dignājas pagastā; Meņķa strauts; Meņķu strauts
Spiču grāvis Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dignājas pagastā; Spiču strauts
Bērze Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, garums – 16 km; Bērzes strauts; Bērzīte; Bērzupe
Līčupe Daugavas kreisā krasta pieteka Tomes pagastā, vidustece Vecumnieku pagastā, garums - 21 km, kritums - 32,8 m; Līču strauts
Stirna Daugavas labā krasta pieteka Kalniešu pagastā, iztek no Stirna ezera, tek caur Šternberga ezeru; Dauguļu upe; Kozlovica; Kozlovka; Stierna; Stierna ups; Stirenka; Stirnas strauts; Stirnauka
Rite Daugavas labā krasta pieteka Lielvārdes novada Jumpravas pagastā, garums - 9 km; Ritupe; Rites strauts
pusvārds Daži vārdi, ar kuriem īsi, aprauti kas ir izteikts un kuri ļauj noprast līdz galam neizteiktās domas saturu
uguntiņa Dedzība, aizrautība
sirsnība Dedzība, aizrautība; arī (darbības) intensitāte
sirdsdegsme Dedzība, jūsma, aizrautība
degsme Dedzīga, kaisla, kvēla aizraušanās; aizrautība, dedzība
karstai Dedzīgi, aizrautīgi
no (visas) sirds Dedzīgi, aizrautīgi
stāvēt par ko (ar visu krūti, arī kā klintij) dedzīgi, aizrautīgi aizstāvēt, atbalstīt (ko)
ar miesu un dvēseli dedzīgi, aizrautīgi, ar visām domām un jūtām, ar visu būtni
ar (visu) sirdi, arī ar (visu) sirdi un dvēseli dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtni, ar visām domām un jūtām
ar sirdi un dvēseli dedzīgi, aizrautīgi; ar visu būtni, ar visām jūtām un domām
sirsnīgs Dedzīgi, aizrautīgi; arī intensīvi, enerģiski (ko darīt)
lidot pa gaisu dedzīgi, jūsmīgi nodoties kaut kam, aizrauties; būt neapdomīgam, vieglprātīgam
ķutuži dedzināšanai sakrautas velēnas ar žagariem līdumā
ķutes Dedzināšanai sakrautas velēnas ar žagariem līdumā
čutas Dedzināšanai sakrautas velēnas tīrumā
čutes Dedzināšanai sakrautas velēnas tīrumā
ugunskurs Degošs vai degšanai sagatavots īpaši (ārpus kurināmām ierīcēm) sakrauts, parasti malkas, kopums
rautiņš dem. --> rauts
upelis dem. --> upe; strauts, neliela upīte
Dobe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Asares pagastā un Augšdaugavas novada Prodes pagastā, lielākajā daļā tecējuma ir šo novadu un pagastu robežupe, garums - 13 km, kritums - 23 m, tek caur Zuju ezeru; Dobes strauts; Susējiņa
Cēzīte Dienvidsusējas pieteka Zalves un Mazzalves pagastā, garums - 12 km; Cēza; Cēzes strauts; Cezīte
atrauts divd. --> atraut
Aišēnu senkapi divi austrumu-rietumu virzienā orientēti no akmeņiem sakrauti uzkalniņi (garums - \~50 m, platums - \~20 m, augstums - \~3 m), kas izvietoti \~600 x 350 m lielā teritorijā Katvaru pagastā starp Aišēnu un Ķeizaru mājām
aizstrautnieki Dobeles novada Dobeles pagasta apdzīvotās vietas "Aizstrautnieki" iedzīvotāji
abstrakcija Doma, secinājums, kas atrauti no reālās dzīves, no konkrētajiem apstākļiem; bezjēdzīgs teorētisks spriedelējums
sudariums Drāna ar ko pēc senas jūdu paražas aizklāja nelaiķa izkropļoto vai asiņaino seju; sviedrauts
krāsmatas Drupas, gruveši (parasti nodegušu, sagrautu celtņu vietā)
dibenmorēna Drupu materiāls, kas atrauts no ledāja (šļūdoņa) gultnes un ko pārvieto ledāja dibenslānis
Kalupe Dubnas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas un Preiļu novadā, garums - 32 km, kritums - 16 m, sākas Gerlaku purvā, tek cauri Lielajam un Mazajam Kalupes ezeram; Kalupka; Koluika; augštecē Odze, Uda, Ūda, lejtecē Dubenca, Lazdānu strauts
Nūvozine Dūkšupes kreisā krasta pieteka Balvu novada Krišjāņu pagastā, augštece Ludzas novada Salnavas pagastā; Nouzenu strauts; Nozina; Novaziņa; Novoziņa
Pērkoņupīte Dūmkalna strauta labā krasta pieteka Cēsu novada Skujenes pagastā
Kaldabruņa Dvietes labā krasta pieteka Jēkabpils novada Rubenes pagastā; Kaldabruņas strauts; Kaļva; Kalves upe
Mazezers Dzirnavezers Limbažu pilsētā, uzpludināts uz strauta, kurš ietek Dūņezerš, platība - 1,7 ha; Mazezeriņš
izecēt Ecējot izraut, iznīcināt (piemēram, augu), ecējot iznīcināt, sabojāt (kādu vietu)
ektogonija Embrija ietekme uz māti intrauterīnajā attīstības periodā
ar visu krūti enerģiski, dedzīgi, aizrautīgi
Riekte Engures kreisā krasta pieteka Ventspils novada Usmas pagastā, augštece un lielākā daļa tecējuma Ugāles pagastā, garums - 12 km; Riekste; Riekstustrauts
enkurs nav tīrs enkurs, kuru neizdodas uzlauzt un atraut no grunts
olgrauzis Epitets oļainam strautam, upītei
olgrauzīte Epitets oļainam strautam, upītei
Ermiķu upe Ermiķu strauts
Ķemera ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - <1 ha; Strautiņu ezers
Lāču ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība — 5,3 ha, iztek Lāču strauts; Lāčezers
Briņģu ezers ezers Vidzemes augstienē, Inešu pagastā, platība — 29,1 ha, ieapaļš, aizaugošs, ļoti sekls ezers (tikai dažviet dziļums — >1 m), tiek izmatots zivsaimniecībā, iztek Sustala, ietek Grīvas strauts; Briģu ezers; Sustalas ezers; Sustalu-Briņģu ezers; Susteļu ezers; Zusteļu ezers
kleša Ezoterismā tas, no kā cilvēkam jāatbrīvojas, pirms viņš spēj izrauties no dzimšanas, dzīvošanas, miršanas un atdzimšanas loka
Sanaude Feimankas labā krasta pieteka Līvānu novada Sutru pagastā, garums - 14 km; Sanaužas strauts
satriekt pīšļos fiziski iznīcināt; morāli sagraut
Dunduru strauts Gaiļu strauts, Briedes pieteka Iecavas novadā
sielains Gareniski pār upi vai strautu pārmesti vairāki baļķi, koki
sielājs Gareniski pār upi vai strautu pārmesti vairāki baļķi, koki
sielējs Gareniski pār upi vai strautu pārmesti vairāki baļķi, koki
sielis Gareniski pār upi vai strautu pārmesti vairāki baļķi, koki
siels Gareniski pār upi vai strautu pārmesti vairāki baļķi, koki
stirpe Garenvirzienā sakrauta taisnstūra siena, labības u. c. kaudze; labības šķūnis
Grīviņupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Liepas pagastā, garums - 10 km; Grīviņa; Grīviņu strauts
Tildurga Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā; Liepas strauts; Liepu strauts
Vējupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas pagastā, lejtecē arī Siguldas pilsētas austrumu robežupe, garums - 14 km, kritums - 88 m, lejtecē 3 km posmā kritums - \~46 m un 2 ūdenskritumi 0,6 un 0,8 m; Vējstrauts
Kāršupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Zvārtavas pagastā, garums - 8 km; Kāršupes strauts; Kāšupe
Vikmeste Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā un Siguldā, garums - \~5 km; Foreļstrauts
Jumāra Gaujas labā krasta pieteka Valmieras novada Kocēnu pagastā, izveidojas satekot Anuļai ar Tilgaļu strautu, garums - 4 km; Imara
Glīzdstrauts Glijstrauts, Iecavas pieteka
cirsmas izstrādes tehnoloģiskā shēma grafisks cirsmas izstrādes plānojums, kurā atzīmētas cirsmas robežas, slejas, pirmējā transporta ceļu tīkls, augšgala krautuves vieta, bīstamās zonas, izvešanas ceļi, vietas, kur izvieto dažādu inventāru
graust Graut 2(1)
pogroms Grautiņš
muižu dedzināšana grautiņu un dedzināšanas gadījumi 1905. g. revolūcijas laikā, kas Kurzemes un Vidzemes guberņās reģistrēti 459 muižās (no 1095)
Liedes strauts Gravas strauta labā krasta pieteka, Madonas un Cēsu novadu robežupe gandrīz visā garumā, garums — \~7 km; Palejas strauts; Skujas strauts
Grīvas strauts Gravas strauts, Briņģu ezera pieteka
raķis Grāvis, strauts
stāpele Grēda, krautne
sters grēdās sakrautu kokmateriālu (parasti malkas, žagaru) mērvienība - 1 kubikmetrs materiāla (ieskaitot gaisa spraugas); krāvummetrs
anakalipterija Grieķu kāzu svinību daļa, kad jaunlaulātā pirmo reizi noņēma šķidrautu, izgāja "neaizsegta" ļaudīs un dabūja kāzu dāvanas
silēns grieķu mitoloģijā - viens no dēmoniem, kas ir dabas stihisko spēku iemiesojums, kopā ar satīriem ietilpst Dionīsa svītā, viņi ir neglīti, ar uzrautu degunu, biezām lūpām, zirga asti un nagiem, draiskulīgi, labprāt iedzer, lakstojas ap nimfām
izgriezties Griežoties uz vienu un otru pusi, lokoties atbrīvoties, izrauties (parasti no kāda rokām)
Gumenicas strauts Gumineicas strauts
Baltavots un Melnavots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas 2 km uz dienvidiem no Kuldīgas, Kurmāles pagastā, mežā, 400 m uz dienvidrietumiem no Pļavnieku mājām, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., unikāli augšupplūdes avoti ar lielu debitu; Baltavots — diametrā 2 m, atgādina verdošu katlu, smiltis tajā atrodas nepārtrauktā kustībā, no tā iztek strauts; aptuveni 200 m attālumā atrodas Melnavots ar 1,5 m dziļu akaci, avotam melno nokrāsu piešķir kūdra
Krākas avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, Svētes ezera rietumu krastā, Krustkalnu dabas rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 2,3 ha, 30 m platā joslā zemes virspusē izplūst vismaz 7 avoti, kas atrodas 2,5-3 m virs ezera līmeņa, ūdens noplūst uz Svētes ezeru pa īsu, oļainu strautu
Kalnasmīžu avots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Amatas labajā krastā, Drabešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., pēc debita lielākais avots Latvijā, no tā izplūstošais ūdens veido 3 m platu, \~0,25 m dziļu un 80 m garu strautu
Līču-Laņģu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis, atrodas Gaujas kreisajā senkrastā lejpus Ranču strauta ietekas, Priekuļu novada Liepas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība - 43 ha, ir \~1 km gara augšdevona smilšakmens klinšu sistēma, no tām izplūst \~20 avotu, tajās ir daudzas alas un nišas; Lodes iežājs
hidrometrija Hidroloģijas nozare, kurā izstrādā metodes dažādu tekošam ūdenim raksturīgu lielumu mērīšanai; ūdens caurteces mērīšana ūdensteces (upes, strauta, kanāla) gultnē
Strodu upīte Ičas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, augštece Mežvidu pagastā; Aglupīte; Strodu strauts; Strodu upeite
Sodzeris Iecavas kreisā krasta pieteka Salgales pagastā; Sodcere; Sodzere; Sodzeres strauts; Sodzerīte
Slepkavupīte Iecavas labā krasta pieteka Valles pagastā, garums - 3 km; Slepkavu strauts
uzjūsmināt Iedvesmot, aizraut
uzjausmināt Iedvesmot, aizraut, pavedināt
iesilt Iejusties, aizrauties, ļauties, sajūsmai; arī iekaist (2), iekarst (1)
iekrāmēt Iekraut
iekraustīt Iekraut
ievērst Iekraut
salādēt Iekraut (ko) lielākā daudzumā (piemēram, transportlīdzeklī); iekraut (kā lielāku daudzumu, piemēram, transportlīdzeklī)
ielādēt Iekraut (parasti daudz, arī ko lielu, smagu)
iezārdēt Iekraut zārdā
iezārdot Iekraut zārdā
iezvelt Iekraut, iedzīt
iepakāt Iekraut, salikt (kur iekšā)
sažuvēties Iekšķīgi sarauties, satrūkties
strautleja Ieleja, pa kuru tek strauts
sausgultne Ielejveida vieta, kur kādreiz tecējis strauts vai upe, kas tagad tek citviet
ienērst Iemiegt, ieraut (galvu plecos)
iegrābties Iemīlēties, aizrauties
sakurčīties ieraut galvu plecos
paķert Ieraut savā plūsmā (par parādībām dabā, parasti par vēju)
iežmiegt Ieraut, iespiest (starp kājām asti) - par dzīvniekiem
iesarauties Ierauties
ievilkties Ierauties (dziļāk apģērbā); ieģērbties
ielīst Ierauties (kur iekšā)
baļķgāzis ierīce kokmateriālu izkraušanai no kokvedējām automašīnām un platformām uz krautuves estakādēm
tahogrāfs ierīce, kas reģistrē autovadītāja darba laiku, transportlīdzekļa kustības ātrumu un nobraukto attālumu, iepildīto un izlietoto degvielas daudzumu un uzkrautās kravas daudzumu
gabarīta vārti ierīce, kas sastāv no rāmja, iekšpusē atbilstoši iekraušanas gabarīta kontūrai uz šarnīriem nostiprinātas plāksnītes atklātā ritošā sastāvā iekrautas kravas gabarīta pārbaudei
ierāties iesākt bārties un aizrauties ar bāršanos
iegrauties iesākt graut 2(1) un tūlīt pārstāt
iesitināties Iesilt, iekarst, aizrauties
īsā iespiedkrāsa iespiedkrāsa ar mazām kohēzijas (iekšējās sasaistīšanās) spējām, kas pārāk ātri tiek sarauta drukas laikā
satecēt Ietecēt (kādā ūdenstilpē) - par vairākām, daudzām upēm, strautiem u. tml.
