Paplašinātā meklēšana

Meklējam raut.

Atrasts vārdos (204):

Atrasts vārdu savienojumos (26):

Atrasts skaidrojumos (1401):

piekraustīt (Atkārtoti) piekraut, pielādēt pilnu.
Teņņu strauts Abavas kreisā krasta pieteka Kandavas pagastā; lejtecē Mustenes strauts; augštecē Mūkošstrauts.
Roja Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, lejtecē Jaunsātu un Irlavas pagasta robežupe, garums - 15 km, kritums - 3,1 m; Bunkupe; Rojas strauts.
Kurzemnieku strauts Abavas labā krasta pieteka Kandavas pagastā, garums — 11 km; Čapuļu strauts; Čāpuļu strauts.
čačot Āboliņu, zirņus u. tml. izkraut zārdos žāvēšanai.
Sviļpīne Adamovas ezera pieteka Rēzeknes novada Vērēmu pagastā; Svilpīne; Šķeņovas strauts.
Rāvija Adulītes labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā; Rāvija strauts.
Tora Aģes labā krasta pieteka Limbažu novada Skultes, Limbažu un Vidrižu pagastā, garums - 13 km; Tores strauts; Torupe; Tārupīte.
Mazupīte Aģes labā pieteka Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Skultes un Liepupes pagastā, garums - 15 km, kritums - 21 m, sākas Metsepoles līdzenumā pie Stienes; Aģes strauts.
maukt Aiz lakstiem raut ārā no zemes (piemēram, kartupeļus, burkānus).
sadirt aiz noguruma sarauties.
neatgūdamies Aizgūtnēm, aizrautīgi.
aizdurt Aizraut, iedurt (aiz kā).
valgot Aizraut, sajūsmināt, saistīt.
patoss Aizrautība, entuziasms (kādā, parasti radošā, darbībā).
aizrautīgums Aizrautība.
saspārnoties Aizrauties (ar ko), sajūsmināties (par ko) un gatavoties (to) īstenot.
fanot Aizrauties (ar ko).
iepļāpāties Aizrauties ar pļāpāšanu.
aizrēķināties Aizrauties rēķinot.
iekaist Aizrauties, iejūsmināties (parasti sarunā, runā), pilnīgi nodoties (kam); iekarst (1).
iekarst Aizrauties, sajūsmināties (darbā, spēlē, runā u. tml.), pilnīgi nodoties (kam); iekaist (2).
aizērģelēties Aizrauties, spēlējot ērģeles.
aizbļaustīties Aizrauties, vairākkārt skaļi kliedzot.
iemēlsties Aizrauties; būt ieinteresētam.
laisma Aizrautīga nodarbošanās (ar ko).
likties Aizrautīgi nodoties (kādai nodarbībai).
palikt bez iekšām aizrautīgi smieties.
palikt bez desām aizrautīgi smieties.
rīt Aizrautīgi, ar lielu interesi uztvert (parasti lasot).
aprīt Aizrautīgi, ar lielu interesi uztvert.
degt Aizrautīgi, dedzīgi darboties (kur), nodoties (kam), ilgoties (pēc kā).
kaist Aizrautīgi, dedzīgi tiekties (pēc kā); aizrautīgi, dedzīgi darboties (kur), nodoties (kam).
no pilnas sirds aizrautīgi, dedzīgi.
aizgūtnīgi Aizrautīgi, dedzīgi.
kvēls Aizrautīgs, dedzīgs (par cilvēku).
liesmains Aizrautīgs, dedzīgs; spēcīgs (par pārdzīvojumu).
patētisks Aizrautīgs, emocionāli saviļņots (par cilvēku, tā psihes īpašībām, psihiskajām norisēm).
Apes dolomīta atsegums aizsargājams ģeoloģiskais objekts Apes pilsētas dienvidu nomalē, platība - 0,5 ha, atsedzas tikai šajā apvidū sastopamais rupjkristāliskais augšdevona Pļaviņu svītas dolomīts, uz kura virsmas zem segkārtas vērojamas ledāja ierautas skrambas un slīpējums.
aizridāt Aizsprostot, aizkraut.
aizdricināt Aizvilkt, aizraut.
nonest Aizvirzīt, aizraut sev līdzi lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par straumi, upi u. tml.
Nīkrāces akmens akmens Nīkrāces pagastā Sudmalnieku strauta (Imalas augšteces) ielejā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1957. g.), garums — 7,5 m, platums — 5,0 m, augstums — līdz 1,7 m, apkārtmērs — 21 m, virszemes tilpums — \~20 kubikmetri.
Upēlis Akmensstrauts, Aiviekstes pieteka.
spunde Akmeņu tilts pāri grāvim vai strautam.
pagrauda Alas strauta krastos zem ūdens līmeņa.
pagraude Alas strauta krastos zem ūdens līmeņa.
Jugliņa Ālaves kreisā krasta pieteka Dobeles novada Auru pagastā, augštece Naudītes un Penkules pagastā, garums - 13 km; Juglas strauts.
saālēties ālējoties, draiskuļojoties aizrauties, iekarst.
Ezerala Alu sistēma ar pazemes strautu un 2 ezeriņiem, atrodas Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Cēsu novada Straupes pagastā \~400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ietilpst ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Vējiņu alas un elles bedres" sastāvā, alas kopgarums - 48 m, lielākā ezeriņa garums - 14 m, dziļums - līdz 2 m, mazākā ezeriņa garums - 6 m, dziļums - \~5 m.
Robežstrauts Alūksnes lejteces labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, vidustecē Malienas pagasta robežupe, lejtecē - Mālupes; Robežupīte; Terešku strauts.
Ķemeri Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" bijušais nosaukums.
Rēzaka Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" bijušais nosaukums.
Līvkalni Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" daļa, kas agrāk bija patstāvīgs ciems.
Leivkolli Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" daļas "Līvkalni" nosaukums vietējā izloksnē.
strautinieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" iedzīvotāji.
strautenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Strauti" iedzīvotāji.
strautieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Strauti" iedzīvotāji.
Sudmaļu strauts Amulas labā krasta pieteka Zantes pagastā, izveidojas satekot Eglīšu un Strautnieku strautam, garums nedaudz lielāks par 1 km.
Anīku strauts Ančku strauts Apes pagastā.
gabina Apaļi krauta siena gubiņa; gabana.
jausmība Apgarojums, sajūsma, aizrautība.
nopaunāt Apkraut (kādu) ar daudzām mantām, daudziem priekšmetiem.
nopaunot Apkraut (kādu) ar daudzām mantām, daudziem priekšmetiem.
apkrāmēt Apkraut (kam apkārt).
apkraustīt Apkraut (parasti nekārtīgi).
aplādēt Apkraut lāstiem, apburt.
nokraustīt Apkraut.
nokravēt Apkraut.
nopaunāties Apkrauties ar daudzām mantām, daudziem priekšmetiem.
nopaunoties Apkrauties ar daudzām mantām, daudziem priekšmetiem.
aplievas trupe aplievā ierobežota trupe, kas attīstās nokaltušos kokos, kā arī apaļajos kokmateriālos, ko ilgi uzglabā nemizotus (krautņu trupe).
apšķibīt Applūkt, apraut (lapas, ogas u. tml.).
staccato Aprauti, īsi, pretēji "legato".
martele Aprauti; akcentēts stakāto; stīgu lociņinstrumentiem apzīmējums akcentēti virzīt lociņu, aprauts "detache".
martellato Aprauti; norādījums spēlēt līdzīgi "staccato".
lūzt Aprauties (par balsi, runu aiz pārdzīvojuma, satraukuma).
nolūzt Aprauties (par balsi, runu, parasti aiz pārdzīvojuma, satraukuma).
aizmesties Aprauties (par vārdiem, balsi, stāstījumu u. tml.).
aptrūkt Aprauties (parasti par runu); pārtrūkt.
pārtrūkt Aprauties, apklust (par skaņu).
aiztrūkt Aprauties, kļūt neskanīgai (par balsi): aizlūzt.
pārlūzt Aprauties, tikt pārtrauktam uz īsu brīdi (par balsi, runu, parasti aiz pārdzīvojuma, satraukuma).
aprauti Aprauts.
lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un krist (uz zemāku vietu).
lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un pārvarēt augstumu, attālumu, arī gaisā veikt kādas kustības (piemēram, vingrojumu, triku).
lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un virzīties (uz augšu, sānis, atpakaļ, arī kam pāri).
branders Ar degošām un sprāgstošām vielām piekrauts kuģis; buru kuģu laikos branderus izmantoja ienaidnieka kuģu aizdedzināšanai.
pieķerties Ar interesi, aizrautīgi nodoties (kam), nodarboties (ar ko).
pakapačāt Ar ķeksi paraut (kūtsmēslus) no vezuma.
kapačāt Ar ķeksi raut kūtsmēslus no vezuma.
bez elpas ar lielu aizrautību, uzmanību, ļoti sasprindzināti.
atšaut Ar lodi, šāviņu sadragāt, atraut, padarīt nespējīgu darboties (ķermeņa daļu).
nomaigāt Ar maiglēm noraut.
sknaukšināt ar mēli radīt īsus aprautus trokšņus.
olupīte Ar oļiem, granti bagāta upīte, strauts; grauzdupīte.
zvirgzdupīte Ar oļiem, granti bagāta upīte, strauts; grauzdupīte.
grauzdupīte Ar oļiem, granti bagāta upīte, strauts.
uzmaktēt Ar pūlēm, grūtībām uzcelt, uzkraut u. tml.
aizgūtnēm Ar sajūsmu, aizrautīgi.
saverdēt ar sparu iedabūt iekšā, iekraut.
sadragāt Ar spēcīgu sitienu, triecienu, arī sprādzienu panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, salauzts, sagrauts, izpostīts u. tml.
uzlidot Ar spēcīgu, strauju virzību brīdi atrauties no zemes, arī ūdens (par transportlīdzekļiem, arī braucējiem tajos).
izgāzt Ar spēku, spiedienu izkustināt (no vietas), izlauzt, izraut un apgāzt.
spridzināt Ar sprādzienu graut, dalīt, pārvietot, arī iznīcināt.
nomest Ar strauju kustību atbrīvoties (no tā, kas ir uz ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē (par dzīvniekiem); noraut, nomaukt (priekšmetu no ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē.
atsist Ar strauju, spēcīgu kustību atraut vaļā (piemēram, apģērbu, aizkarus).
ģirnīt Ar varu kaut ko raut, plēst.
vēžupe Ar vēžiem bagāta upīte, strauts.
Goba Arālītes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, lejtecā ir Kalna un Aknīstes pagasta robežupe, augštece Leimaņu pagastā, garums - 9 km; Gobas strauts.
slaucīt Ārdīt, graut un virzīt nost, projām.
Arele Areles strauts - Arālīte, upe Latvijā.
Arelīte Arelītes strauts - Arālīte, upe Latvijā.
Pirķene Aronas labā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, augštece Bērzaunes pagastā, garums - \~5 km; Paurupīte; Pirkanītes strauts; Pirkenīte; Pirksnītes strauts; Siļauskas strauts.
Bērzaune Aronas labā krasta pieteka Madonas novada dienvidrietumu daļā, garums – 29 km, kritums – 144 m, sākas Vidzemes augstienes dienvidu daļā, Vestienas paugurainē, satekot nelieliem strautiņiem augstienes dienvidu nogāzē; Bērzaine; Bērzaunīca; Bērzaunīte; Bērzona.
pārart Arot pārraut vai pārgriezt (ko).
stāvšaušana Artilērijas šaušana ar pacēluma leņķiem no 20 lidz 45 grādiem, ko lieto lai ar haubicēm un lielgabalhaubicēm, veiktu dažādus ugunsuzdevumus, arī sagrautu aizsargbūves.
segžaunis Astaino abinieku kārtas dzimta ("Cryptobranchidae"), primitīvs ūdensdzīvnieks, kas elpo ar žaunām, parasti dzīvo straujās kalnu upēs un strautos, oldējējs, pārtiek no vardēm, zivīm, kukaiņiem; 2 sugas, viena Ziemeļamerikā, otra Japānā un Ķīnas austrumos.
bezplaušu salamandru dzimta astaino abinieku kārtas salamandras, dzīvo gk. kalnu strautos un avotos.
Ašarova Ašarovas strauts - ūdenstece Baltinavas novadā, Supenkas labā krasta pieteka.
Ašasila Ašasila strauts - Ašusila strauts, Bolupes labā krasta pieteka.
Ašesila strauts Ašusila strauts, Bolupes pieteka.
Ašesita strauts Ašusila strauts, Bolupes pieteka.
atcināties Atbrīvoties, atrauties.
atšķirt Atdalīt, atraut (parasti pret paša gribu, no kā ļoti tuva, radniecīga, nepieciešama).
sagrumstīt atkārtoti sagraut vai sagrūstīt.
apkravāt Atkārtoti, resp. nepārtraukti apkraut, sakraut.
demaskēt atmaskot, noraut masku.
atdalīt Atņemt, atraut vai citādi atšķirt (daļu no kā).
Sakas viduslaiku pils atradās Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, 200 m uz ziemeļiem no Sakas luterāņu baznīcas, Tebras labajā krastā, \~100 m uz austrumiem no tās satekas ar Durbi; pils būvēta pēc 1386. g., kā \~28 x 28 m liela būve; sagrauta 1660. g., Polijas-Zviedrijas kara laikā.
Vainižu viduslaiku pils atradās Limbažu novada Umurgas pagastā, Braslas labajā krastā, pirmoreiz vēstures avotos minēta 1359. g., izpostīta Livonijas iekšējo karu laikā un 1555. g. jau bijusi sagrauta; no laukakmeņiem celtais 1,5 m biezais aizsargmūris apņēmis 56 x 87 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu ziemeļrietumu malā; virszemes daļas nav saglabājušās un pils vietu iezīmē kādreizējie nocietinājumi - 20 m plats un 6 m dziļš aizsarggrāvis un līdz 3 m augsti zemes vaļņi.
Rozbeķu viduslaiku pils atradās tagadējā Cēsu novada Stalbes pagasta Rozulas ciemā, celta 14. gs. 2. pusē nelielā paugurā, ko no visām pusēm apliec strauts, kas ietek Braslā un aizsarggrāvis, aizsargmūris norobežojis \~27 x 70 m lielu platību ar pagalmā izvietotām ēkām; Polijas-Zviedrijas kara laikā 1601. g. to ieņēmuši gan zviedri, gan poļi un tā nodedzināta.