Melnupe Igrīves labā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā; Mellupes strauts
Ījevka Ījevkas strauts - Rītupes kreisā krasta pieteka Malnavas pagastā
Ijevkas strauts Ījevkas strauts, Rītupes pieteka
pavasara pali ikgadēja ūdens caurteces daudzumu un līmeņu paaugstināšanās upēs, strautos un kanālos, kas rodas, sniegam pavasarī strauji kūstot
izņaukstēties ilgāku laiku radīt (pasmalkas) aprautas skaņas (piemēram, žagojoties)
ieskrieties ilgāku laiku skrienot, iekarst, aizrauties
izgrauties ilgāku laiku, daudz graut (par pērkonu, par artilērijas ieročiem)
atkraut ilgāku laiku, daudz kraut
izkrauties ilgāku laiku, daudz kraut
izkaudzēties ilgāku laiku, daudz kraut kaudzes
izrauties ilgāku laiku, daudz raut
nevarēt vien beigt ilgi, bieži aizrautīgi, intensīvi darīt (ko)
Dzīvene Imulas kreisā krasta pieteka Gaiķu pagastā, garums - 6 km; Dzīvenes strauts; Gaiķu upe
Dimžava Imulas labā krasta pieteka Tukuma novada Vānes pagastā, garums 17 km, kritums - 43,3 m; Dimžavas strauts; Dinžava
Suruča Inčāres strauta kreisā krasta pieteka Murmastienes pagastā, augštece - Varakļānu pagastā
ekstraktors Instruments, ar ko izvilkt, izraut
nodoties Intensīvi, arī aizrautīgi nodarbojoties (ar ko), veltīt (tam) savu laiku, mūžu u. tml.
aizgūtnīgs Intensīvs, aizrautīgs
sociālais medijs interaktīva datorautomatizēta tehnoloģija, kas veicina informācijas, ideju, karjeras interešu un citu izpausmes veidu radīšanu un apmaiņu, izmantojot virtuālās kopienas un sociālo tīklošanos
būt kā dullam pēc kāda interesēt, ļoti patikt, aizraut
Ašermana sindroms intrauterīni saaugumi pēc abrāzijas, miomektomijas vai ilgstošas pesāriju lietošanas; mensturāciju traucējumi, neauglība, spontāni aborti, dzemdību gadījumos nereti pieaugusi placenta
krekšķis Īsa, aprauta ieklepošanās
iekvankšēties Īsi, aprauti ierieties
iekvekšēties Īsi, aprauti ierieties
ļerkšēt Īsi, aprauti riet
veukšēt Īsi, aprauti riet
verkšēt Īsi, aprauti riet; vaukšķēt
kvenkšēt Īsi, aprauti riet; vaukšķēt; kvankšēt
iesmējiens Īsi, aprauti smiekli
pussmiekls Īsi, aprauti smiekli
stakato Īsi, aprauti, ar pārtraukumu (starp skaņām)
ņaukstēt Īsi, aprauti, paklusu riet (piemēram, par medību suņiem, kas dzen pēdas medījumam)
krekšēt Īsi, aprauti, samērā klusi klepot
krekšķēt Īsi, aprauti, samērā klusi klepot
strupināt Īsināt, arī apraut (piemēram, vārdus, izteikumus)
grāviens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> graut 2(1)
iebļāviens Īss, aprauts bļāviens
iebrēciens Īss, aprauts brēciens
iekliedziens Īss, aprauts kliedziens
iekrāciens Īss, aprauts krāciens
iesauciens Īss, aprauts sauciens
stakato Īss, aprauts skaņu saistījums ar pārtraukumiem starp tiem
strups Īss, aprauts, arī nelaipns, skarbs (par izteikumu)
Tiesnešu strauts Isvintenu strauts, Prūsenes pieteka
slāt Izklāt (linus); nevīžīgi sakraut
izkrekšēties Izklepoties (parasti īsi, aprauti)
izgruzīt Izkraut
izlādēt Izkraut
izdakšot Izkraut ar dakšām
izkāpt Izkraut, izņemt (ar dakšām)
izkrāmēt Izkraut; izcelt
izkrampt Izkraut; izkampt
razvalis izliekta koka rāmis, ko piestiprina ragavām, lai varētu vairāk iekraut
noslīcināt asinīs iznīcināt, masveidā nogalinot, sagraut, nežēlīgi apspiest
atsevišķi Izolēti, atrauti (pētīt, risināt, izveidot, uztvert u. tml.)
Ižovka Izovas strauts, Indricas pieteka
aptvert Izplatīties (daudzās vai visās vietās) un iesaistīt, aizraut (daudzus vai visus); pārņemt
izģerīt Izplēst, izraut
appostīt Izpostīt (sabojāt, iznīcināt, sagraut) visapkārt
izdemolēt Izpostīt, izārdīt, sagraut (daudz vai visu kādā telpā, ēkā)
iznest Izpostīt, sagraut (par ūdeņiem)
paņemt savā varā izraisīt dziļu interesi, aizrautību
iztvert Izraut
ķīckāt Izraut
izgrābt Izraut (no rokām)
izsakņot Izraut ar saknēm, izskaust, iznīdēt
apraustelēt Izraut vaļīgi stāvošās šķiedras (no linu saujas)
izrēdēt Izraut, izplēst, iznīcināt
izdirknīt Izraut, izvilkt
zoba replantācija izrauta zoba pārstādīšana atpakaļ tajā pašā alveolā
izraustas Izrautās, izplūkātās daļas
izdairīties Izrauties
izmokšķoties Izrauties, izvairīties
dépaysé izrauts no pierastās vides, apkārtnes
izklenkšēties Izrieties (ne visai skaļi, aprauti)
izlerkšēties Izrieties (parasti īsi, aprauti)
izļerkšēties Izrieties (parasti īsi, aprauti)
cirsmu darbi izšķir pamatdarbus (koku gāšana, atzarošana, stumbra sagarumošana, kokmater. pievešana vai treilēšana, sakraušana krautnēs un iekraušana transportlīdzekļos) un palīgdarbus, kuri iedalās priekšdarbos, ko veic pirms mežizstrādes, darbos, ko veic izstrādes laikā, un darbos, kas jāveic pēc izstrādes (mežizstrādes palīgdarbi)
izvasīties Izvairīties, izrauties, izmukt, tikt cauri ar veselu ādu
pārceļamā izvēlne izvēlne, ko var atraut no izvēļņu joslas un novietot jebkurā piemērotā displeja ekrāna vietā
iztāpelēt Izvietot, sakraut kārtās (piemēram, dēļus)
ekstrahēt Izvilkt, izraut
izvančāt Izvilkt, izraut, izcelt
holijambs Jamba paveids, trimetra vārsma, kurā priekšpēdējā pēda ir apvērsta otrādi (jambiskās vietā trohajiska), kas rada ritma plūduma strauju pārtraukumu, līdz ar to domas aprautību, nepabeigtību
Gubaika Jāšas kreisā krasta pieteka Preiļu novada Pelēču pagastā, garums - 10 km; Gubaina; Kazupe; Križovas strauts
Jašāres strauts Jašores strauts, Saunas pieteka
prāvīties Jemties, rauties
vidžnjānavāda Jogāčāra - mahājānas budisma reliģiskās filozofijas skola, kas attīstīja ideju par tīrās, no jebkura satura atrautās apziņas iegūšanu gk. ar jogas palīdzību
buķetmīna Jūras mīnu veids, kad pie viena un tā paša svērteņa piestiprināti vairāki peldoši mīnu korpusi, ja stiprinājums, kas notur vienas mīnas korpusu, tiek pārrauts, no atsvara uz iepriekš noteikto dziļumu paceļas cita mīna
iespleisēt Jūrniecībā savienot pārrautas vai pārtrūkušas tauvas atvītos galus, ieverot viena gala grīztes starp otra gala grīztēm
iešpleisēt Jūrniecībā savienot pārrautas vai pārtrūkušas tauvas atvītos galus, ieverot viena gala grīztes starp otra gala grīztēm
spleisēt Jūrniecībā savienot pārrautas vai pārtrūkušas tauvas atvītos galus, izverot viena gala grīztes starp otra gala grīztēm
špleisēt Jūrniecībā savienot pārrautas vai pārtrūkušas tauvas atvītos galus, izverot viena gala grīztes starp otra gala grīztēm; spleisēt
entusiastico Jūsmīgi, aizrautīgi
sienaugša Kādā telpā sakrauta siena augšējā daļa, virsa
zelksnis kāds augs ar platām, zobainām lapām strauta krastos (izmanto kā cūku lopbarību)
kaukala kāds, kas kaukalē, rada vairākkārtīgus īsus, aprautus kaucienus
appassionato Kaislīgi, aizrautīgi
pagūres Kalnu nogāzes, strautu krasti, grāvji, ko maz apgaismo saule
kalnupe Kalnu strauts, urga
Kaiju strauts Kāroņstrauta labā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā
Kāroņu strauts Kāroņstrauts, Virbupes pieteka
pavīķe Karpu dzimtas suga ("Alburnoides bipunctatus"), saldūdeņu zivs (ķermeņa garums - 10-15 cm), sāniski saplacināta, Latvijā sastopama gk. strauji tekošās upītēs un strautos
štabelis Kārtās sakrautu dēļu grēda
izkašņāt Kašņājot izjaukt; kašņājot izbojāt, izraut
izkast Kašņājot izraut, iznīcināt (piemēram, augus)
Kauču Kauču strauts - Kaucis, Lielupes pieteka
izāpēt kaut ko ar spēku izraut laukā
torpedēt kaut ko izjaukt, padarīt darboties nespējīgu; graut
Kautraks Kautraka strauts - Svīķupīte, Nurmižupītes pieteka
Krūkļupīte Kazenieku strauta kreisā krasta pieteka Cieceres pagastā
Līčupīte Kazenieku strauta peralēls nosaukums tā augštecē
Kazenieku Kazenieku strauts - ūdenstece Saldus novada Blīdenes, Remtes un Cieceres pagastā, ietek Brocēnu ezerā; augštecē - Līčupīte
pukšēt Klusu, aprauti elst, stenēt
pukšķēt Klusu, aprauti elst, stenēt
pukstēt Klusu, aprauti elst, stenēt
červelēt kļūt červeļainam; čokuroties, rauties
červelēties kļūt červeļainam; sarauties, savilkties
čokuroties kļūt nelīdzenam, grumbuļainam; sarauties, savilkties (piemēram, no karstuma); krokoties, grumboties (piemēram, par ādu, drēbi)
izžūt kļūt sausam, zaudēt ūdeni, mitrumu (par strautu, aku, zemi u. tml.)
zeceris Koka celms, izrauts ar visām saknēm
razvaļņas koka rāmis, kas piestiprināts ragavām, lai varētu vairāk iekraut
sakārnis Kokauga, parasti žuburainas, saknes daļa; šāda, parasti no zemes izrauta, saknes daļa kopā ar stumbra apakšējo gabalu vai bez tā
mežizstrāde Kokmateriālu ieguve meža cirsmās, izvešana, daļēja apstrāde krautuvēs un pārkraušana transportlīdzekļos tālākai transportēšanai
piebraucamība kokmateriālu izvešanas ceļu kvalitatīvā stāvokļa rādītāju kopa, kas raksturo kokvedēju automašīnu piebraukšanas iespējas līdz cirsmai, respektīvi, augšgala krautuvei
kraujmērs Kokmateriālu krautnes kopējais aizņemtais tilpums, ko nosaka pēc ārējiem izmēriem, ieskaitot ar gaisu un piejaukumiem aizpildītās spraugas
lejasgala kokmateriālu krautuve kokmateriālu krautuve, kur novieto no meža izvestos kokmateriālus pirms to tālākas transportēšanas; parasti iekārto pie dzelzceļa, autoceļa, senāk – pludināšanai piemēroto upju u. c. ūdenstilpju krastos
krautnēšana kokmateriālu nokraušana dažāda veida krautnēs un grēdās, ko veic gan mežā (parasti pie tehnoloģiskā koridora), gan augšgala un lejasgala krautuvē, kā arī kokapstrādes uzņēmumu izejvielu krautuvē, nolūkā uzkrāt kokmateriālu rezerves transportēšanai vai pārstrādāšanai
kokmateriālu izvešana kokmateriālu transportēšana no augšgala krautuvēm uz patēriņa vietām vai lejasgala krautuvēm
kokmateriālu pievešana kokmateriālu transportēšana no cirsmas uz augšgala krautuvi paceltā stāvoklī
pievešana kokmateriālu transportēšana no cirsmas uz augšgala krautuvi; agrāk to veica ar zirgiem, kokmateriālus uzkraujot uz ragavām, retāk — uz ratiem, tagad izmanto pievedējtraktorus; salīdzinot ar treilēšanu šādai transportēšanai ir mazāka kustības pretestība un transportējamie kokmateriāli netiek notraipīti ar zemi vai dubļiem; parasti pieved cirsmā sagatavotos sortimentus
kokmateriālu tālākais transports kokmateriālu transportēšana no lejasgala krautuvēm līdz patēriņa vai pārstrādes vietai
treilēšana Kokmateriālu transportēšana vilkšus pa zemi vai puspacelti no mežaudzes uz augšgala krautuvi; izmanto speciālus t-as traktorus, retāk vinčas vai zirgu
lesks koks, kas tiek likts pāri vezumam, lai to varētu iekraut lielāku
indukcijas žāvēšana koksnes žāvēšana mainīgā magnētiskajā laukā, kur siltuma atdeve koksnei notiek no feromagnētiskajām starplikām un režģiem, kas izvietoti krautnēs iekšpusē
ķigulis Konusa veidā sakrauts labības stats
izkost Kožot atšķelt, izraut
pudāt Krāmēt, sakraut, saslānīt
hidrotrieciens krass spiediena paaugstinājums cauruļvadā, ja ātri noslēdz vārstu; šāda šķidruma plūsmas bremzēšana, kā rezultātā rodas elastīgs spiediena vilnis, kas var sagraut cauruļvadus; hidrauliskais trieciens
Silmaču ieža alas kraujas lejasgalā no avota alā iztek strauts, alas ieeja ir 3 m plata un 3 m augsta niša, alas garums - 6 m, apmēram ieža vidū ir otra ala - 1 m plata, 2,5 m augsta, slīpa plaisa, sasniegtais plaisas dziļums - 8 m, tālāk tā aizbirusi
aizkraut Kraujot novietot, sakraut (aiz kā)
pārkrāmēt Kraujot pārvietot; pārkraut ko (kādā platībā)
nokraut Kraujot salikt (grēdā, kaudzē u. tml.); kraujot novietot (kur, uz kā u. tml.), sakraut
grēdot Kraut
kladīt Kraut
maktēt Kraut (daudz, vairāk nekā vajadzīgs, vēlams)
gruzīt Kraut (kravu); krāmēt
trimēt Kraut (ogles) uz tvaikoņa noteiktā vietā
žākarēt Kraut (sienu, āboliņu u. tml.) uz meiju paliktņa
žākarot Kraut (sienu, āboliņu u. tml.) uz meiju paliktņa
ķērpāt Kraut (sienu, āboliņu) uz žāvējamiem kokiem
ķirpot Kraut (sienu, labību u. tml.) ķirpās; stirpot
dakšot Kraut ar dakšām
atkraut Kraut atpakaļ
packāt Kraut daudz pancku mugurā
tāpelēt Kraut grēdās
gubot Kraut gubās (parasti sienu, labību u. tml.)