Embūtes viduslaiku pils atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Embūtē, \~500 m uz dienvidiem no Embūtes pilskalna, to 1265. g. cēlis Kurzemes bīskaps uz augsta paugura ar terasēm un stāvām nogāzēm, no 3 pusēm norobežo ūdenstilpes, sākotnējais izskats nav zināms, sagrauta Ziemeļu kara laikā 18. gs. sākumā, 19. gs. uz drupām uzbūvēta muižas dzīvojamā ēka, kas nodegusi 1910. g., līdz mūsu dienām saglabājušies atsevišķi sienu fragmenti.
izšķārdīt Atraut vienu no otra, izklīdināt, izmētāt.
atšaut Atraut, atbīdīt vaļā (parasti aizbīdni).
atdirnīt Atraut, atplēst.
notrukšķināt Atraut, noknapināt.
kā pa maisu, arī kā maisā atrauti no citiem cilvēkiem, nesaņemot informāciju.
atsarauties Atrauties (no saites, ķēdes u. tml.).
atrauteni Atrautin.
atsvešināts atrauts, nesaistīts.
uzvantēt Ātri uzsviest, uzmest, uzkraut.
uzvārīt Ātri uzsviest, uzmest, uzkraut.
bangot Ātri, lielā daudzumā dot, kraut (labību uz vezuma, šķūnī u. tml.), tā, ka saņēmējs nespēj savākt un nolikt vietā.
ievantēt Ātri, strauji iemest, iesviest, iekraut u. tml.
Sidrabiņu pilskalns atrodas Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Dvietes pagastā, ziemeļu pusi norobežo strauta ieleja, dienvidu pusē nocietināts ar 2 grāvjiem un vaļņiem, postīts ar lauksaimniecības darbiem, plakums varētu būt bijis \~100 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.; Šantes kalns
Aužeļu pilskalns atrodas Bauskas novada Ceraukstes pagastā pie Aužeļu mājām, Mēmeles kreisajā krastā, trīsstūrveida zemesragā starp Mēmeli un tajā ietekošā strauta gravu, ziemeļu galā plaknums norobežots ar 2 m dziļu grāvi un 4 m augstu valni, atrastās senlietas un ripas keramikas trauku lauskas norāda, ka šis senvietu komplekss izmantots arī vēlajā dzelzs laikmetā (10.-12. gs.).
Slaidēnu pilskalns un apmetne atrodas Birzgales pagastā starp Slaidēnu un Pilskalnu mājām, Daugavas kreisajā krastā, ir reljefa pacēlums ko norobežo Daugava un strauta grava, plakums - 70 x 50 m, nogāžu augšdaļa mākslīgi padarīta stāvāka un izveidotas līdz 6 m platas terases, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.; pilskalna dienvidu un dienvidrietumu pakājē konstatēta apmetnes vieta (~100 x 150 m) ar 0,5 m biezu kultūrslāni.
Plēķu akmens atrodas Gulbenes novada Galgauskas pagastā, Tirzas sāngravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs - 14,8 m, garums - 4,7 m, platums - 3,9 m, lielākais augstums strauta pusē - 3,0 m, virszemes tilpums - 30 kubikmetri.
Akmeņrūču senkapi atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā, Akmeņrūču strauta kreisajā krastā pie tā ietekas Sitā, uzkalniņu veido 1,5 m augsts akmeņu krāvums, kura diametrs ir 29 m, varētu būt attiecināmi uz dzelzs laikmetu.
Struteles dīķi atrodas Jaunpils pagastā, Strutelē, veido ar grāvjiem un strautiem savstarpēji saistītu sistēmu, kam notece uz Abavas pieteku Viesatu, uzstādināti 19. gs. un 20. gs. sākumā, bijuši 99 dīķi, kuros audzētas karpas.
Zāģeru Velnakmens atrodas Kandavas pagastā, Amulas ielejas labā krasta sāngravā, augstums strauta pusē — 3,0 m, garums — 5,0 m, platums — 3,0 m, apkārtmērs — 14,8 m, iespējams, ka ticis apstrādāts, augšpusē krusts.
Tigves pilskalns atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, ir \~10 m augsts, savrups paugurs zemu pļavu vidū, gar tā dienvidaustrumu nogāzi tek Zvelejas strauts, plakums - \~45 x 20 m, domājams, ka bijis apdzīvots 5.-12. gs., saistāms ar apdzīvoto vietu "Pygawa/Tygve", kas minēta kuršu zemju dalīšanas dokumentos 1230. un 1253. g.; Tigas pilskalns.
Turlavas pilskalns atrodas Kuldīgas novada Turlavas pagastā, mežainā apvidū, ir savrups, 28 m augsts paugurs, ko apliec strauts, plakums — 80 x 55 m, kas dabiski neaizsargātajā pusē nocietināts ar \~10 m augstu valni, domājams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Turlove".
Sauliešu pilskalns atrodas Ķekavas novada Katlakalna ciemā (agrākajā Pļavniekkalna ciemā, kas iekļauts Katlakalnā), bijis paugurs dabiski aizsargātā vietā starp Daugavas palienes pļavām un strauta gravu, stipri postīts un zaudējis sākotnējo pilskalna formu, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē.
Suntažu muiža atrodas Ogres novada Suntažu pagastā, sākotnēji pils uzcelta 1223. g., tā sagrauta Livonijas karā, atjaunota 18. gs., nodedzināta 1905. g., 1909. g. atjaunota neoklasicisma formās, uzbūvēts 2. stāvs, torņi ēkas galos iekļauti ēkas korpusā, no 1920.g. ēkā izvietota skola un pārveidots iekštelpu plānojums.
Aizpurvu senkapi atrodas Praulienas pagastā pie Aizpurvu mājām, salasveida tīrumā, bijuši 4 ar akmeņiem nokrauti uzkalniņi un tajos atrastas agrā dzelzs laikmeta senlietas, kas piedēvējamas Baltijas somiem; tagad saglabājušies 4 nelieli pacēlumi tīruma vidū.
Pulvertornis Atrodas Rīgā, Smilšu ielā 20, ir vislabāk saglabājies tornis no Rīgas nocietinājumu sistēmas, sākotnējais tornis sagrauts 1621. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā, atjaunots 1650. gadā, augstums - 25,6 m, diametrs - 14,3 m, sienu biezums - 3 m.
Akmensraga bāka atrodas Sakas pagasta Akmensragā, mūra tornis uzcelts un uguns tajā iedegta 1884. g., bet 1. pasaules kara laikā bāka sagrauta; tagadējais bākas tornis uzcelts 1921. g., augstums - \~40 m, laternas diametrs - 2,5 m.
Gaiķu pilskalns atrodas Saldus novada Gaiķu pagastā, \~1 km uz ziemeļiem no Gaiķiem, Satiķu dzirnavezera dienvidu galā, ir 6-7 m augsts paugurs starp 2 strautu gravām, ziemeļrietumu virzienā paugurs pāriet šaurā, lēzenā zemes strēlē, kas, iespējams, bijusi nodalīta no pilskalna plakuma (~130 x 20 m) ar valni nocietinājumi nopostīti ar kara laika tranšejām.