lādēt Kraut iekšā vai ārā (ko, piemēram, transportlīdzeklī)
štabelēt Kraut kārtās (parasti dēļus)
kaudzēt Kraut kaudzē, arī zārdā
gubāt Kraut kaudzēs sienu vai labību
čupināt Kraut kaudzītēs
lādēt Kraut ko iekšā vai ārā (piemēram, transportlīdzeklī)
skārst Kraut labību zārdā
skārstīt Kraut labību zārdā
atkraut Kraut nost
zlanīt Kraut slāņos, slānīt
zlānīt Kraut slāņos, slānīt
sliktēt Kraut sliktā, sliktot
pārkrāmēt Kraut vēlreiz (to pašu)
pārkraut Kraut vēlreiz, no jauna
šķutēt Kraut žagarus, velēnas u. tml. līdumā kaudzē, ko dedzināt, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
krostīt Kraut, celt; rakt
kladēt Kraut, likt
prakāt Kraut, likt
stirpot Kraut, likt (ko) stirpās
zārdēt Kraut, likt zārdā
zārdot Kraut, likt zārdā
vallēt Kraut, mest, sviest u. tml., veidojot valni, uzbērumu
meksēt Kraut, ņemt (ar kādu rīku)
valēt Kraut, pildīt
ranstīt Kraut, slānīt
vagonlapa Krauta vagona dokuments, kurā norāda datus par vagonu un kravu, uzliktām plombām, pavadzīmes numuru un citus datus, kas nepieciešami vilciena natūrlapas sastādīšanai
krautene Krautuve
starpkrautuve krautuve, kam ir palīgfunkcijas kokmateriālu transportēšanā, nepieciešamības gadījumā to iekārto starp augšgala un lejasgala krautuvēm
aizkravāt Kravājot (ko), piepildīt; kravājot (ko), aizsprostot; aizkraut
lādēties Kravāties; kraut (mantas) piemēram, iekārtojoties transportlīdzeklī
Krieķupīte Krimeldes kreisā krasta pieteka Saldus novada Lutriņu pagastā, garums - 7 km; Krieķu strauts
Upsts Kujas kreisā krasta pieteka Indrānu un Praulienas pagastā, garums - 16 km, kritums - 11 m; Upsta; Upsta grāvis; Upsta strauts; Upste
dejotājmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Empididae"), ķermeņa garums 1,5-5 mm, bieži veido spietus virs strautiem un upēm, Latvijā nav pētītas
pundurmakstene kukaiņu klases maksteņu kārtas dzimta ("Hydroptilidae"), sīkas makstenes (ķermeņa garums - 1,5-4,5 mm), kāpuri mīt strautos un upēs, daļai sugu - ezeros, Latvijā konstatētas 6 ģintis, >20 sugu
Baltavots Kuldīgas novada Kurmāles pagastā esošā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Baltavots un Melnavots" sastāvdaļa, avots 2 m diametrā, atgādina verdošu katlu, smiltis tajā atrodas nepārtrauktā kustībā, no tā iztek strauts
Galetenes svētavots kulta vieta Talsu novada Balgales pagastā, meža malā pie Doru mājām, \~1 km uz dienvidaustrumiem no bijušās Galtenes muiža, iztek no \~3 m dziļa padziļinājuma paugurgrēdas austrumu pakājē, iztekas vieta ir dažus kvadrātmetrus liela, tālāk tas kā neliels strautiņš tek uz Oksles upi; ūdens satur daudz karbonātu
Galtenes svētavots kulta vieta, atrodas Talsu novada Balgales pagastā, iztek no \~3 m dziļa padziļinājuma, kas aizņem dažus kvadrātmetrus, veido strautiņu, kas ietek Oksles upē, ūdens satur daudz karbonātu, tādēļ tam ir neparasta krāsa, jau senatnē tas lietots dažādu slimību ārstēšanai
Kundziņu strauts Kundziņstrauts, Džūkstes pieteka
Čapuļu strauts Kurzemnieku strauts, Abavas pieteka
Kungupe Ķīburu strauts, Bārtas pieteka
ķutināt Ķutis kraut
piesars Labība, kas sakrauta ne uz ārdīm, bet uz šķērskokiem, kas pārlikti no sijas līdz ārdīm
cers Labības daudzums, kas sakrauts vienā rijas lāvā
Lāčupe Lāču strauts Lejasciema pagastā
Lāčupīte Lāču strauts Lejasciema pagastā
barbaru mākslas periods laikposms Rietumeiropā apmēram no 5. līdz 8. gs., kad sagrautās Romas kultūru nomainīja barbaru tautu kultūra un māksla izpaudās gandrīz vienīgi ornamentos, kas rotāja amatnieku darinājumus
Lakšenieku strauts Lakšinīku strauts, Ičas pieteka
ķārķis lamuvārds teicienā - kaut ķārķis tevi parautu
avoksne Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases bartrāmiju dzimtas ģints ("Philonotis"), divmāju, retāk vienmājas augi, veido blīvas 2-13 cm augstas velēnas, aug avotainās vietās, grāvjos, dūkstainās pļavās, dīķu un strautu krastos, \~240 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas, no kurām 5 sastopamas reti un ir aizsargājamas
aizlasīties Lasot aizrauties, aizmirsties; intensīvi nodoties lasīšanai
vadlaukakmeņi Laukakmeņi, kas ir atrauti no iežiem, kuri pirmatnējā sagulumā zemes virspusē sastopami tikai vienā lokālā rajonā
augšgala kokmateriālu krautuve laukums cirsmā vai ārpus tās (pie izvešanas ceļa), kur pieved vai treilē cirsmā izstrādātos kokmateriālus; šeit tos krautnē, dažkārt daļēji apstrādā un iekrauj kokmateriālu izvešanas transportlīdzekļos
Lauri Lauru strauts - Vaidavas kreisā krasta pieteka
dragāt Lauzt, graut, postīt (ar mehānisku spēku)
Pagravu strauts Lazdukalna strauta kreisā krasta pieteka Tukuma novada Zantes pagastā
erātiskie ieži ledāja vai aisberga pārvietots iežu atrautenis, kas pēc sastāva atšķiras no pamatnes iežiem, virs kuriem tas noguldīts
Leikdistrikts Leikdistrikta nacionālais parks (Leikdistrikta NP) - lielākais nacionālais parks Lielbritānijā (Anglijas ziemeļrietumos), platība - 2243 kvadrātkilometri, dibināts 1951. g., ietver Kemberlendas kalnus, virsotnēs - virsāji, lejāk - ozolu un bērzu meži, gar ezeriem un strautiem paparžu audzes
Ermiķu strauts Lejas strauts, Paparzes labā krasta pieteka Kalncempju pagastā
Bačka Lejas strauts, Paparzes pieteka Alūksnes novadā
Lendzīšu strauts Lendzeišu strauts, Rītupes pieteka
Lēvenstrauts Levenstrauts, Mazās Juglas pieteka
čuti Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
ķutājs Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
ķutas Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
ķuteles Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
ķuteļi Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
ķutis Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
ķutums Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
ķutūži Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
šķutis Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
šķutums Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
ķute Līdumā sakrautu žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
ierocis Līdzeklis, ko izmanto, lai ievainotu vai nogalinātu cilvēkus vai dzīvniekus vai lai sagrautu celtnes, ierīces
Mandauga Liedes kreisā krasta pieteka Gulbenes un Lubānas novadā, garums - 17 km, kritums - 11 m; Mandaugas; Mandaugu grāvis; Mindaugas strauts
Skujas strauts Liedes strauts, Gravas strauta pieteka
Palejas strauts Liedes strauts, Gravas strauta pieteka
kraut Liekot, novietojot ko citu uz cita vai citu pie cita, veidot (piemēram, kaudzi, krautni)
liesma liela aizrautība, dedzība
blāķis liela kaudze (parasti nevērīgi salikta, sakrauta)
Ķeikuru strauts Lielmaņstrauts, Zābakupes pieteka
Kaucis Lielupes kreisā krasta pieteka Bauskas novada Rundāles pagastā, augštece Gailīšu un Īslīces pagastā, garums - 13 km; Kauce; Kauces upe; Kauču strauts
Rūdulis Lielupes kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Kalnciema pagastā, augštece Līvbērzes pagastā; Rūduls; Ruduļu strauts
Austras strauts Lielupes labā krasta pieteka Valmieras novada Jērcēnu pagastā; Austrumu strauts
Liepu Liepu strauts - Tildurga, Gaujas pieteka
čok lieto, lai atdarinātu dažiem dzīvniekiem (parasti vāverei) raksturīgas aprautas balss skaņas
krumuldi Līki koki, ko liek uz ragavām, lai varētu uzkraut lielāku vezumu
krumulti Līki koki, ko liek uz ragavām, lai varētu uzkraut lielāku vezumu
ragālis Līks koks, ko liek uz ragavām, lai varētu uzkraut vairāk malkas vai kokmateriālu
aprucināt likt sarauties, ierauties
sakrupināt likt sarauties, sarukt
slāķēt likt, kraut
kraķēt Likt, kraut kraķī, zārdā
kraķot Likt, kraut kraķī, zārdā
kraķināt Likt, kraut kraķī, zārdā; kraķēt
Likvertene Likvertenu strauts, Mēmeles pieteka
klauvas bendzele līne, ar kuru sasien klauvas dakšas galus, lai gafele neatrautos no masta
Vasijas strauts Lisiņas kreisā krasta pieteka Madonas novada Barkavas pagastā, garums - 5 km; Varijas strauts
dute Loceklis, kam norauts vai nogriezts gals, piem., roka vai kāja bez pēdas
Rūšupe Lonastes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, iztek no Pāces purva; Rušupe; Rušu strauts
nosadoties ļoti aizrauties, būt pārņemtam, parasti ar nevēlamu paradumu
līdz septītajiem sviedriem ļoti aizrautīgi, līdz pagurumam
kaismīgs ļoti dedzīgs, aizrautīgs
kaisme ļoti liela dedzība, aizrautība
bezprātīgs ļoti liels, ļoti aizrautīgs, ārkārtīgs
versmīgs ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); tāds, kurā izpaužas ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis; versmains (2)
versmains ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); tāds, kurā izpaužas ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis; versmīgs (2)
Lūķēnu upe Ļūkānu strauts, Zaubes pieteka
komerckrava Maksimāli iespējamais kravas (neto) daudzums, ko var iekraut peldlīdzeklī (konteinerā, atbilstoši tā izmēriem un kravnesībai)
angļu parks mākslīgi veidota ainava, kurai raksturīgs brīvs plānojums, nelielas koku grupas, plaši zālāji, arī brīvi plūstoši strauti
piecirst Makšķerējot strauji paraut makšķerēšanas rīku, lai āķis ieķertos zivs ķermenī
Vertukšne Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, caurtek Vertukšnes ezeru, garums - 14 km; Verotņicu strauts; Vērtuksnes strauts; Vertukšņa; Vērtūkšņa; Vertušanka
Maltavnieku strauts Maltaunieku strauts, Vaidavas pieteka
Mastodnieku strauts Maltaunieku strauts, Vaidavas pieteka
Maltenieku strauts Maltaunieku strauts, Vaidavas pieteka
nomalt Maļot (ko), atraut, zaudēt (ķermeņa daļu)
iemalt Maļot, arī griežot iejaukt; maļot, arī griežot ieraut (kur iekšā)
rūcis Maza upe; urga, strauts
Levenstrauts Mazās Juglas kreisā krasta pieteka Ogres novada Suntažu pagastā, garums - 11 km; Lēvenstrauts
Ķivuļurga Mazās Juglas labā krasta pieteka Ropažu un Salaspils novadā, garums - 16 km, kritums - 20 m; Kalnupīte; Ķīvuļurga; Ķivuļu strauts; Urga; lejtecē Skujupīte
padragāt mazliet ar spēku dauzīt, graut
aizplēst mazliet atplēst, atraut
kraustelēt mazliet iekraut, likt kaudzītē
pavezms mazs vai puspiekrauts vezums
Biritene Medņupes labā krasta pieteka Alūksnes novadā; Biritenes strauts
Lapšupīte Melnupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā; Jumalda; Lapjupe; Puntūžu strauts
Mazupe Melnupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā; Mazupīte; Mazupes strauts; Mozupe
Rīkanu strauts Mēmeles labā krasta pieteka Bauskas novada Vecsaules pagastā, augštece Skaistkalnes pagastā, garums — 18 km, kritums — 23 m; Rīkonu strauts; Rīkena
stelle Mērstatnis, kurā var iekraut vienu steru malkas
zlaņģēt Mest, likt, kraut
lielsaiņu iekraušana metode, kas paredz vienā paņēmienā iekraut tik lielu kokmateriālu saini, kas atbilst pilnai transportlīdzekļa kravai
Grūžupe Miegupītes labā krasta pieteka Kauguru pagastā; Gružu strauts
atrāvums Mīksto audu bojājuma veids, kad locītavas saite tiek atrauta no kaula
jonizācijas potenciāls minimālā enerģija, kas nepieciešama, lai elektronu atrautu no atoma vai molekulas; parasti izsaka elektronvoltos (eV)
Muižnieku Muižnieku strauts - Klampupe, Raunas pieteka
Žūku strauts Mūsas kreisā krasta pieteka Bauskas novada Gailīšu pagastā; Pīrāgu strauts
Pērļupīte Mustjegi kreisā krasta pieteka Igaunijā, augštece Alūksnes novadā, garums - 39 km (Latvijā 6 km, Latvijas un Igaunijas robežupe 2 km), kritums - 96 m, sākas no Trumulīša ezera pie Veclaicenes; Lakna; Laknas strauts; Sveķa upe; Sveķupe; Sloka
Melnupe Mustjegi kreisā krasta pieteka Igaunijā, augštece Alūksnes un Smiltenes novadā, garums - 73 km (Latvijā 58 km), kritums - 132 m, sākas Alūksnes augstienes dienvidrietumu daļā purvainos mežos Strautiņu apkaimē, ietek Mustjegi lejtecē; Pēterupe, Igaunijā saucas "Peetri"
Kovsanka Naumovas strauts, Kūdupes pieteka
sholastika Neauglīgs, formāls, no reālās dzīves un prakses atrauts domāšanas veids
iekrostīt nedaudz iekraut, rakt, ienākt
ņurņiks Nēģu kāpurs ("Ammocoetes"), ķermenis parasti tārpveidīgs, dzīvo upēs, strautos, ieracies smiltīs (dūņās); par pieaugušu indivīdu pārvēršas pēc 3-6 gadiem
lidināties pa mākoņiem neievērot reālo situāciju, domās, spriedumos atrauties no dzīves īstenības, neauglīgi fantazēt
paraut neilgu laiku spraigi, intensīvi strādāt; parauties (3)
pakraut neilgu laiku, mazliet kraut
jaundzimušo neitropēnija neitropēnija, kas veidojas intrauterīni, ja ir nesaderība starp mātes un bērna G imūnglobulīnu antigēniem; jaundzimušajam var būt drudzis, pneimonija, septicēmija u. c. smagas infekcijas
dasakrauties nejauši tikt piekrautam (par lielu vezumu)
zlāģēt Nekārtīgi kraut, gāzt (kaudzē)
zlāķēt Nekārtīgi kraut, gāzt (kaudzē)
piezlanīt Nekārtīgi piemētāt, piekraut
saspraislot Nekārtīgi sakraut
uzridāt Nekārtīgi sakraut
sazlāģēt Nekārtīgi sakraut, sagāzt (kaudzē)
sazlanīt Nekārtīgi sakraut, saslānīt
dēļblāķis Nekārtīgi sakrauta dēļu grēda
kā piesiets nekustīgi, nemierīgi; nepārtraukti; nespējot atrauties
vadele neliela grava pa kurā virzās strautiņš
Cērtene neliela upe Abula baseinā, Drandas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Brantu pagastā, lejtecē ir pilsētas robežupe ar Brantu un Launkalnes pagastu, garums - 8 km; Abulstrauts
čolka neliela upīte, strauts
urga Neliela, šaura ūdenstece, parasti strauts, tērce
lapilli Nelieli, apaļi vai stūraini vulkāna izmeši, kas rodas no gaisā sacietējušas lavas pilieniņiem vai līdzaizrautu iežu gabaliņiem
vedzere neliels strautiņš mežā
rīdziņa neliels strauts, grāvis; neliela kanalizācijas noteka
čura neliels strauts, urga
pārvilkt krustu (kaut kam) neļaut piepildīties; iznīcināt, sagraut
apziņas plūsma nemitīgi plūstošo pārdzīvojumu straume cilvēka apziņā, kurā domas, sajūtas un iespaidi līdzīgi strautam pārplūst cits citā, pakļaudamies asociācijas principam
pusteikums Nepabeigts, aprauts teikums, izteikums
žarga Netīrs, duļķains strauts; netīrs ūdens
aizlaidināt Nevērīgi apejoties ar govi, ļaut tai apraut pienu
izrauties Neviļus, negribēti tikt izrautam
plētinis no dēļiem izgatavots četrstūris, ko liek uz ragavām, lai varētu uzkraut vairāk labības
razvaļa no izliekta koka izgatavots rāmis, ko piestiprina uz zemnieka kamanām, lai uz tām varētu uzkraut vairāk kravas
salvācionisms no metodistu sektas cēlusies reliģiska kustība, kas sabiedrības vērību grib griezt uz zemiem un pakritušiem, glābt viņu dvēseli un izraut no netikumības
sakasas no sakrautas siena (vai labības) kaudzes apkasīšanas savāktie sīkumi, ko sabāž gubas iekšpusē
Pilspurva kalns nocietināta senvieta Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, \~2 m augsts uzkalns pļavu (kādreizējo purvu) vidū, tā centrālo daļu apliec poligonāls akmeņu valnis (augstums - 0,7-0,9 m, platums - 5-7 m, iežogotās teritorijas diametrs - >30 m), aiz kura vietām saskatāmi arī 2. un 3. valnis krauts no akmeņiem, izmantots 9.-12. gs.