Brīveru pilskalns atrodas Šķeltovas pagasta Brīveros, \~15 m augsts paugurs starp Dubnas upi un tajā ietekošā strauta gravu, norobežots ar valni (garums - 45 m, platums - 5 m, augstums - 1 m), vaļņa iekšpusē ir 8 m plats un 0,5 m dziļš grāvis, kas norobežo pilskalna līdzeno plakumu (~35 x 40 m), atrastās trauku lauskas attiecinātas uz 1. gadu tūkstoti; Garadiņš
Dundagas pilskalns atrodas Talsu novada Dundagā, Dzirnezera ziemeļaustrumu krastā, \~250 m uz ziemeļaustrumiem no Dundagas pils, tas ir \~4 m augsts zemesrags vietā, kur Pāces upē ietek neliels strauts, plakums (~25 x 30 m) nocietināts ar 3 m augstu un 10 m platu valni.
Ugāles pilskalns atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, bijušajā Ugāles muižas parkā, ir reljefa izvirzījums, kas no 3 pusēm norobežots ar 2 strautu gravām, dabiski neaizsargātajā dienvidaustrumu pusē nocietināts ar 3 vaļņiem un grāvjiem, postīts 19. gs. ierīkojot muižas īpašnieku dzimtas kapus, saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas līgumā minēto apdzīvoto vietu "Ugalen".
straujtecītis Ātrs, žigls tecējums (par strautu, upi).
individuālisms Atsevišķas personas interešu pretstatījums sabiedrības interesēm, sabiedrības interešu pakļaušana personiskajām; atrautība no sabiedrības.
čorka Atteka, strautiņš, ieleja.
nozākot Atvilkt, atraut, saīsināt.
Govainis Auces labā krasta pieteka Tērvetes pagastā, izteka Bēnes pagastā. šķērso Penkules pagastu, garums - 14 km; Gavaine; Gavaiņu strauts; Govaine.
muskuļaudi Audi, kam piemīt spēja sarauties.
Knerša Audīles kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Stradu pagastā, izteka un augštece Daukstu pagastā, garums - 10 km; Knerša strauts.
Cegeļņa Audzeļu ezera pieteka Ludzas novada Istras pagastā; Cegeļņas strauts; Cigeļņas strauts.
versme Augsta intensitāte, arī aizrautība, dedzīgums (piemēram, psihiskam stāvoklim, darbībai).
Bozeniku upe Augulienas strauts Beļavas un Lejasciema pagastā.
Krampanu upe Augulienas strauts, Sudaliņas pieteka.
Bozenieku upe Augulienas strauts, Sudaliņas pieteka.
Krustuļu grāvis Austras strauts, Lielupes pieteka Jērcēnu pagastā.
austrumu strauts Austras strauts.
saldētājautomobilis Automobilis ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas; refrižeratorautomobilis.
Lībānu-Jaunzemju avoti avoti Priekuļu pagastā, Kazu ielejas atzarā, t. s. Septiņavotu gravā, vieni no lielākajiem Latvijas avotiem, tie satek strautā un pa Triečupīti aizplūst uz Gauju.
Kaļļu avoti avotu grupa Cēsu novada Amatas pagastā, Amatas pietekas Nedienes labajā krastā, Kaļļu kalna nogāzē, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., ūdens strauta veidā aizplūst uz Nedieni, strautā izveidojies neliels, \~0,6 m augsts ūdenskritums.
Rutkaviņu avoti avotu grupa Gulbenes novada Rankas pagastā, Gaujas kreisajā krastā, aizsargājams dabas objekts (kopš 1977. g., platība - 7,2 ha), izplūst no 25 m augstas Gaujas krasta nogāzes un saplūst 2 strautos, garākā strauta garums - \~250 m, kritums - 20 m, un tas izveidojis stāvu gravu.
Neptūns Avotu, strautu un upju dievs romiešu mitoloģijā, vēlāk identificēts ar sengrieķu dievu Poseidonu un pielūgts kā jūras dievs.
strautieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Strauti", senāk - "Grūšļava" iedzīvotāji.
Makšinavas Strauti Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Makšinava Strauti" nosaukuma variants.
Makšinovas Strauti Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas “Makšinava Strauti” nosaukuma variants.
melnā sotņa Banda, kas cīnījās pret revolucionāro kustību, nogalinot sabiedriskos un politiskos darbiniekus, rīkojot ebreju grautiņus (1905.-1907. g. revolūcijas laikā).
Struncene Baņgevas lejteces kreisais atzarojums Ventspils novada Usmas pagastā, ietek Usmas ezerā; Struncele; Strautupīte.
strautinieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" iedzīvotāji.
Satekas strauts Bēteru strauts, Vaidavas pieteka.
Sušku upe Bēteru strauts, Vaidavas pieteka.
sazvetēt Biezā kārtā sakraut.
ķerties Bieži aprauties runas plūsmā (par balsi, stāstījumu).
Zvanenieku upe Birzenes strauta kreisā krasta pieteka Raunas pagastā, iztek no Zvanenieku ezera.
saslānīt Blīvi salikt, sakraut.
baķenēt Blīvi, cieši kraut.
Melnaisrūcis Bolupes kreisā krasta pieteka Žīguru pagastā, garums - 10 km; Melnais strauts.
Pelnupe Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Kubulu un Vīksnas pagastā, garums - 14 km; Pelnupes strauts; Pelnupīte.
Ašusila strauts Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Vīksnas pagastā, augštece Alūksnes novada Liepnas pagastā, garums - 10 km; Ašasila strauts; Ašesila strauts; Ašesita strauts.
sabombardēt Bombardējot, sagraut, iznīcināt.
Bramberga Bramberģes strauts Jelgavas novadā.
Strautene Braslas kreisā krasta pieteka Straupes pagastā, iztek no Plaužu ezera; Strautiņupe.
palēkties Braucot strauji atrauties no pamata un pavirzīties (uz augšu), parasti nelīdzenā ceļā (par transportlīdzekļiem).
lēkāt Braucot vairākkārt strauji virzīties uz augšu un leju, arī vairākkārt strauji atrauties no pamata un krist atpakaļ (parasti nelīdzenā ceļā) - piemēram, par transportlīdzekļiem.
pievešanas ceļi brauktuves, pa kurām no cirsmas uz augšgala krautuvi pieved kokmateriālus.
iekraten Brīvi (evietot, iekraut nepiespiežot).
vikstrautnieki Brocēnu novada Remtes pagasta apdzīvotās vietas "Vikstraute" iedzīvotāji.
plēsta brūce brūce, kas rodas, ja audos virzās kas (parasti) neass vai ja audi tiek sarauti.
sist Bruņotā cīņā dot triecienu (pretiniekam), graut (pretinieku).
kaut Bruņotās sadursmēs sagādāt (pretiniekam) lielus zaudējumus, graut, iznīcināt (pretinieku).
Bunēnu Būnēnu strauts – Mergupes lejtece no Ķēču dzirnavu ezera līdz Būnēnu ezeram.
gulēt drupās (un gruvešos) būt izpostītam un sagrautam.
raustīties Būt lādam, kurā vairākkārt rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības (par ķermeņa daļām); būt tādam, kura ķermeņa daļās rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības; vairākkārt strauji sarauties (par muskuļiem).
paņemt Būt par cēloni tam, ka (kas kādu) pārņem, ļoti ietekmē, iespaido, rada aizrautību.
nopostīt Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek iznīcināts, sagrauts (parasti par parādībām dabā).
satecēt Būt tādam, kas savienojas un veido vienu ūdenstilpi (par upēm, strautiem u. tml.).
liesmot Būt trauksmainam, aizrautīgam.
treilēšanas ceļš ceļš cirsmā un ārpus tās, pa kuru treilē kokmateriālus uz augšgala krautuvi.