virszemes ūdensobjekts nodalīts un nozīmīgs virszemes ūdens hidrogrāfiskā tīkla elements: ūdenstece (upe, strauts, kanāls, grāvis vai to daļa), ūdenstilpe (ezers, dīķis, ūdenskrātuve vai to daļa), kā arī pārejas ūdeņi vai piekrastes ūdeņu posms
krist Nodoties (kam), ļoti aizrauties (ar kaut ko), iemīlēties (kādā)
drišķēt Nodriskāt, saplēst, saraut driskās (par drēbēm)
nokrāmēt Nokraut (kādu daļu)
nolādēt Nokraut (no kā)
notāpelēt Nokraut (parasti dēļus) noteiktās rindās, kārtās
apkravāt Nokraut, apkraut
stauvēt Nokraut, iekraut preces kuģī
štauvēt Nokraut, iekraut preces kuģī
neatraujams nolieguma divdabis --> atraut
neatraudamies nolieguma divdabis --> atrauties
nesaraujams nolieguma divdabis --> saraut
apdriksēt Noplēst, atraut, nodriskāt (bet ne pilnīgi)
novirgāt Noplēst, noraut
abrupts Noplēsts, norauts nesakarīgs
noerbīt Noplūkt, noraut (linus)
nošķibīt Noplūkt, noraut (parasti lapas, ogas)
nošķibīt Noplūkt, noraut, parasti lapas, ogas (no kā)
āboliņstirpa Nopļauts un stirpā žāvēšanai sakrauts āboliņš
apraut Noraut (daudz vai visu)
atraut Noraut (eksplozijas, sprādziena rezultātā)
punīt Noraut, aizvest
apsnapstēt Noraut, nograuzt visapkārt
tracīt Noraut, nogriezt, noslaucīt
aptraukt Noraut, nokratīt, nobirdināt (parasti daudzus vai visus augļus, lapas)
noknietēt Noraut, nolasīt (ogas)
noģirģāt Noraut, noplēst
nopušķīt Noraut, noplūkt
zaļrauts Norauts, nenogatavojies auglis
četrās sienās Noslēgti, atrauti no sabiedrības, arī neinteresējoties ne par ko
apjūgties Noslogoties, apkrauties ar darbiem
starplika noteikta biezuma, platuma un garuma līste, ko lieto zāģmateriālu krautnēs vai kamerās, lai nodrošinātu žāvēšanas aģenta cirkulāciju krautnēs un žāvēšanas laikā nenotiktu materiālu deformācijas
sapērt notriekt, pieplacināt pie zemes, sagraut
sačupt Notupties un sarauties kamolā
trimmēt Novietot (sakraut) ogles kuģa bunkuros
nodricināt Novilkt, noraut
Svīķupīte Nurmižupītes kreisā krasta pieteka Siguldas pagastā, garums - \~9 km; Kautraka strauts; Stemberģupīte; Stenberga upīte; Sviķupīte; Šteinberga upe; Šteinberģupīte
gābt Ņemt, raut sev, tvert
gābties Ņemt, raut sev, tvert
trihotilomānija Obsesija, uzmācīga tieksme izgriezt, izraut sev vai dzimumpartnerim matus
Meltne Ogres labā krasta pieteka Vecpiebalgas novada Kaives pagastā un Ērgļu novada Ērgļu pagastā, garums - 12 km; Meltnes strauts
olainiņa Oļiem bagātas upes vai strauta pievārds
olainīte Oļiem bagātas upes vai strauta pievārds
reģenerācija organisma spēja atjaunot zaudētos audus, orgānus vai ķermeņa daļas (piemēram, ķirzakai ataug atrautā aste)
koksnes bioloģiski bojātāji organismi, kas bojā koksni, noārdot to ķīmiski vai sagraujot mehāniski, bīstamākie no tiem ir koksnes sēnes un kukaiņi, kas var pilnīgi sagraut koksni, ja tos savlaicīgi neatklāj un neveic apkarojošo apstrādi
Īvaisis Ošas kreisā krasta pieteka Preiļu novada Saunas pagastā, garums - 10 km; Izvaisis; Ivaiša strauts
lupināt Pa daļām ņemt, raut nost (čaulu, mizu u. tml., piemēram, auglim, dārzenim)
puskravā Pa pusei piekrauts
apbrūnināt padarīt brūnu (cilvēka ādu) - par sauli, vēju; apraut, appūst
Kalējupe Padones strauta kreisā krasta pieteka Durbes pagastā; Kalēju upe; Kalēju strauts
Plūģupīte Padones strauta labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Durbes pagastā
Vecvagaru grāvis Padones strauta labā krasta pieteka Durbes pagastā
Dubļu upe Padones strauts, Vārtājas pieteka
gultne padziļinājums zemes virsmā, pa kuru plūst (piemēram, upes vai strauta) ūdens
aizķerties Palikt neizteiktam (par vārdiem); aprauties (par balsi); aizrauties
sakompromitēt panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas, parasti liela, neslava, tiek sagrauta (kāda) reputācija
iznīcināt panākt, būt par cēloni, ka sagrūst, aiziet bojā (piemēram, celtnes, pilsētas); sagraut, nopostīt
kompromitēt panākt, ka (kādam) rodas neslava, tiek grauta (kāda) reputācija
novadīt panākt, ka (upe, strauts u. tml.) aizplūst citā virzienā
atvēsināt panākt, ka atjēdzas (no lielas sajūsmas, aizrautības, dedzības); būt par cēloni tam, ka mazinās, tiek apslāpēta (sajūsma, aizrautība, dedzība)
aizlaidināt panākt, lai govs pakāpeniski aprautu pienu, lai govs pakāpeniski aizietu ciet
Lejas strauts Paparzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Kalncempju pagastā, garums — 8 km; Bačka; Ermiķu strauts; Ermiķu upe
ploškas papildu rāmis ratu vai ragavu virsmas paplašināšanai, lai vezumā varētu sakraut vairāk labības vai siena
cietība papīra sloksnes virsmas īpašība izstiepties liekuma virspusē un sarauties liekuma iekšpusē
noplosīties pārāk aizrauties (ar ko)
pārlādēt pārāk piekraut (transportlīdzekli)
pārkraut pārāk piekraut, nokraut
aizgrābts Paralizēts, pamiris, sitiena ķerts, krampjos sarauts
pārauties Pāraut sev (citas zeķes, apavus)
pārauties Pāraut sev kājas
pārsaauties Pārauties
perekovatsja Pārauties, pārģērbties
peretiritsja Pārauties, pārģērbties
Māra Pārdabiska būtne budismā, kas Budu centās atraut no meditācijas, lai viņš neapskaidrotos
versmot Pārdzīvot ļoti spēcīgu, arī aizrautīgu, dedzīgu psihisku, parasti emocionālu, stāvokli; būt šāda psihiska stāvokļa ietekmē
miodiastāze Pārgriezta vai pārrauta muskuļa galu attālināšanās; muskuļa traumatisks bojājums kā pārstiepšanas sekas
pārlādēt Pārkraut (1)
pārkravāt Pārkraut (uz kurieni, pie kā, kur)
varmācens Pārkrauts; pārmērīgi piekrauts
parauties Pārrauties
pārraustīties Pārrauties (1)
sadragāt Pārspēt, iznīcināt, parasti bruņotā cīņā; panākt, būt par cēloni, ka (kas) pilnīgi zaudē spēku, pārsvaru, ietekmi, kļūst nekaitīgs; sagraut (2)
satriekt Pārspēt, iznīcināt, parasti bruņotā cīņā; sagraut (2)
Orehovka Pārtovas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Kaunatas pagastā; Orehovkas strauts; Riekstupe
apraut Pārtraukt dot (pienu) vai dot (to) daudz mazāk (parasti par govīm); noraut pienu
zāģbaļķu uzglabāšana pasākumu kopums, kas nodrošina zāģbaļķu kvalitātes saglabāšanu zāģbaļķu krautuvē siltajā gadalaikā
rautin Pastiprina ar tās pašas saknes darbības intensitāti - rautin raut
iespiedkrāsas tiksotropija pastveidīgu iespiedkrāsu spēja pāriet no augstas viskozitātes stāvokļa uz būtiski zemāku, samazināt viskozitāti (šķidrināties) mehāniskas iedarbības rezultātā un palielināt viskozitāti (sabiezēt) miera stāvoklī, kā arī spēja atjaunot sagrauto struktūru, ko nosaka koloīdu saites
pasviest Pateikt (parasti īsi, aprauti); pamest (8)
pamest Pateikt (parasti īsi, aprauti); pasviest (3)
decidua Pati virsējā dzemdes gļotādas kārta zīdītājiem, kas raisoties placentai dzemdību beigās atdalās no dzemdes un tiek no tās izrauta līdz ar placentu
Patmalnieki Patmalnieku strauts - Akmineicas labā krasta pieteka Krāslavas novada Ezernieku pagastā, iztek no Nomaškaļa ezera
ierāvums paveikta darbība, rezultāts --> ieraut (1)
izrāvums paveikta darbība, rezultāts --> izraut (1)
krāvums paveikta darbība, rezultāts --> kraut (1)
krāvums paveikta darbība, rezultāts --> krauties
norāvums paveikta darbība, rezultāts --> noraut (1)
norāvums paveikta darbība, rezultāts --> noraut (6)
norāvums paveikta darbība, rezultāts --> noraut (7)
norāvums paveikta darbība, rezultāts --> noraut (8)
pārrāvums paveikta darbība, rezultāts --> pārraut (1)
pārrāvums paveikta darbība, rezultāts --> pārraut (2)
pārrāvums paveikta darbība, rezultāts --> pārraut (3)
sakrāvums paveikta darbība, rezultāts --> sakraut, sakrauties
sarāvums paveikta darbība, rezultāts --> saraut(1)
uzrāvums paveikta darbība, rezultāts --> uzraut (4)
atģirnīt Pazaudēt, noraut
sadrugt pazemināties, pazemoties, sarauties
aizlūzt pēkšņi aprauties (par balsi, runu pārdzīvojuma, satraukuma brīdī); aizrauties
atrauties pēkšņi atdalīties, tikt atrautam (piemēram, par ko piestiprinātu, saaugušu)
noraut pēkšņi pārtraukt (runu, skaņu u. tml.); apraut (2)
palce Peldinātava; urga, strautiņš
pieplāt Piebāzt, piekraut
rautot Piedalīties rautā; rīkot rautu
Krišupe Piejūras zemienes Vidzemes piekrastes upe Salacgrīvas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī pie Kuivižiem, garums - 10 km, kritums - 21 m, ietekā zvejas kuģu piestātne; Krišupīte; Krišu strauts
Hydraena riparia piekrastes strautvabole
piegruzīt Piekraut
piekruit Piekraut
piezlāģēt Piekraut
pielādēt Piekraut (1)
aizklamacīt Piekraut (telpu) ar ko nevajadzīgu
nopakāt Piekraut pilnu
pieķītēt Piekraut, piebāzt
piegraut Piekraut, piemētāt
platformnomešana Piekrautu, ar skrituļkonveijeriem aprīkotu platformu nomešana no lidaparāta ar aizmugurējo atveri
kraģot Piespraut ar kroģi
no sirds pilnīgi atklāti, patiesi; aizrautīgi, dedzīgi; ļoti; sirsnīgi, iejūtīgi
neatstāt ne akmeni uz akmens pilnīgi nopostīt, sagraut (karā, cīņā)
noslaucīt no zemes virsas pilnīgi nopostīt, sagraut, iznīcināt
satriekt drupās (kaut ko) pilnīgi sagraut (nodomus, sapņus, cerības)
Krautheima pilsēta Vācijā ("Krautheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4500 iedzīvotāju (2013. g.)
Bārenes pilskalns pilskalns Augšdaugavas novada Prodes pagastā, savrups 15-17 m augsts paugurs, ko no vienas puses norobežo strauts, no otras - grava, plakums - \~55 x 55 m, datējums nav zināms
Saulieši pilskalns pilskalns Ķekavas novada apdzīvotās vietas "Katlakalns" daļā "Pļavniekkalns", bijis paugurs dabiski aizsargātā vietā starp Daugavas palienas pļavām un strauta gravu, stipri postīts ar dažādiem rakumiem un zaudējis kādreizējo pilskalna formu, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē.
Jurizdikas pilskalns pilskalns Ludzas pilsētas austrumu nomalē, tas aizņem garena paugura 15 m augsto austrumu galu, no kura uz ziemeļiem ir Lielais Ludzas ezers, bet uz dienvidiem — ezerā ietekošā strauta leja, plakums — \~50 x 20 m, datējams ar 1. gadu tūkstoti
Pilskalns Pilskalns Madonas novada Mārcienas pagastā, \~20 m augsts, savrups paugurs pie strauta gravas, plakums - 75 x 30 m, datējums nav zināms
Vīkšēnu pilskalns pilskalns Skaņkalnes pagastā, ir reljefa veidojums starp Laņģupīti un tajā ietekošā strautiņa gravu, nogāzes pret gravām dabiski stāvas, dienvidrietumu pusē no apkārtnes norobežots ar valni un gravu, plakums \~50 x 40 m, izteiktas domas, ka varētu būt saistīts ar senām kulta tradīcijām
Rumbas pilskalns pilskalns Talsu novada Abavas pagastā, ir reljefa pacēlums ko norobežo Abavas senlejas krauja un Vācu strauta grava, dabiski neaizsargātajā rietumu pusē nocietināts ar grāvi un \~3 m augstu puslokveida valni, plakums — apaļš, 25 m diametrā, domājams, ka apdzīvots neilgu laiku vai arī izmantots tikai par patvēruma vietu briesmu gadījumos; Apaļais kalns
Čāpuļu pilskalns pilskalns Tukuma novada Kandavas pagastā pie Čāpuļu mājām Kandavas-Sabiles ceļa labajā pusē, starp Abavas senleju un kāda strauta gravu, augstums 20 m, nogāzes dabiski stāvas, it īpaši pret strautu vērstajā ziemeļu pusē, austrumu pusē valnis (garums 30 m, augstums 4 m), plakums ovāls (90 x 20 m)
Veckurpnieku pilskalns pilskalns Valkas novada Zvārtavas pagastā, tas ir šaura, stāva paugura augstākā daļa (augstums - 12-14 m), kas no pārējā paugura norobežota ar \~5 m dziļu pāržmaugu un \~1 m dziļu grāvi, veikti nelieli mākslīgi pārveidojumi, kultūrslānis nav konstatēts un datējums nav zināms; Krautavu kalns
Vecračinas pilskalns pilskalns Vecračinas ciemā, reljefa veidojums starp \~40 m augstu Daugavas labā krasta krauju un 18-27 m dziļu strauta gravu, ziemeļu pusē bijis norobežots ar 3 grāvjiem un vaļņiem, plakums — trīsstūrveidīgs, lielākie izmēri \~70 x 20 m, domājams, ka bijis apdzīvots 9.-12. gs.
Pīpaļu strauts Pīpāļu strauts, Zaņas pieteka
pleveris Plāns auduma gabals vai lakats; šķidrauts
Režu strauts Platones kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Platones pagastā, izteka Vilces pagastā, vidustece Lielplatones pagastā, garums - 26 km, kritums - 28 m; Režas strauts
vuicīt Plēst, raut
lubīt Plēst, raut nost
allēt Plēst, raut, plosīt, sagraut; muļķoies aušoties, trakot, plosīties, trokšņot, būt nerātnam
atplēst Plēšot atdalīt (pilnīgi vai daļēji); atraut
applūkt Plūcot izraut (visapkārt vai vairākās vietās); noplūkt
Pluģe Plūģupīte, Padones strauta pieteka
Pluģupe Plūģupīte, Padones strauta pieteka
atplūkāt Plūkājot atdalīt, atraut
aizčaloties Pļāpājot aizrauties
aizpļāpāties Pļāpājot aizrauties, aizmirsties
limonāža Pļavu apūdeņošanas paņēmiens, uzplūdinot duļķainu upes vai strauta ūdeni
krāces Posms (upē, strautā u. tml), kurā ūdens strauji plūst lejup pa nelīdzenu klinšainu vai akmeņainu gultni
demolēt Postīt, ārdīt, graut (parasti par cilvēkiem)
ārdīt Postīt, jaukt, graut, iznīcināt (par parādībām dabā)
nopostīt Postot iznīcināt, sagraut (ko)
zārds Primitīva koka konstrukcija (siena, labības u. tml.) žāvēšanai uz lauka; šāda konstrukcija kopā ar tajā sakrauto sienu, labību u. tml.
aizraušanās process --> aizrauties (2)
aizraušanās process --> aizrauties (3)
aizraušanās process --> aizrauties (4)
apgāšanās process, kura rezultātā laivas bura skar ūdeni un nevar vairs no tā atrauties
trauksme Psihisks stāvoklis, kam ir raksturīga aktivitāte, aizrautība, spēcīga dziņa
iejūsma Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs radošs pacēlums, iedvesma, arī aizrautība
umurga Purva strauts
trauslā pūslīšpaparde pūslīšpaparžu suga ("Cystopteris fragilis"), sastopama ne visai bieži stāvos upju krastos uz smilšakmens vai dolomīta, gravās, strautiņu krstos
krecināt radīt aprautas, čērkstošas skaņas (par dažiem putniem)
šķaudīt radīt aprautas, šņācošas skaņas, parasti, bojājoties, pārvarot šķēršļus (par iekārtām, ierīcēm u. tml.)
smieties radīt īsas, aprautas, citu citai ātri sekojošas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem)
bukšināt radīt paklusas, aprautas balss skaņas (par dzīvniekiem)
čokstināt radīt raksturīgas aprautas balss skaņas (parasti par vāveri)
krekšēt radīt raksturīgas čerkstošas, aprautas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem)
krekšķēt radīt raksturīgas čerkstošas, aprautas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem)
mēkšķēt radīt raksturīgas, aprautas balss skaņas (parasti par aitām)
klikstināt radīt raksturīgas, samērā spalgas, aprautas balss skaņas (par dažiem putniem)
aizrautība Rakstura īpašība, cilvēka izturēšanās un rīcības veids --> aizrautīgs (1); dedzība, sajūsma
ježikas rāmis 1(1), ko izmanto ragavu virsmas palielināšanai, lai varētu uzkraut lielāku vezumu
jezilkas rāmis 1(1), ko izmanto ragavu virsmas palielināšanai, lai varētu uzkraut lielāku vezumu
plētenis Rāmis ragavu paplašināšanai, lai varētu platāk kravu uzkraut
plētnis Rāmis ragavu paplašināšanai, lai varētu platāk kravu uzkraut
apgrozs Rāmis, ko liek uz zemnieku ratiem, lai tajos varētu vairāk iekraut
drēģis Rāmis, ko liek uz zemnieku ratiem, lai tajos varētu vairāk iekraut; apgrozs 3; arī šāds rāmis ragavu paplašināšanai
ķesis Rāmis, ko uzliek uz ragavām labību vai sienu vedot, lai varētu sakraut lielāku vezumu
Cimziņa Raunas labā krasta pieteka Raunas pagastā, garums - 12 km; Cimza; Cimzas strauts; Cimze; Cimzes strauts; augštecē arī Grīsle, Grīšļu strauts, Raunīte
Klampupe Raunas labā krasta pieteka Raunas pagastā, garums - 7 km; Muižnieku grāvis; Muižnieku strauts; Plampupe
apraustīt Raustot, plūkājot noraut, aplauzīt (vietumis)
ravēties rauties (7)
apravēt Ravējot izraut (daļu nezāļu)
izravēt Ravējot izraut (nezāles)
saravēt Ravējot izraut (nezāles) lielākā daudzumā; ravējot izraut (nezāļu lielāku daudzumu)
pieravēt Ravējot izraut (nezāles) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
lupstāris Redeles, ko liek uz ratiem mēslus vedot, lai varētu piekraut lielāku vezumu
aizrauties refl. --> aizraut (3)
aizrauties refl. --> aizraut (4); aizcirsties
aizrauties refl. --> aizraut(5)
aprauties refl. --> apraut (2); pēkšņi apklust, pārtraucot, nepabeidzot (runu, dziesmu u. tml.)
atrauties refl. --> atraut (2)
atrauties refl. --> atraut (7); tikt atrautam
iemalties refl. --> iemalt (2); maļot, arī griežot tikt ierautam (kur iekšā)
pārrauties refl. --> pārraut (1); tiki pārrautam
sakrauties refl. --> sakraut; tikt sakrautam
sarauties refl. --> saraut(1); tikt sarautam
uzrauties refl. --> uzraut (4), tikt uzrautam
baznīcu grautiņi reformācijas piekritēju rīkoti grautiņi katoļu baznīcās 16. gadsimtā; Latvijā notika 16. gs. 20. gados Rīgā (sk. "svētbilžu gratiņi") un 1584. g., Kalendāra nemieru laikā, kad tika izdemolēta Rīgas Sv. Jēkaba katoļu baznīca
voals Rēns audums, šķidrauts, plīvuris
izretināt Retinot izraut, izcirst, izzāģēt (augus, to daļas)
Reva Rēzeknes kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Čornajas pagastā, garums - 9 km; Rēva; Revas strauts
Pārtova Rēzeknes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, garums - 10 km, iztek no Pārtovas ezera; Pārtava; Kaunata; Kaunatas strauts; Partova; Partovka; Partovas strauts; Pārtaja
Zemdega Režu strauta kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Platones pagastā, izteka Vilces pagastā, šķērso arī Zaļenieku, Lielplatones un Svētes pagastu; Zemdegu strauts
rīdzīte Rīdziņa - neliels strauts, grāvis; neliela kanalizācijas noteka
Izteka Rijaskalnu strauta kreisā satekupe Nītaures pagastā, iztek no Ezerrožu ezera
Baurupīte Rijaskalnu strauta labā satekupe Cēsu novada Nītaures pagastā
Kadiķu grāvis Rīkanu strauta labā krasta pieteka Bauskas novada Vecsaules pagstā, augštece Skaistkalnes pagastā, garums — 13 km
Rīkonu strauts Rīkanu strauts Bauskas novadā
Rīkena Rīkanu strauts, Mēmeles pieteka
sadedzināt visus tiltus rīkoties tā, ka atgriešanās kaut kur kļūst neiespējama; uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko, saraut saites ar iepriekšējo, bijušo
Rīka strauts Rīkstrauts, Vadakstes pieteka
vārde Rindā sakrauti linu kūlīši
Rites Rites strauts - Salātes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Rites pagastā, garums - 4 km
Rite Rites strauts, Salātes pieteka
peristaltēt Ritmiski, viļņveidīgi sarauties (par dobu orgānu gludo muskulatūru)
Šņitka Rītupes kreisā krasta pieteka Malnavas pagastā; Šnitka; Šņitkas strauts
Lendzeišu strauts Rītupes kreisā krasta pieteka Mežvidu pagastā; Lendzīšu strauts
Steponu upīte Rītupes labā krasta pieteka Mērdzenes pagastā; Stepanu strauts; Steponu strauts; Steponu upeite
Leidaceite Rītupes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Bērzgales pagastā; Līdacīte; Līdaces strauts
Terešku strauts Robežstrauts, Alūksnes pieteka
Vēveru grāvis Rojas kreisā krasta pieteka pieteka Talsu novada Īves pagastā; Vēveru strauts
Rudiķvalks Rojas kreisā krasta pieteka Rojas pagastā; Lūrmaņu strauts; Rudiķu grāvis; Rudiķu strauts
Vārzava Rojas kreisā krasta pieteka Talsu novadā, garums - 7 km; Vārzavas strauts
Ontario rožgalvīte rožgalvīšu suga ("Rhodobryum ontariense"), kas Latvijā ir reta un aizsargājama; aug tikai uz karbonātaugsnes gāršā, arī avotainās, koku apēnotās strautu gravās, tās rozetē ir 20—50 lapu, to gali plati, rozetes stīvas, sausā stāvoklī to lapas vērstas uz augšu
Rubčinu strauts Rubčinskas strauts Lūznavas pagastā
Rudiķu grāvis Rudiķu strauts
Strauteni Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" nosaukums latgaliski
aizrunāties Runājot aizrauties tā, ka zūd mēra (arī pieklājības) sajūta
ierunāties Runājot aizrauties; iegrimt sarunā
saķerties Runājot aprauties, parasti pēkšņi
aizrunāties runāt pātrāk ilgi; aizrauties runājot
Rundāni Rundānu strauts - Rundēnu strauts, Cegeļņas pieteka
Rundānu strauts Rundēnu strauts, Cegeļņas pieteka
Levestes strauts Rūšu strauta kreisā krasta pieteka Jaunpils pagastā
Saules grāvis Rūšu strauta kreisā krata pieteka Jaunpils pagastā
Nīla Rūšu strauts, Bikstupes pieteka
uzblīvēt Sablīvējot uzkraut, uzbāzt
sačumurēties Sačokuroties; sarauties, savilkties
sačunčurāties Sačokuroties; sarauties, savilkties
sačunčurēties Sačokuroties; sarauties, savilkties
sačungurēties Sačokuroties; sarauties, savilkties
sačunkurāties Sačokuroties; sarauties, savilkties
sašķaidīt Sadragāt (1); arī sagraut (1)
crash Sagraut
ruinēt Sagraut
sagraudāt Sagraut
izsist no segliem sagraut kāda uzskatus, pārliecību; padarīt bezpalīdzīgu, samulsināt kādu; atņemt kādam varu
saāmarot sagraut vai sabojāt ar āmuru
sabumbot Sagraut, arī sabojāt, parasti ar aviobumbām
kurķēt Sagraut, sadauzīt ar kurķi (4)
pārraut Sagraut, sašķelt (aizsprostu, dambi u. tml.) - par ūdeņiem, straumi
noslaucīt Sagraut; arī iznīcināt
iegumt Sagumstot ierauties dziļāk (kur iekšā) - par cilvēku
nostrupēt Saīsināt, arī apraut
nostrupināt Saīsināt, arī apraut (piemēram, vārdus, izteikumus)
sholastisks saistīts ar neauglīgu, formālu, no reālās dzīves un prakses atrautu domāšanas veidu, tam raksturīgs
jausmināt Sajūsmināt, aizraut
sacildināt Sajūsmināt, aizraut, arī ierosināt
aizdedzināt sirdis sajūsmināt, aizraut, spēcīgi saviļņot
iedegties Sajūsmināties, aizrauties, dedzīgi no doties (kam)
kvēla sirds saka par cilvēka aizrautību, dedzību
dedzīga sirds saka par cilvēku, kas ar sajūsmu, aizrautību, kvēli kam nododas
kā burkāns saka, ja ko var viegli dabūt no zemes ārā, izraut
izkampt Sakampt zobos un strauji izraut (ko kādam) - par dzīvnieku
atšķeltība Sakara, saistījuma trūkums; atrautība, savrupība
Mindes orga Sakas labā krasta pieteka Sakas pagastā; Mindes strauts
sakladēt sakraut
sagruzīt Sakraut
sakraustīt Sakraut
uzkrāmēt Sakraut
uzčačot Sakraut āboliņu kaltēšanai zarainās kārtīs
sadakšot Sakraut ar dakšām
sablāķēt sakraut blāķī
noblāķēt Sakraut ciešās kārtās
saštabelēt Sakraut kārtās (parasti dēļus)
satāpelēt Sakraut kārtās (parasti dēļus)
izzeģināt Sakraut kārtās vai izlikt žāvēties
sastapot sakraut kaudzē (labību uz lauka)
saķērpāt Sakraut kaudzē, zārdā
uzčupot Sakraut kaudzēs, čupās
sakaudzēt Sakraut kaudzēs, zārdos
apsnāt Sakraut nekārtīgi, nelīdzeni
pantēt Sakraut pantā 2 (piemēram, sienu šķūnī)
iekrauties Sakraut sev visapkārt
slānīt Sakraut slāņos
saslejot Sakraut slāņos, kārtās
uzzārdot Sakraut zārdā
sažeperēt Sakraut žeperī
nogruzīt Sakraut, piekraut (kravu)
sagrēdot Sakraut, salikt grēdā
sagubot Sakraut, salikt gubā
sačupot Sakraut, salikt kaudzē
sastirpot Sakraut, salikt stirpā
sazārdot Sakraut, salikt zārdā
samaktēt Sakraut, salikt, samest u. tml. (kur ko lielākā daudzumā)
aile Sakrauta (siena, salmu) sleja (šķūnī)
sakrāmēt Sakravāt, sakraut; arī sakārtot
aizpostīt sākt postīt (graut, iznīcināt)
Uguļauka Salas-Ruskulovas strauta labā krasta pieteka Salnavas pagastā, senāk uzskatīta par Ičas pieteku; Uguļanka; Uguļavka; Uguļeva strauts
Froma ezers sāļezers Dienvidaustrālijā ("Lake Frome"), 90 m vjl., platība - \~2400 kvadrātkilometru, solončaki, ezers attjaunojas no sezonālajiem strautu ūdeņiem
kristies Samazināties augstumā (par ko sakrautu, sabērtu)
sarucināties Samazināties, sarauties, satīties
pastrups samērā, arī mazliet īss, aprauts, arī nelaipns (par izteikumu)
savalēt Samest, sakraut
nokrauties Saņemt daudz mantu (rokās, uz muguras u. tml.), apkrauties (1)
sašmaukt Saplūkt, saraut
sabest Sarakt un sakraut
gandāt Saraut lielu daudzumu
kliebties Sarauties
sakļauties Sarauties
sarukt Sarauties (2), sakumpt, salīkt (parasti par cilvēku, tā ķermeni)
sačurnēties Sarauties (2), savilkties (3)
sasarausties Sarauties (no aukstuma, sāpēm, bailēm u. tml.)