Cērpnīca Cērpa ezera noteka uz Kustaru ezeru Grāveru pagastā, lielākajā daļā tecējuma arī robežupe ar Andrupenes pagastu; Cierpnīca; Tērpīca; Tērpeces strauts.
Siltupīte Cieceres kreisā krasta pieteka Saldus novada Novadnieku pagastā, ieteka pie Saldus pilsētas dienvidu robežas, garums - 4 km; Ejušu strauts.
savilkties Cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, arī saliekties; arī sarauties (2).
sačokuroties Cieši sarauties, savilkties (piemēram, aiz aukstuma, sāpēm) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem.
sazloķēt Cieši, blīvi salikt, sakraut.
vulkanoklasti Cietie, pēc izcelsmes nešķirotie vulkānu izvirdumu produkti, kas sastāv no lavas kanālu sienām atrautiem iežu gabaliem un sacietējušas lavas pilieniem.
sholastiķis Cilvēks, kam ir raksturīgs neauglīgs, formāls, no reālās dzīves un prakses atrauts domāšanas veids; arī burta kalps.
bibliofils Cilvēks, kas aizrautīgi krāj grāmatas; grāmatu mīļotājs.
liveris Cilvēks, kas bieži mēdz atrauties no darba.
ļiveris Cilvēks, kas bieži mēdz atrauties no darba.
livurs Cilvēks, kas bieži mēdz atrauties no darba.
estēts Cilvēks, kas uztver mākslas darbu formu atrauti no idejiskā satura.
Stauka Cirma ezera noteka uz Zvirgzdenes ezeru Zvirgzdenes pagastā; Dzirnavu strauts; Stavkas upīte.
organizētā cirsma cirsma, kurā ir iezīmētas slejas, izveidots kokmateriālu pirmējā transporta ceļu tīkls un ierīkota augšgala krautuve.
Mazzalvītes purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā, Zalves pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 267 ha, augstais purvs un neliela upīte, kurā mīt platgalve un strauta nēģis, zemsedzē reti un aizsargājami augi.
Svētavota ala dabas un vēstures piemineklis Cēsīs, gravā lejpus Cīrulīšu pansionāta, ala sākas ar lielu nišu (platums - 4 m, augstums - 4,7 m, dziļums - 2,7 m), tās sānos līka plaisa (lielākais platums - 1,2 m, augstums - 3 m), kas kopā sasniedz 8 m, iztek spēcīgs avots, kas veido strautu, ūdeni kopš senatnes uzskata par dziedniecisku.
pussagrauts Daļēji sagrauts.
paraušana Darbība --> paraut.
raušana Darbība --> raut.
sagraušana Darbība --> sagraut.
grauja Darbība, process --> graut 1 (1).
grauja Darbība, process --> graut 1 (2).
sagrāve Darbība, process, arī rezultāts --> sagraut(1).
sagrāve Darbība, process, arī rezultāts --> sagraut(2); arī pilnīga sakāve.
sagrāve Darbība, process, arī rezultāts --> sagraut(3).
tusnīt Darbojoties radīt aprautas šņācošas skaņas (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
pukstēt Darbojoties sarauties pēc atslābuma (par sirdi).
ēst ar ēšanu Darīt ko (parasti lasīt) ļoti aizrautīgi.
ielikt (arī atdot) visus spēkus (arī visu sirdi) darīt ko dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtni.
ielikt (visu) sirdi (arī (visus) spēkus), arī ielikt (visu) sevi darīt ko dedzīgi, aizrautīgi.
grūtināt Darīt smagu, apkraut.
grāvējs Darītājs --> graut 1.
iekrāvējs Darītājs --> iekraut.
ierāvējs Darītājs --> ieraut.
izkrāvējs Darītājs --> izkraut.
krāvējs Darītājs --> kraut.
rāvējs Darītājs --> raut.
aizblēņoties Darot nedarbus aizrauties un pārsniegt kādu robežu (parasti rezultātā saņemot sodu, bieži pērienu).
lec kā blusa daudz un aizrautīgi dejo.
poliprāgmatiķis Daudziem dažādiem darbiem apkrauts cilvēks.
Meņķa upīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dignājas pagastā; Meņķa strauts; Meņķu strauts.
Spiču grāvis Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dignājas pagastā; Spiču strauts.
Bērze Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, garums – 16 km; Bērzes strauts; Bērzīte; Bērzupe.
Līčupe Daugavas kreisā krasta pieteka Tomes pagastā, vidustece Vecumnieku pagastā, garums - 21 km, kritums - 32,8 m; Līču strauts.
Stirna Daugavas labā krasta pieteka Kalniešu pagastā, iztek no Stirna ezera, tek caur Šternberga ezeru; Dauguļu upe; Kozlovica; Kozlovka; Stierna; Stierna ups; Stirenka; Stirnas strauts; Stirnauka.
Rite Daugavas labā krasta pieteka Lielvārdes novada Jumpravas pagastā, garums - 9 km; Ritupe; Rites strauts.
pusvārds Daži vārdi, ar kuriem īsi, aprauti kas ir izteikts un kuri ļauj noprast līdz galam neizteiktās domas saturu.
sirsnība Dedzība, aizrautība; arī (darbības) intensitāte.
uguntiņa Dedzība, aizrautība.
sirdsdegsme Dedzība, jūsma, aizrautība.
degsme Dedzīga, kaisla, kvēla aizraušanās; aizrautība, dedzība.
stāvēt par ko (ar visu krūti, arī kā klintij) dedzīgi, aizrautīgi aizstāvēt, atbalstīt (ko).
ar miesu un dvēseli dedzīgi, aizrautīgi, ar visām domām un jūtām, ar visu būtni.
ar (visu) sirdi, arī ar (visu) sirdi un dvēseli dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtni, ar visām domām un jūtām.
ar sirdi un dvēseli dedzīgi, aizrautīgi; ar visu būtni, ar visām jūtām un domām.
sirsnīgs Dedzīgi, aizrautīgi; arī intensīvi, enerģiski (ko darīt).
ar pilnu (arī visu) krūti dedzīgi, aizrautīgi.
ar visu (arī pilnu) krūti dedzīgi, aizrautīgi.
karstai Dedzīgi, aizrautīgi.
no (visas) sirds Dedzīgi, aizrautīgi.
lidot pa gaisu dedzīgi, jūsmīgi nodoties kaut kam, aizrauties; būt neapdomīgam, vieglprātīgam.
ķutes Dedzināšanai sakrautas velēnas ar žagariem līdumā.
čutas Dedzināšanai sakrautas velēnas tīrumā.
čutes Dedzināšanai sakrautas velēnas tīrumā.
ugunskurs Degošs vai degšanai sagatavots īpaši (ārpus kurināmām ierīcēm) sakrauts, parasti malkas, kopums.
rautiņš Dem. --> rauts.
upelis Dem. --> upe; strauts, neliela upīte.
Dobe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Asares pagastā un Augšdaugavas novada Prodes pagastā, lielākajā daļā tecējuma ir šo novadu un pagastu robežupe, garums - 13 km, kritums - 23 m, tek caur Zuju ezeru; Dobes strauts; Susējiņa.