sasarausties Sarauties (par audumu, apģērbu)
sakurcēt Sarauties (par vēderu)
čunkuroties Sarauties čokurā
saverkšelēties sarauties krokās; sačervelēties
mionēmas Sarauties spējīgi pavedieni dažu vienšūnas organismu citoplazmā
čerrāt Sarauties, červuļoties (žāvējot)
apperkšķēt Sarauties, dabūt rūsas traipus, tā parasti saka par augu lapām vai ziediem
aprukt Sarauties, ierauties
pluzerēt sarauties, kļūt nevienādam, noplukt
saspringt Sarauties, parasti ievērojami (par muskuļiem, muskuļaudiem); kļūt tādam, kura muskuļi, muskuļaudi saraujas, parasti ievērojami (par ķermeni, tā dalām); sasprindzināties (1)
sadrukt Sarauties, sakrunkāties
sakņupt Sarauties, salīkt (parasti guļus stāvoklī)
sačunkurēties Sarauties, saraukties, sakrunkāties
sačunkuroties Sarauties, saraukties, sakrunkāties
saķurzēties sarauties, saritināties
ierukt Sarauties, sarukt
sašurkt Sarauties, sarukt
sarinkt Sarauties, saslimt
sačurroties sarauties, sašaurināties
ķursē raut sarauties, savilkties
sala plaisa sarautu audu plaisa visā stumbra bezzaru daļā; rodas, strauji pazeminoties temperatūrai un koku aplievā izplešoties sasalstošam ūdenim (cieš galvenokārt lapkoku sugas)
Malcenka Sarjankas labā krasta pieteka Dagdas novadā, garums - 11 km; Malciņa; Malceņa; Malciņas strauts
Volčica Sarjankas labā krasta pieteka uz Ludzas un Krāslavas novada robežas, gandrīz 10 km ir šo novadu robedžupe, izteka Krāslavas novada Ezernieku pagasta ziemeļu pierobežā, garums - 12 km; Volčīca; Volničas strauts; Sarija; Sarja
sačorrāties sašaurināties, sarauties; savilkties (par negaisa mākoņiem)
saglausties sašļukt un sarauties sevī
Vecsaules strauts Saules strauts, Mēmeles pieteka
secco Sausi; aprauti; skarbi
savaķēt savākt kopā, sakraut gubā
piepost Savākt un sakraut
grautin savienojumā ar "graut" izsaka šīs darbības pastiprinājumu
krautin savienojumā ar "kraut" lieto darbības pastiprināšanas raksturošanai
ievilkties savienojumā ar "sevī"; norobežoties no citiem, noslēgties (sevī); ierauties (2)
kontrahēt Savilkt, saraut (piemēram, muskuļus, locekļus, orgānus)
sašmukt Savilkties (par negaisu), sarauties
sabozties Savilkties, sarauties, arī ieslēpties (piemēram, apģērba gabalā), parasti aiz aukstuma
reiderēšana Savrupu virsūdens kuģu vai bruņotu kuģu (reideru) darbība uz pretinieka jūras komunikācijām, lai traucētu tā kuģošanu, slēpti izliktu mīnu aizsprostojumus, grautu pretinieka piekrastes objektus
nabadzības slazds savstarpēji pastiprinošu apstākļu kopums, kuru rezultātā indivīds, grupa vai sabiedrība nevar izrauties no nabadzības
svergties Sažūt, sarauties, savilkties
braslis Sekla vieta (pa kuru var pārbrist upi, strautu)
brasls Sekla vieta (pa kuru var pārbrist upi, strautu)
megalīts sena celtne (kapene, svētnīca u. tml.), kas veidota no lieliem sakrautiem akmeņiem
najādas Sengrieķu mitoloģijā - ūdeņu (upju, strautu, avotu u. tml.) nimfas, dieva Okeāna un Tētijas meitas
Lori Senpilsēta Armēnijas ziemeļu daļā, Dzoragetas kreisajā krastā, dibināta X gs., no 1065. g. - Taširas-Dzoragetas valsts galvaspilsēta, 1118. g. pievienota Gruzijai, no 1441. g. ietilpa Kartlijā, sagrauta Timura karagājienā XIV gs., drupas atrodas tagadējā Loriberdas ciemā
Saraja Senpilsēta Krievijas Astrahaņas apgabalā, Ahtubas krastā, dibināta 1254. g. kā Zelta ordas politiskais centrs, stipri sagrauta Timura karagājienā 1395. g., nopostīta 1480. g.
Rēda Sesavas kreisā krasta pieteka Jelgavas novadā, garums - 25 km, kritums - 20 m, vasarā gandrīz izsīkst; Rēdu strauts
Upele Sesavas labā krasta pieteka Viesturu pagastā, augštece Sesavas pagastā, garums - 19 km, kritums - 14 m; Reža; Upeles strauts
Sidrabiņi Sidrabiņu pilskalns - atrodas Ilūkstes novada Dvietes pagastā, ziemeļu pusi norobežo strauta ieleja, dienvidu pusē nocietināts ar 2 grāvjiem un vaļņiem, postīts ar lauksaimniecības darbiem, plakums varētu būt bijis \~100 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
atbods Siena šķūnī par priekšas sienu tālāk uzkrautais siens
Silamitītes strauts Silamītes strauts, Vaidavas pieteka
Sinica Sinicas strauts - Sarjankas kreisā krasta pieteka Ludzas novadā
automātija Sirds muskuļa spēja ritmiski sarauties pašā sirdī radušos uzbudinājuma impulsu ietekmē
sirdsdedze Sirdsdegsme - dedzība, jūsma, aizrautība
kļaut Sist, kraut
punkšēt skanēt smalkā, norautā skaņā
apsvilināt Skart apsaldējot (par salu, salnu, arī asu vēju); apraut
štrihs Skārums - skaņveides paņēmiens (plūstošs, aprauts, smagnēji akcentēts u. tml.)
Skolas Skolas strauts - Vijas kreisā krasta pieteka
Limbu strauts Skrimbu strauts Irlavas pagastā
Pičūnu grāvis Skursteņu strauta kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Vircavas pagastā, augštece Sesavas pagastā
Slakterenes valks Slakteru grāvis, Zaļumu strauta pieteka
blāķēt Slāņiem kraut kaudzē (piemēram, labību, sienu, salmus) blīvi sapakojot
lēkt Slēpošanā - pēc nobrauciena (pa tramplīnu) un atspēriena atrauties (no tā) un planēt, cenšoties piezemēties iespējami tālāk
ritošā sastāva gabarīts sliežu ceļa asij perpendikulāra robežkontura, ārpus kuras uz horizontāla taisna sliežu ceļa nedrīkst atrasties krauta vai tukša ritošā sastāva daļas
trihotillomānija Slimīgs paradums izraut sev matus
Vašleja Slocenes labā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 18 km, kritums - 25 m; Vāšleja; Vašlejas strauts
ķempelis Slogs, ko uzlika lubu jumtiem, lai tos vējš nenorautu
tusnīt Smagi, aprauti, ar troksni elpot (fiziskas piepūles vai elpošanas traucējumu dēļ), arī ar grūtībām kustēties
Čužu strauts Smirnieku strauts Kandavas pagastā
Spaļupīte Spaļu strauts, Cieceres pieteka
dažādspārnu spāre spāru kārtas apakškārta (“Anisoptera”), ietver 5 dzimtas: dižspāru, smaragdspāru, spāru, strautspāru un upjspāru dzimtas; Latvijā konstatētas 35 sugas
starteris Speciāli iekārtots automobilis lidaparātu motora iedarbināšanai; starterautomobilis
patoss spēcīga jūsma, aizgrābtība, ļoti liela pacilātība; arī aizrautība, entuziasms
kārties Spēcīgi rauties saitē, važā, cenšoties atbrīvoties (par piesietu dzīvnieku)
aizgrābt Spēcīgi, dziļi saviļņot; aizraut
liesmot Spēcīgi, kaislīgi, aizrautīgi pārdzīvot
uguns Spēcīgs emocionāls stāvoklis; kaislība; liela aizrautība, dedzība
sacirsties Spēji aprauties (par balsi, skaņu)
atkrist Spēji atrauties (no kā)
nocirst Spēji pārtraukt (runu, domu u. tml.); apraut (2)
stiepes stiprība spēks, kas nepieciešams, lai stiepjot kaut ko sarautu
raut rutkus spēles nosaukums (vairāki dalībnieki sēž rindā cits citam klēpī, aizmugurējais stingri apņem priekšējo un tur, lai rāvējs nevar klēpī sēdošo, rutku, izraut)
spiccato Spilgti izteikti; skaidri; atrauti
šahists Sportists, kas specializējies šaha spēlē; cilvēks, kas (bieži, aizrautīgi) spēlē šahu
uzspridzināt Spridzinot sagraut, iznīcināt
melnais stārķis stārķu suga ("Ciconia nigra"), Latvijā aizsargājama, ligzdo 750—900 pāru, gājputns, ziemo Āfrikā un Izraēlā, Latvijā uzturas no aprīļa līdz septembrim, dzīvo dažāda tipa mežos (izņemot priežu silu), gk. upīšu, strautu, grāvju un dīķu tuvumā
Stepanu strauts Steponu strauts, Rītupes pieteka
krāvummetrs Sters, kubikmetrs - meža taksācijas tilpuma mērvienība, ko lieto grēdās krauto materiālu tilpuma izteikšanai
nomūdīt stipri apkraut plostu
nolādēt stipri piekraut
uzsist asinis (kādam) stipri sadusmot, saniknot, satracināt, satraukt, aizraut
panteniece Strādniece uz siena (āboliņa, salmu u. tml.) panta, kas piemīda (sapresē) sakrauto
aiztraukt strauji aizvirzīt, aizraut prom (parasti par vēju)
atmest strauji atvērt, atraut vaļā
atsviest strauji atvērt, atraut vaļā
izkampt strauji izraut (ko kādam) - par cilvēku
gāzt strauji mest, arī bērt, kraut
noraut strauji paraut uz leju līdz galam (parasti rokturi, sviru)
piecirst strauji pievilkt, pieraut (savu ķermeņa daļu) sev klāt
skriet strauji plūst (piemēram, par ūdeni, viļņiem); strauji tecēt (piemēram, par upi, strautu)
strautupīte strauji plūstošs strauts
burzguļot strauji plūstot, radīt sīkas šļakatas, putas, burbuļus, kā arī savdabīgu troksni (parasti par ūdeni, strautiem, upēm)
ķert strauji raut (ar lūpām, zobiem), kampt (par dzīvniekiem)
sagāzt strauji samest, arī sabērt, sakraut
aizgūties strauji, aizrautīgi; aizgūtnēm
izgrūst strauji, spēji pateikt, izrunāt (piemēram, steigā, uztraukumā); īsi, aprauti, arī negribīgi pateikt, izrunāt
raits Straujš (par upes, strauta u. tml. tecējumu)
Salmo trutta morpha fario strauta forele
deibiņa Strauta forele
nīga Strauta forele
nigatiņš Strauta forele
Calopteryx virgo strauta krāšņspārnis
strautmala Strauta mala; strauta tuvākā apkārtne
strautmale Strauta mala; strauta tuvākā apkārtne
Lampetra planeri strauta nēģis
Symphoricarpus albus var. laevigatus strauta sniegoga
sniegogulājs Strauta sniegoga
Symphoricarpus rivularis strauta sniegogas "Symphoricarpus albus var. laevigatus" nosaukuma sinonīms
Strautiņupe Strautene, Braslas pieteka
matspārņi Strautenes
plecoptera Strautenes
Plaužupīte Strautenes kreisā krasta pieteka Straupes pagastā, iztek no Plaužu ezera
krikūži Strauteņu kāpuri; spāru kūniņas upēs
brachyptera Strauteņu kārtas ģints
pārsviest Strauti pārvietot (uz citu vietu) - piemēram, par ierīcēm
valka Strautiņš, upīte
čurga Strautiņš, urga
čurkste Strautiņš, urga
Brachythecium rivulare strautmalas īsvācelīte
elmidae Strautnagaiņu dzimta
rūce Strauts
strauta Strauts
tērce Strauts
urdaviņa Strauts
Perevoza strauts strauts, kas savieno Luknas un Višķu ezeru Augšdaugavas novada Višķu pagastā, garums — 0,3 km
valks Strauts, neliela ūdenstece
upēle Strauts, neliela upīte
upēlis Strauts, neliela upīte
upis Strauts, neliela upīte
upītis Strauts, neliela upīte
zeltupīte Strauts, upīte, kas spīguļo zeltainā krāsā
steģere Strauts, valks
stedzere Strauts, valks 2
cordulegasteridae Strautspāru dzimta
cordulegaster Strautspāru dzimtas ģints
Chaimarrornis leucocephalus strautu akmeņčakstīte
akmeņčakstīte Strautu akmeņčakstīte - mežastrazdu apakšdzimtas suga ("Chaimarrornis leucocephalus")
Diervilla rivularis strautu djērvila
hydraenidae Strautvaboļu dzimta
hydraena Strautvaboļu dzimtas ģints
krunkainītis Strautvaboļu dzimtas ģints ("Helophorus"), Latvijā konstatēts 10 sugu, vaboļu ķermenis <10 mm garš, pelēcīgi melns vai brūns, sastopami dažādās ūdenstilpnēs, arī peļķēs
piekrastes strautvabole strautvaboļu dzimtas suga ("Hydraena riparia")
abrupti atbildēt strupi, aprauti atbildēt
Mudaža Sudaliņas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas un Lejasciema pagastā, garums - 12 km; Mudžas strauts
Lazdukalnu strauts Sudmaļu strauta kreisā krasta pieteka Kandavas novada Zantes pagastā
sidrabšķidrauts Sudraba šķidrauts
kverķis Suns, kas īsi, aprauti rej
kvancis Suns, kas īsi, aprauti rej; suns, kas mēdz apriet (gājējus)
Liepars Svitenes kreisā krasta pieteka Jelgavas un Bauskas novadā (augštece Lietuvā), garums - 43 km (Latvijā 25 km), kritums - 39 m, sāk tecējumu kā novadgrāvis 4 km uz ziemeļiem no Pasvitenes, ietek Svitenē lejpus Jaunsvirlaukas, sausos gados upe uz laiku izsīkst; Liepare; Liepāre; Liepāres strauts; Lietuvā - Liepora
rosa Šaura pļava ap strautu, kas vijas caur laukiem un mežiem
alata šīs dzimtas suga ("Thymallus thymallus"), zivs ar lielu muguras spuru un taukspuru, uzturas straujos, skābekļa bagātos strautos
Plaupis Šķēpu strauts, Zaņas pieteka
staipeknis Šķidrauts, plīvurs
riņģis Šķūnī sakrautā siena vai labības josla
loms Šķūnī sakrautās labības, parasti rudzu, kārta
Soldanu strauts Šņitkas strauta kreisā krasta pieteka Ludzas novada Malnavas pagastā
aizplūkāt Šur un tur izraut pa saujai no linu tīruma
ņiebule Tāda sieviete, kurai lūpas ierautas uz iekšu
niebule Tāda sieviete, kurai lūpas ierautas uz iekšu; ņiebule
trauksmains tāds, kam ir raksturīga aktivitāte, aizrautība (par psihi, raksturu, personību); aktīvs, aizrautīgs, arī nemierīgs, satraukts (par psihisku stāvokli)
trauksmains tāds, kam ir raksturīga aktivitāte, aizrautība, arī straujums, kustīgums (par cilvēkiem)
liels tāds, kas aizrautīgi kam nododas, nodarbojas ar ko
apolitisks tāds, kas atrauts no politikas, kas nav saistīts ar politiku
krājīgs tāds, kas daudz, ar aizrautību krāj (2)
atsevišķs tāds, kas ir atdalīts, kas eksistē patstāvīgi, atrauti no citiem, veido noteiktu daļu no kopuma
formāls tāds, kas ir atrauts no būtības
aizdedzīgs tāds, kas kaut ko dara ar aizrautību, kaislīgs
karsts tāds, kas ko dara ļoti dedzīgi, kvēli, aizrautīgi
vaļīns tāds, kas nav cieši sakrauts, saspiests
dedzīgs tāds, kas nododas kaut kam ar lielu enerģiju, aizrautību, sajūsmu
strups tāds, kas runā īsi, aprauti, arī nelaipni, skarbi
aizraujošs tāds, kas sajūsmina, valdzina; aizrautīgs
kontraktils tāds, kas spēj sarauties, savilkties, atbildot uz attiecīgo kairinājumu
zvērināts tāds, kas stingri turas pie noteiktiem uzskatiem, arī tāds, kas neatlaidīgi, aizrautīgi nodarbojas ar ko u. tml.; arī pārliecināts (2)
caurrauts tāds, kas tiek rauts, plūst cauri (kam)
sīksts tāds, ko (piemēram, tā elastības, cietības dēļ) ir grūti saraut, salauzt, sagriezt u. tml. (parasti par augiem, dzīvnieku ķermeņiem, to daļām)
kvēls tāds, kurā izpaužas sajūsma, aizrautība, enerģija
ugunīgs tāds, kura saturā izpaužas liela aizrautība, dedzība
kaislība tas, kam aizrautīgi nododas
sirdslieta tas, kas ir ļoti tuvs, nepieciešams, kam nododas dedzīgi, aizrautīgi
čūrāties Te piecelties, te atkal nolaisties ceļos, tūļāties, [uz grīdas uzvesties kā bērnam]; minstināties, vilcināties, sarauties
Mūkošstrauts Teņņu strauta paralēls nosaukums tā augštecē
Mustenes strauts Teņņu strauta paralēls nosaukums tā lejtecē
akadēmisms Teorētiska nosliece (zinātnē, mācību darbā); atrautība no prakses un sabiedriskās dzīves prasībām
tērse Tērce, neliels strauts
Robežupīte Terešku strauts, Alūksnes upes pieteka
Tērpeces Tērpeces strauts - Cērpnīca, Kustaru ezera pieteka
Eglone Tērvetes kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Zaļenieku un Glūdas pagastā, garums – 12 km; Eglonas strauts
Reņģe Tērvetes labā krasta pieteka Dobeles novadā, izteka Lietuvā, garums - 13 km; Reņģu strauts
palēkties Tiekot atrautam no pamata, strauji pavirzīties uz augšu (par priekšmetiem)
izakrauties Tiekot krautam, izveidoties noteiktā formā, garumā u. tml.
nosarauties Tiekot rautam, atdalīties
pacelties no drupām (arī gruvešiem) tikt atjaunotam, uzceltam no jauna (par ko sagrautu, izpostītu)
izarauties tikt izrautam, parasti neviļus, negribēti
norauties tikt norautam (1)
norauties tikt norautam (2)
notrūkt tikt pārtrauktam, aprauties (par vārdiem, runu)
piesakrauties tikt piekrautam pietiekami, daudz
sasakrauties tikt sakrautam
kuģa pilnā kravnesība tīrās (derīgās) kravas un kuģa komandas, pārtikas, dzeramā un tehniskā ūdens, degvielas u. c. reisam nepieciešamo rezervju kopējā masa, respektīvi, viss, ko kuģī var iekraut līdz maksimālajai pieļaujamai iegrimei; dedveits
iekraušanas dīkstāve transportlīdzekļa darba režīms, tam stāvot, lai iekrautu kravu, kas raksturo procesu, kad tiek veikta transporta darba cikla daļa, bet transportlīdzeklis stāv un tiešo transporta darbu neveic
izkraušanas dīkstāve transportlīdzekļa darba režīms, tam stāvot, lai izkrautu kravu; transportēšanas darba cikla daļa, kad transportlīdzeklis stāv un tiešo transporta darbu neveic
Tiegaždzirnavu eazers Trautmaņa dzirnavezers Katvaru pagastā
puplašķi Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata"), ilggadīgs savvaļas ārstniecības augs, sastopams slapjās pļavās, strautu iztekās, ezeru, dīķu malās
Strautnieku strauts ūdenetece Zantes pagastā, satekot ar Eglīšu strautu izveido Sudmaļu strautu
Tīreļu dzirnavezers ūdenskrātuve Embūtes pagastā, 92,0 m vjl., uzstādināts strauta ielejā, platība — 24,1 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,4 km, dziļums — līdz 2,5 m, vidēji aizaudzis
parastais ūdenstrazds ūdensstrazdu suga ("Cinclus cinclus"), kam ir vairākas pasugas, Latvijā konstatēta nominālpasuga ("Cinclus cinclus cinclus"), tumšbrūns putns, kam ir raksturīgas baltas krūtis, pastrupa aste un kas nirst un peld straujās, tīrās upēs un strautos un pārvietojas pa to dibenu, meklēdams barību, Latvijā aizsargājams
orga Ūdenstece (parasti Kurzemē), neliela upe, strauts
Ilzīte ūdenstece Atašienes pagastā, ietek Marinzejas ezerā; Ilziņa; Ilzītes strauts
Anapoles strauts ūdenstece Latvijā, Ludzas novada Istras pagastā, Zeiļovas strauta kreisā krasta pieteka, garums - 5 km
Ančku strauts ūdenstece Latvijā, Smiltenes novada Apes pagastā, Vaidavas labā krasta pieteka; Anīku strauts
Pabarga ūdenstece Ludzas novada Cirmas pagastā, ietek Runtortas ezerā; Paborga; Paborgas strauts
Bābenīca Ūdenstece Madonas novada Liezēres pagastā, Gravas strauta labā krasta pieteka, iztek no Ģērķēnu ezera, garums - \~5 km
Gravas strauts ūdenstece Madonas novada Liezēres un Cēsu novada Inešu pagastā, \~3 km posmā arī šo novadu un pagastu robežupe, ietek Briņģu ezerā, garums — \~10 km, atteka savieno arī ar Sustalu; Grīvas strauts
Rubčinskas strauts ūdenstece Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, ietek Zosnas ezerā; Rubčinu strauts
Benkavas grāvis ūdenstece Saldus novada Vadakstes pagastā Benaišu strauta kreisā krasta pieteka
Balga ūdenstece Vecpiebalgas pagastā, ietek Tauna ezerā; Balgas strauts
Ķīkas ūdenskrātuve ūdenstilpe Bauskas novada Ceraukstes pagastā, uzpludināta uz Ķīkas strauta, platība — 5,2 ha
Dumpju dīķis ūdenstilpe Kandavas pagastā, platība 4,6 ha, iztek Abavas pieteka Dumpju strauts
Alksne upe Latvijā, Gulbenes novada Daukstu pagastā, Krustalīces labā krasta pieteka; Alksnes strauts
Arālīte upe Latvijā, Jēkabpils novadā, Dienvidsusējas labā krasta pieteka, lejtecē ir Aknīstes un Elkšņu pagasta robežupe, izteka Kalna pagastā, garums - 21 km, kritums - 25,5 m; Areles strauts; Arelītes strauts; Orele; Orļa
Istalsna upe Ludzas novada Nirzas un Istalsnas pagastā, garums - 20 km, kritums - 26,4 m, iztek no Sporņa ezera Rāznavas paugurainē, 1,5 km uz austrumiem no Nirzas, tek caur Istalsnas ezeru, ietek Lielā Ludzas ezera dienvidaustrumu galā, augšpus Istalsnas ezera saucas arī Ļadiņa, Ļadinas strauts
Apozole upe Madonas novada Ļaudonas pagastā un Jēkabpils novada Mežāres pagastā, lejtecē \~3 km posmā arī Mežāres un Kūku pagasta robežupe, Odzes labā krasta pieteka, garums - 11 km; Baltais strauts
Ķīšupe upe Siguldas, Limbažu un Saulkrastu novadā, garums - 31 km, kritums - 47 m, iztek no Višezera Laugas purvā, ietek Rīgas jūras līcī pie Saulkrastiem; Kižupe; Tišupe; Tīšu strauts; augštecē - Viršupe, Višupīte
irmaks upe, strauts
rāvupīte Upe, strauts ar necaurspīdīgu, dzelzi saturošu ūdeni
ķursis Upīte, strautiņš
pļavupe Upīte, strauts (arī grāvis, urga) pļavā
pļavupīte Upīte, strauts vai grāvis pļavā
drāgas uz ragavām vai ratiem četrstūrī sastiprināti uzliekami koki, lai varētu uzkraut lielāku baļķu, dēļu, siena vai citu lielāku vezumu; balsta koki kaut kā uzlikšanai
drēgas uz ragavām vai ratiem četrstūrī sastiprināti uzliekami koki, lai varētu uzkraut lielāku baļķu, dēļu, siena vai citu lielāku vezumu; balsta koki kaut kā uzlikšanai
zāģmateriālu krautne uz starplikām precīzi sakrauti zāģmateriāli
ķērpa uz žāvējamiem kokiem sakrauta siena, āboliņa kaudze
krāstīt Uzkraut
uzdarīt Uzkraut
uzkrāmēt Uzkraut
uzkrāstīt Uzkraut
uzkravāt Uzkraut
uzpakāt Uzkraut
uzslodzīt Uzkraut
uzslogāt Uzkraut (lai noslogotu, nopresētu)
uzkrauties Uzkraut sev (ko)
uzblāķēt Uzkraut uz kaudzes, blāķa
uzslānīt Uzkraut, sakraut
uzzlāģēt Uzkraut, uzgāzt (uz kā, kam virsū, parasti ko lielākā daudzumā)
uzšķūrēt Uzkraut, uzlikt (uz kā, kur augšā)
uzvallēt Uzmest, uzkraut u. tml., veidojot valni
izgraut Uzplēst, uzraut
uzģērēt Uzplēst, uzraut
uzģirīt Uzplēst, uzraut
Spaļupītes ūdenskrātuve uzpludināta uz Spaļu strauta (Spaļupītes) Saldus novada Novadnieku pagastā, platība — 0,8 ha
Blīdenes dzirnavezers uzpludināts uz Blīdenes upes un tās pietekas "Biržu strauts" Saldus novada Blīdenes pagastā, platība — \~10 ha
Bangotnes dzirnavu ezers uzpludināts uz Dzirnavu strauta Kuldīgas novada Laidu pagastā, platība — 1,5 ha
Veckalnu dzirnavezers uzpludināts uz Rikteres strauta Mālpils novadā, platība - 5 ha
Strautnieku dīķis uzpludināts uz Strautnieku strauta Zantes pagastā, platība - 3,2 ha; Strautnieku ūdenskrātuve
Varnaviču dzirnavezers uzpludināts uz Varnaviču strauta Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība — 1,6 ha; Novoseļcu dzirnavezers; Tartaka-Varnaviču dzirnavezers
izraut Uzraut (parasti vairākus sērkociņus)
uzdīdīt Uzraut, uzvilkt
satriekt Uzveikt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt (parādības sabiedrībā); sagraut (3)
uzstūkāt Uzvirzīt (uz kā, kur augšā) un blīvi sabāzt, sakraut
Guļas valks Užavas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, garums - 7 km; Guļas strauts
strautnagainis Vaboļu kārtas dzimta ("Elmidae"), Latvijā maz pētīta, konstatētas 5 sugas, vaboles ķermenis 2,3-3 mm garš, ovāls vai izstiepts, izliekts, virspuse klāta ar smalkiem, pieguļošiem matiņiem, apakšpuse kaila, sastopama straujos, tīros strautos un upītēs, augēdāji
Rīkststrauts Vadakstes labā krasta pieteka Saldus novada Ezeres pagastā, garums - 3 km; Rīka strauts
Burbulis Vadakstes labā krasta pieteka Saldus novada Vadakstes un Rubas pagastā, garums - 4 km; Burbuļstrauts; Burbuļu strauts
Vogule Vagaļu strauts, Rēzeknes pieteka
Bēteru upīte Vaidavas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā, garums - 9 km, iztek no Bērtiņu ezera; Beķeru strauts; Bēteru strauts; Sušku upe