Cēzīte Dienvidsusējas pieteka Zalves un Mazzalves pagastā, garums - 12 km; Cēza; Cēzes strauts; Cezīte.
atrauts Divd. --> atraut.
Aišēnu senkapi divi austrumu-rietumu virzienā orientēti no akmeņiem sakrauti uzkalniņi (garums - \~50 m, platums - \~20 m, augstums - \~3 m), kas izvietoti \~600 x 350 m lielā teritorijā Katvaru pagastā starp Aišēnu un Ķeizaru mājām.
aizstrautnieki Dobeles novada Dobeles pagasta apdzīvotās vietas "Aizstrautnieki" iedzīvotāji.
abstrakcija Doma, secinājums, kas atrauti no reālās dzīves, no konkrētajiem apstākļiem; bezjēdzīgs teorētisks spriedelējums.
sudariums Drāna ar ko pēc senas jūdu paražas aizklāja nelaiķa izkropļoto vai asiņaino seju; sviedrauts.
krāsmatas Drupas, gruveši (parasti nodegušu, sagrautu celtņu vietā).
dibenmorēna Drupu materiāls, kas atrauts no ledāja (šļūdoņa) gultnes un ko pārvieto ledāja dibenslānis.
Kalupe Dubnas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas un Preiļu novadā, garums - 32 km, kritums - 16 m, sākas Gerlaku purvā, tek cauri Lielajam un Mazajam Kalupes ezeram; Kalupka; Koluika; augštecē Odze, Uda, Ūda, lejtecē Dubenca, Lazdānu strauts.
Nūvozine Dūkšupes kreisā krasta pieteka Balvu novada Krišjāņu pagastā, augštece Ludzas novada Salnavas pagastā; Nouzenu strauts; Nozina; Novaziņa; Novoziņa.
Pērkoņupīte Dūmkalna strauta labā krasta pieteka Cēsu novada Skujenes pagastā.
Kaldabruņa Dvietes labā krasta pieteka Jēkabpils novada Rubenes pagastā; Kaldabruņas strauts; Kaļva; Kalves upe.
Mazezers Dzirnavezers Limbažu pilsētā, uzpludināts uz strauta, kurš ietek Dūņezerš, platība - 1,7 ha; Mazezeriņš.
izecēt Ecējot izraut, iznīcināt (piemēram, augu), ecējot iznīcināt, sabojāt (kādu vietu).
ektogonija Embrija ietekme uz māti intrauterīnajā attīstības periodā.
ar visu krūti enerģiski, dedzīgi, aizrautīgi.
Riekte Engures kreisā krasta pieteka Ventspils novada Usmas pagastā, augštece un lielākā daļa tecējuma Ugāles pagastā, garums - 12 km; Riekste; Riekstustrauts.
enkurs nav tīrs enkurs, kuru neizdodas uzlauzt un atraut no grunts.
olgrauzis Epitets oļainam strautam, upītei.
olgrauzīte Epitets oļainam strautam, upītei.
Ermiķu upe Ermiķu strauts.
Ķemera ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - <1 ha; Strautiņu ezers.
Lāču ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība — 5,3 ha, iztek Lāču strauts; Lāčezers.
Briņģu ezers ezers Vidzemes augstienē, Inešu pagastā, platība — 29,1 ha, ieapaļš, aizaugošs, ļoti sekls ezers (tikai dažviet dziļums — >1 m), tiek izmatots zivsaimniecībā, iztek Sustala, ietek Grīvas strauts; Briģu ezers; Sustalas ezers; Sustalu-Briņģu ezers; Susteļu ezers; Zusteļu ezers.
kleša Ezoterismā tas, no kā cilvēkam jāatbrīvojas, pirms viņš spēj izrauties no dzimšanas, dzīvošanas, miršanas un atdzimšanas loka.
Sanaude Feimankas labā krasta pieteka Līvānu novada Sutru pagastā, garums - 14 km; Sanaužas strauts.
Dunduru strauts Gaiļu strauts, Briedes pieteka Iecavas novadā.
sielains Gareniski pār upi vai strautu pārmesti vairāki baļķi, koki.
sielājs Gareniski pār upi vai strautu pārmesti vairāki baļķi, koki.
sielējs Gareniski pār upi vai strautu pārmesti vairāki baļķi, koki.
sielis Gareniski pār upi vai strautu pārmesti vairāki baļķi, koki.
siels Gareniski pār upi vai strautu pārmesti vairāki baļķi, koki.
stirpe Garenvirzienā sakrauta taisnstūra siena, labības u. c. kaudze; labības šķūnis.
Grīviņupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Liepas pagastā, garums - 10 km; Grīviņa; Grīviņu strauts.
Tildurga Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā; Liepas strauts; Liepu strauts.
Vējupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas pagastā, lejtecē arī Siguldas pilsētas austrumu robežupe, garums - 14 km, kritums - 88 m, lejtecē 3 km posmā kritums - \~46 m un 2 ūdenskritumi 0,6 un 0,8 m; Vējstrauts.
Kāršupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Zvārtavas pagastā, garums - 8 km; Kāršupes strauts; Kāšupe.
Vikmeste Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā un Siguldā, garums - \~5 km; Foreļstrauts.
Jumāra Gaujas labā krasta pieteka Valmieras novada Kocēnu pagastā, izveidojas satekot Anuļai ar Tilgaļu strautu, garums - 4 km; Imara.
Glīzdstrauts Glijstrauts, Iecavas pieteka.
cirsmas izstrādes tehnoloģiskā shēma grafisks cirsmas izstrādes plānojums, kurā atzīmētas cirsmas robežas, slejas, pirmējā transporta ceļu tīkls, augšgala krautuves vieta, bīstamās zonas, izvešanas ceļi, vietas, kur izvieto dažādu inventāru.
graust Graut 2(1).
pogroms Grautiņš.
muižu dedzināšana grautiņu un dedzināšanas gadījumi 1905. g. revolūcijas laikā, kas Kurzemes un Vidzemes guberņās reģistrēti 459 muižās (no 1095).
Liedes strauts Gravas strauta labā krasta pieteka, Madonas un Cēsu novadu robežupe gandrīz visā garumā, garums — \~7 km; Palejas strauts; Skujas strauts.
Grīvas strauts Gravas strauts, Briņģu ezera pieteka.
raķis Grāvis, strauts.
stāpele Grēda, krautne.
sters grēdās sakrautu kokmateriālu (parasti malkas, žagaru) mērvienība - 1 kubikmetrs materiāla (ieskaitot gaisa spraugas); krāvummetrs.
anakalipterija Grieķu kāzu svinību daļa, kad jaunlaulātā pirmo reizi noņēma šķidrautu, izgāja "neaizsegta" ļaudīs un dabūja kāzu dāvanas.
silēns grieķu mitoloģijā - viens no dēmoniem, kas ir dabas stihisko spēku iemiesojums, kopā ar satīriem ietilpst Dionīsa svītā, viņi ir neglīti, ar uzrautu degunu, biezām lūpām, zirga asti un nagiem, draiskulīgi, labprāt iedzer, lakstojas ap nimfām.
izgriezties Griežoties uz vienu un otru pusi, lokoties atbrīvoties, izrauties (parasti no kāda rokām).
Gumenicas strauts Gumineicas strauts.
Baltavots un Melnavots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas 2 km uz dienvidiem no Kuldīgas, Kurmāles pagastā, mežā, 400 m uz dienvidrietumiem no Pļavnieku mājām, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., unikāli augšupplūdes avoti ar lielu debitu; Baltavots — diametrā 2 m, atgādina verdošu katlu, smiltis tajā atrodas nepārtrauktā kustībā, no tā iztek strauts; aptuveni 200 m attālumā atrodas Melnavots ar 1,5 m dziļu akaci, avotam melno nokrāsu piešķir kūdra.
Krākas avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, Svētes ezera rietumu krastā, Krustkalnu dabas rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 2,3 ha, 30 m platā joslā zemes virspusē izplūst vismaz 7 avoti, kas atrodas 2,5-3 m virs ezera līmeņa, ūdens noplūst uz Svētes ezeru pa īsu, oļainu strautu.
Kalnasmīžu avots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Amatas labajā krastā, Drabešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., pēc debita lielākais avots Latvijā, no tā izplūstošais ūdens veido 3 m platu, \~0,25 m dziļu un 80 m garu strautu.
Līču-Laņģu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis, atrodas Gaujas kreisajā senkrastā lejpus Ranču strauta ietekas, Priekuļu novada Liepas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība - 43 ha, ir \~1 km gara augšdevona smilšakmens klinšu sistēma, no tām izplūst \~20 avotu, tajās ir daudzas alas un nišas; Lodes iežājs.
hidrometrija Hidroloģijas nozare, kurā izstrādā metodes dažādu tekošam ūdenim raksturīgu lielumu mērīšanai; ūdens caurteces mērīšana ūdensteces (upes, strauta, kanāla) gultnē.
Strodu upīte Ičas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, augštece Mežvidu pagastā; Aglupīte; Strodu strauts; Strodu upeite.
Sodzeris Iecavas kreisā krasta pieteka Salgales pagastā; Sodcere; Sodzere; Sodzeres strauts; Sodzerīte.
Slepkavupīte Iecavas labā krasta pieteka Valles pagastā, garums - 3 km; Slepkavu strauts.
uzjausmināt Iedvesmot, aizraut, pavedināt.
uzjūsmināt Iedvesmot, aizraut.
iesilt Iejusties, aizrauties, ļauties, sajūsmai; arī iekaist (2), iekarst (1).
salādēt Iekraut (ko) lielākā daudzumā (piemēram, transportlīdzeklī); iekraut (kā lielāku daudzumu, piemēram, transportlīdzeklī).
ielādēt Iekraut (parasti daudz, arī ko lielu, smagu).
iezārdēt Iekraut zārdā.
iezārdot Iekraut zārdā.
iezvelt Iekraut, iedzīt.
iepakāt Iekraut, salikt (kur iekšā).
iekrāmēt Iekraut.
iekraustīt Iekraut.
ievērst Iekraut.
sažuvēties Iekšķīgi sarauties, satrūkties.
strautleja Ieleja, pa kuru tek strauts.
sausgultne Ielejveida vieta, kur kādreiz tecējis strauts vai upe, kas tagad tek citviet.
ienērst Iemiegt, ieraut (galvu plecos).
iegrābties Iemīlēties, aizrauties.
sakurčīties ieraut galvu plecos.
paķert Ieraut savā plūsmā (par parādībām dabā, parasti par vēju).
iežmiegt Ieraut, iespiest (starp kājām asti) - par dzīvniekiem.
ievilkties Ierauties (dziļāk apģērbā); ieģērbties.
ielīst Ierauties (kur iekšā).
iesarauties Ierauties.
baļķgāzis Ierīce kokmateriālu izkraušanai no kokvedējām automašīnām un platformām uz krautuves estakādēm.
tahogrāfs Ierīce, kas reģistrē autovadītāja darba laiku, transportlīdzekļa kustības ātrumu un nobraukto attālumu, iepildīto un izlietoto degvielas daudzumu un uzkrautās kravas daudzumu.
gabarīta vārti ierīce, kas sastāv no rāmja, iekšpusē atbilstoši iekraušanas gabarīta kontūrai uz šarnīriem nostiprinātas plāksnītes atklātā ritošā sastāvā iekrautas kravas gabarīta pārbaudei.
ierāties Iesākt bārties un aizrauties ar bāršanos.
iegrauties Iesākt graut 2(1) un tūlīt pārstāt.
iesitināties Iesilt, iekarst, aizrauties.
satecēt Ietecēt (kādā ūdenstilpē) - par vairākām, daudzām upēm, strautiem u. tml.
Melnupe Igrīves labā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā; Mellupes strauts.
Ījevka Ījevkas strauts - Rītupes kreisā krasta pieteka Malnavas pagastā.
Ijevkas strauts Ījevkas strauts, Rītupes pieteka.
pavasara pali ikgadēja ūdens caurteces daudzumu un līmeņu paaugstināšanās upēs, strautos un kanālos, kas rodas, sniegam pavasarī strauji kūstot.
izņaukstēties Ilgāku laiku radīt (pasmalkas) aprautas skaņas (piemēram, žagojoties).
ieskrieties Ilgāku laiku skrienot, iekarst, aizrauties.
izgrauties Ilgāku laiku, daudz graut (par pērkonu, par artilērijas ieročiem).
izkaudzēties Ilgāku laiku, daudz kraut kaudzes.
atkraut Ilgāku laiku, daudz kraut.
izkrauties Ilgāku laiku, daudz kraut.
izrauties Ilgāku laiku, daudz raut.
nevarēt vien beigt ilgi, bieži aizrautīgi, intensīvi darīt (ko).
Dzīvene Imulas kreisā krasta pieteka Gaiķu pagastā, garums - 6 km; Dzīvenes strauts; Gaiķu upe.
Dimžava Imulas labā krasta pieteka Tukuma novada Vānes pagastā, garums 17 km, kritums - 43,3 m; Dimžavas strauts; Dinžava.
Suruča Inčāres strauta kreisā krasta pieteka Murmastienes pagastā, augštece - Varakļānu pagastā.
ekstraktors Instruments, ar ko izvilkt, izraut.
nodoties Intensīvi, arī aizrautīgi nodarbojoties (ar ko), veltīt (tam) savu laiku, mūžu u. tml.
aizgūtnīgs Intensīvs, aizrautīgs.
sociālais medijs interaktīva datorautomatizēta tehnoloģija, kas veicina informācijas, ideju, karjeras interešu un citu izpausmes veidu radīšanu un apmaiņu, izmantojot virtuālās kopienas un sociālo tīklošanos.
būt kā dullam pēc kāda interesēt, ļoti patikt, aizraut
Ašermana sindroms intrauterīni saaugumi pēc abrāzijas, miomektomijas vai ilgstošas pesāriju lietošanas; mensturāciju traucējumi, neauglība, spontāni aborti, dzemdību gadījumos nereti pieaugusi placenta.
krekšķis Īsa, aprauta ieklepošanās.
iekvankšēties Īsi, aprauti ierieties.
iekvekšēties Īsi, aprauti ierieties.
kvenkšēt Īsi, aprauti riet; vaukšķēt; kvankšēt.
verkšēt Īsi, aprauti riet; vaukšķēt.