Melderupīte Vaidavas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, iztek no Lūkumieša ezera; Lūkumiešu strauts
Apšupīte Vaidavas labā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā, augštece Jaunlaicenes pagastā, vidustecē arī šo pagastu robežupe, garums - 11 km; Āpšupīte; Apšupe; Dzilnupe; augštecē - Lugažu strauts
Dūņupīte Vaidavas labā krasta pieteka Alūksnes novada Ziemera pagastā, izteka Veclaicenes pagastā; Dūņupe; Tiltakalnu upe; Tilikalnu upe; Tiltakalnu strauts
Vārnupīte Vaidavas labā krasta pieteka Alūksnes novadā, iztek no Maskaļu ezera, garums - 15 km, kritums - 80 m; Raudupe; Maltenieku strauts
Cekulupīte Vaidavas labā krasta pieteka Apes pagastā, augštecē \~2 km posmā arī Jaunlaicenes pagastā, garums - 13 km; Cekuļupīte; Lācupīte, Mazuļu strauts
Silamītes strauts Vaidavas labā krasta pieteka Smiltenes novada Apes pagastā, augštece Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā; Silamitītes strauts
kaukalēt vairākkārt īsi, aprauti kaukt
kraustīt vairākkārt kraut (parasti nekārtīgi); pārcilāt
raustīt vairākkārt raut (aiz kā)
raustīt vairākkārt raut, vilkt, parasti ar asām, īsām, nevienmērīgām kustībām; vairākkārt vilkt uz sava pusi, parasti asi, īsi
lēkāt vairākkārt tikt strauji atrautam no pamata un krist atpakaļ (parasti par priekšmetiem)
lēkt vairākkārt tikt strauji atrautam no pamata un krist atpakaļ (parasti par priekšmetiem); lēkāt (2)
uzkraustīt vairākkārtīgi uzkraut, sakraut
mēzt Vākt ar dakšām, lāpstu (kūtī kūtsmēslus) un kraut aizvešanai
vaķēt Vākt kopā, kraut gubā
masu nekārtības valsts varas noteiktās sabiedriskās kārtības pārkāpšana un tās nodrošināšanas pasākumu neievērošana, ko izdara stihiski sapulcējies ļaužu bars (pūlis) un kas saistīta ar vardarbību pret cilvēkiem, grautiņiem, postījumiem, dedzināšanu, citādu mantas iznīcināšanu vai bojāšanu, vai pretošanos (t. sk. bruņotu) varas pārstāvjiem
cilens Vaļīgs, vēdināms (tāds, kas nav cieši sakrauts)
Jāņakrusta strauts Vasijas strauta labā krasta pieteka Madonas novada Barkavas pagastā
Varijas strauts Vasijas strauts, Lisiņas pieteka
gravu un nogāžu meži veidojas dziļās upju ielejās ar stāviem krastiem, kā arī nelielu upju un strautu gravās, kur mikroklimatam raksturīgs palielināts gaisa (gravu lejasdaļā arī augsnes) mitrums un noēnojums
Kraukļupīte Vējupītes kreisā krasta pieteka Siguldā, garums - \~2 km; Kraukļu strauts
Imala Ventas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā; Lēnupe; Imulas strauts; Lēnupe; Vētrasleja; augštecē arī Sudmalnieku struts, lejtecē - Lēnu upīte
Medole Ventas kreisā krasta pieteka Ventspils novada Vārves pagastā, garums - 6 km; Kozlovska grāvis (lejtecē); Medala; Medalas upīte; Medoles strauts; Medoles upīte
Vārves upīte Ventas kreisā krasta pieteka Ventspils novada Vārves pagastā, garums — 7 km; Vārves strauts
Bērzene Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Skrundas pagastā, augštece Saldus novada Pampāļu pagastā, kur saucas – Bērzenes strauts, garums – 12 km; Mālupe
Cērsupe Ventas labā krasta pieteka Ventspils novada Piltenes pagastā, garums - 10 km; Cērsupes strauts
Dzirnavupe Ventas labā krasta pieteka Ventspils novada Zlēku pagastā; Pūņa; Pūņupe; Ragana; Zeļļupe; augštecē - Kaža, Kažupe, Kāžupe, Kažas strauts
Antonīca Vesetas kreisā krasta pieteka Madonas novada Kalsnavas pagastā (pirms lejteces iztaisnošanas bija Savītes pieteka), garums - 14 km; Antonijas strauts
Bērzaunes viduslaiku pils vēstures avotos pirmoreiz minēta 1382. g., sagrauta Livonijas kara laikā 1577. g., 17. gs. pamesta, atradās Bērzaunē, 4-5 m augstā uzkalnā, kura diametrs \~150 m, platība 44 x 51 m, saglabājies dienvidaustrumu apaļais tornis (uzbūvēts 15. gs.) ar šaujamlūkām un mūra fragments
Skrabulnieku strauts Vēžu strauta labā krasta pieteka Alūksnes novada Ziemera pagastā
Prinduļa strauts Vēžu strauts
Vēžu strauts Vēžu strauts - Dūņupītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Ziemera pagastā
Prinduļu upe Vēžu strauts, Dūņupītes pieteka
Prindula Vēžu strauts, Dūņupītes pieteka
Prinduļa Vēžu strauts, Dūņupītes pieteka
Prindulava Vēžu strauts, Dūņupītes pieteka
jogāčāra Vidžnjānavāda - mahājānas budisma reliģiskās filozofijas skola, radās ap 2. gs., attīstīja ideju par tīrās, no jebkura satura atrautās apziņas iegūšanu gk. ar jogas palīdzību
paraut Viegli raut (kādu aiz apģērba, ķermeņa dalos)
atstarotājs kodolfizikā vielas slānis, kurš aptver kodolreaktora aktīvo zonu un kura uzdevums ir atstarot tos neitronus, kas tiecas no aktīvās zonas izrauties
deģenerācija vielas stāvoklis tik augstā temperatūra, ka visi elektroni ir atrauti no atomu kodoliem, piemēram, neitronu zvaigznēs
guba Vienkopus sakrauts siens, labība u. tml.; kaudze
kupata Vienkopus sakrauts siens, retumis labība; gabana
izrāviens vienreizēja paveikta darbība --> izraut (1)
rāviens vienreizēja paveikta darbība --> raut (1)
rāviens vienreizēja paveikta darbība --> raut (2)
rāviens vienreizēja paveikta darbība --> raut (3)
rāviens vienreizēja paveikta darbība --> raut (4)
rāviens vienreizēja paveikta darbība --> raut (6)
rāviens vienreizēja paveikta darbība --> raut (7)
uzrāviens vienreizēja paveikta darbība --> uzraut (1)
Sturņupīte Vienvārstes strauts, Krustalīces pieteka
Prūsene Viesatas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Irlavas pagastā, augštece Zantes un Viesatu pagastā, garums - 11 km; Prušena strauts
Jūga Viesītes labā krasta pieteka Aizkraukles novada Mazzalves pagastā, augštece Daudzeses pagastā, garums - 10 km; Jūga strauts; Juča
Dzilna Viesītes labā krasta pieteka Aizkraukles novada Mazzalves pagastā, augštece Daudzeses pagastā, garums - 12 km; Dzilnas strauts
abuliņaugša vieta uz telpā (šķūnī) sakrauta āboliņa
sateka vieta, kur (upe, strauts u. tml.) satek (ar citu upi, strautu u. tml.), veidojot vienu ūdenstilpi
ieteka vieta, kur (upe, strauts) ietek (jūrā, ezerā, upē)
ūdensrijējs vieta, kur ģeoloģisku procesu un nogulumiežu īpatnību dēļ pazemē aiztek upe vai strauts
sakrautne vieta, kur kaut kas ir sakrauts; kaudze, grēda; krātuve
izteka vieta, kur sākas upe, strauts
kravalga vieta, kur sakrauti zāģmateriāli, arī nevajadzīgi priekšmeti
lejaskrautuve vieta, kurā no meža izvestos stumbrus mehāniski apstrādā un iekrauj transportlīdzekļos; lejasgala krautuve, lejas krautuve
lejasgala krautuve vieta, kurā no meža izvestos stumbrus mehāniski apstrādā un iekrauj transportlīdzekļos; lejaskrautuve
lejas krautuve vieta, kurā no meža izvestos stumbrus mehāniski apstrādā un iekrauj transportlīdzekļos; lejaskrautuve
Pubuļupe Vijas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - 16 km, kritums - 14 m; Lobēģu upe; Lobērģu upe; Mētra; Mētras strauts; Pubulīte; Pubuļa; Sūcupīte
Stampupe Vijas labā krasta pieteka Valkas novada Vijciema pagastā, garums - 16 km, kritums - 26 m; Skampupe; Stampupes strauts; Stamupe
Wixtrauten Vīkstrautes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Remtes pagastā
Igate Vilces kreisā krasta pieteka Vilces pagastā, augštece Augstkalnes pagastā, garums - 9 km; Igates strauts
zākot Vilkt, raut
braucīt Vilkt, raut (ko saņemtu saujā vai pirkstos, piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus)
atžubriski žagarus raut vilkt, raut krūmus vai žagarus noliecot galotni uz leju
Kāroņstrauts Virbupes kreisā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā, garums - 5 km; Kāroņu strauts
tusnīt Virzīties, radot aprautas šņācošas skaņas (par transportlīdzekļiem)
samalt Virzoties (pāri kam), izdangāt, izjaukt u. tml. (to), parasti pilnīgi; ar triecieniem (pret ko) salauzt, sagraut u. tml. (to)
aprautība vispārināta īpašība --> aprauts, šīs īpašības konkrēta izpausme
zāģmateriālu paka zāģmateriālu krautnēšanas, kravas un transportēšanas vienība
dabiskā zāģmateriālu žāvēšana zāģmateriālu žāvēšana atmosfēras apstākļos īpaši sakrautās krautnēs, caur kurām cirkulē atmosfēras gaiss
Olupīte Zaķīšu strauta labā krasta pieteka Cēsu novada Veselavas pagastā
mikrastērija Zaļaļģu nodalījuma desmīdiju dzimtas ģints ("Micrrasterias"), skaistākās un komplicētākās desmīdiju dzimtas aļģes, mikroskopiskas, samērā lielas, saplacinātas, plati ovālas vai apaļas viešūnas zaļaļģes, ko iežmauga sadala pusšūnās, šūnapvalks reljefi punktēts, \~85 sugas, Latvijā konstatēts 18 sugu, kas mīt gk. purvu ūdeņos, retāk upēs, strautos
Zaļene Zaļēnstrauts, Zaņas pieteka
Zaļenis Zaļēnstrauts, Zaņas pieteka
Slakteru grāvis Zaļumu strauta labā krasta pieteka Rudbāržu pagastā
Zirnāju strauts Zaņas labā krasta pieteka Saldus novada Pampāļu un Zaņas pagastā, garums - 13 km; Zaņas strauts
Mazā Zaņa Zaņas labā krasta pieteka Saldus novada Zaņas pagastā; Zaņas strauts
uzstaips Zārka šķidrauts; līķauts
Zeiļi Zeiļu strauts - Dukanu ezera noteka uz Zeiļu ezeru Cirmas un Isnaudas pagastā
Zeļčeva Zeļčevas strauts - Zeļčovas strauts, Rītupes pieteka
Zemdegu strauts Zemdega, Režu strauta pieteka
apakšbaseins Zemes platība (teritorija), no kuras visi virszemes noteces ūdeņi pa strautiem, upēm un ezeriem nonāk kādā konkrētā ūdensteces vietā (parasti ezerā vai upju satekā)
upes baseins zemes platība (teritorija), no kuras visi virszemes noteces ūdeņi pa strautiem, upēm un ezeriem nonāk upes grīvā, grīvlīcī (estuārā) vai deltā un ietek jūrā
dunava Ziemā neaizsalstošs strauts, upīte, avots
krīks Ziemeļamerikā - pieteka vai strauts
Vārzgūne Ziemeļsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Kalna pagastā, iztek no Vārzgūnes ezera, garums - 5 km; Vārsgūne; Varzgune; Vārzaubes strauts
Zasa Ziemeļsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Leimaņu un Zasas pagastā, garums - 14 km; Dzirnavupīte; Sudmalstrauts; Sudmalupīte; Sudmaļupīte
Verbovka Zilupes kreisā krasta pieteka Pasienes pagastā, augštece un atsevišķi vidusteces posmi Zaļesjes pagastā; Verbovkas strauts
nigate Zivs, strauta forele
nigats Zivs, strauta forele
Sebežnieku grāvis Zvērupītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunannas pagastā, augštece Malienas pagastā; Sebežnieku strauts
sačerrāt Žāvējot sarauties
čačus Žāvēšanai zārdos sakrauts āboliņš
Skrimbu strauts Žīdu strauta labā krasta pieteka Tukuma novada Irlavas pagastā
Žīdu Žīdu strauts - Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Irlavas pagastā, augštece Zemītes pagastā, garums - 11 km
Užavas Elku liepa žuburaina liepa, kas aug Ventspils novada Užavas pagastā, Užavas krastā pie Elku strauta ietekas, gan liepai gan strautam piedēvētas dziednieciskas īpašības, liepas dobumā senāk ziedota nauda
Pīrāgu strauts Žūku strauts, Mūsas pieteka
Žuža Žūku strauts, Mūsas pieteka
savergties žūstot (karstumā) sarauties (piemēram, par pastalām)
Žūžu Žūžu strauts - Žūku strauts, Mūsas pieteka

raut citās vārdnīcās:

MLVV

raut

LLVV

raut

MEV

raût