ļerkšēt Īsi, aprauti riet.
veukšēt Īsi, aprauti riet.
iesmējiens Īsi, aprauti smiekli.
pussmiekls Īsi, aprauti smiekli.
stakato Īsi, aprauti, ar pārtraukumu (starp skaņām).
ņaukstēt Īsi, aprauti, paklusu riet (piemēram, par medību suņiem, kas dzen pēdas medījumam).
krekšēt Īsi, aprauti, samērā klusi klepot.
krekšķēt Īsi, aprauti, samērā klusi klepot.
strupināt Īsināt, arī apraut (piemēram, vārdus, izteikumus).
grāviens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> graut 2(1).
iebļāviens Īss, aprauts bļāviens.
iebrēciens Īss, aprauts brēciens.
iekliedziens Īss, aprauts kliedziens.
iekrāciens Īss, aprauts krāciens.
iesauciens Īss, aprauts sauciens.
stakato Īss, aprauts skaņu saistījums ar pārtraukumiem starp tiem.
strups Īss, aprauts, arī nelaipns, skarbs (par izteikumu).
Tiesnešu strauts Isvintenu strauts, Prūsenes pieteka.
slāt Izklāt (linus); nevīžīgi sakraut.
izkrekšēties Izklepoties (parasti īsi, aprauti).
izdakšot Izkraut ar dakšām.
izkāpt Izkraut, izņemt (ar dakšām).
izkrāmēt Izkraut; izcelt.
izkrampt Izkraut; izkampt.
izgruzīt Izkraut.
izlādēt Izkraut.
razvalis izliekta koka rāmis, ko piestiprina ragavām, lai varētu vairāk iekraut.
noslīcināt asinīs iznīcināt, masveidā nogalinot, sagraut, nežēlīgi apspiest.
atsevišķi Izolēti, atrauti (pētīt, risināt, izveidot, uztvert u. tml.).
Ižovka Izovas strauts, Indricas pieteka.
aptvert Izplatīties (daudzās vai visās vietās) un iesaistīt, aizraut (daudzus vai visus); pārņemt.
izģerīt Izplēst, izraut.
appostīt Izpostīt (sabojāt, iznīcināt, sagraut) visapkārt.
izdemolēt Izpostīt, izārdīt, sagraut (daudz vai visu kādā telpā, ēkā).
iznest Izpostīt, sagraut (par ūdeņiem).
paņemt savā varā Izraisīt dziļu interesi, aizrautību.
izgrābt Izraut (no rokām).
izsakņot Izraut ar saknēm, izskaust, iznīdēt.
apraustelēt Izraut vaļīgi stāvošās šķiedras (no linu saujas).
izrēdēt Izraut, izplēst, iznīcināt.
izdirknīt Izraut, izvilkt.
iztvert Izraut.
ķīckāt Izraut.
zoba replantācija izrauta zoba pārstādīšana atpakaļ tajā pašā alveolā.
izraustas Izrautās, izplūkātās daļas.
izmokšķoties Izrauties, izvairīties.
izdairīties Izrauties.
dépaysé izrauts no pierastās vides, apkārtnes.
izklenkšēties Izrieties (ne visai skaļi, aprauti).
izlerkšēties Izrieties (parasti īsi, aprauti).
izļerkšēties Izrieties (parasti īsi, aprauti).
cirsmu darbi izšķir pamatdarbus (koku gāšana, atzarošana, stumbra sagarumošana, kokmater. pievešana vai treilēšana, sakraušana krautnēs un iekraušana transportlīdzekļos) un palīgdarbus, kuri iedalās priekšdarbos, ko veic pirms mežizstrādes, darbos, ko veic izstrādes laikā, un darbos, kas jāveic pēc izstrādes (mežizstrādes palīgdarbi).
izvasīties Izvairīties, izrauties, izmukt, tikt cauri ar veselu ādu.
pārceļamā izvēlne izvēlne, ko var atraut no izvēļņu joslas un novietot jebkurā piemērotā displeja ekrāna vietā.
iztāpelēt Izvietot, sakraut kārtās (piemēram, dēļus).
izvančāt Izvilkt, izraut, izcelt.
ekstrahēt Izvilkt, izraut.
holijambs Jamba paveids, trimetra vārsma, kurā priekšpēdējā pēda ir apvērsta otrādi (jambiskās vietā trohajiska), kas rada ritma plūduma strauju pārtraukumu, līdz ar to domas aprautību, nepabeigtību.
Gubaika Jāšas kreisā krasta pieteka Preiļu novada Pelēču pagastā, garums - 10 km; Gubaina; Kazupe; Križovas strauts.
Jašāres strauts Jašores strauts, Saunas pieteka.
prāvīties Jemties, rauties.
vidžnjānavāda Jogāčāra - mahājānas budisma reliģiskās filozofijas skola, kas attīstīja ideju par tīrās, no jebkura satura atrautās apziņas iegūšanu gk. ar jogas palīdzību.
buķetmīna Jūras mīnu veids, kad pie viena un tā paša svērteņa piestiprināti vairāki peldoši mīnu korpusi, ja stiprinājums, kas notur vienas mīnas korpusu, tiek pārrauts, no atsvara uz iepriekš noteikto dziļumu paceļas cita mīna.
iespleisēt Jūrniecībā savienot pārrautas vai pārtrūkušas tauvas atvītos galus, ieverot viena gala grīztes starp otra gala grīztēm.
iešpleisēt Jūrniecībā savienot pārrautas vai pārtrūkušas tauvas atvītos galus, ieverot viena gala grīztes starp otra gala grīztēm.
špleisēt Jūrniecībā savienot pārrautas vai pārtrūkušas tauvas atvītos galus, izverot viena gala grīztes starp otra gala grīztēm; spleisēt.
spleisēt Jūrniecībā savienot pārrautas vai pārtrūkušas tauvas atvītos galus, izverot viena gala grīztes starp otra gala grīztēm.
entusiastico Jūsmīgi, aizrautīgi.
sienaugša Kādā telpā sakrauta siena augšējā daļa, virsa.
kaukala Kāds, kas kaukalē, rada vairākkārtīgus īsus, aprautus kaucienus.
appassionato Kaislīgi, aizrautīgi.
pagūres Kalnu nogāzes, strautu krasti, grāvji, ko maz apgaismo saule.
kalnupe Kalnu strauts, urga.
Kaiju strauts Kāroņstrauta labā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā.
Kāroņu strauts Kāroņstrauts, Virbupes pieteka.
pavīķe Karpu dzimtas suga ("Alburnoides bipunctatus"), saldūdeņu zivs (ķermeņa garums - 10-15 cm), sāniski saplacināta, Latvijā sastopama gk. strauji tekošās upītēs un strautos.
štabelis Kārtās sakrautu dēļu grēda.
izkašņāt Kašņājot izjaukt; kašņājot izbojāt, izraut.
izkast Kašņājot izraut, iznīcināt (piemēram, augus).
Kauču Kauču strauts - Kaucis, Lielupes pieteka.
izāpēt Kaut ko ar spēku izraut laukā.
torpedēt kaut ko izjaukt, padarīt darboties nespējīgu; graut.
Kautraks Kautraka strauts - Svīķupīte, Nurmižupītes pieteka.
Krūkļupīte Kazenieku strauta kreisā krasta pieteka Cieceres pagastā.
Līčupīte Kazenieku strauta peralēls nosaukums tā augštecē.
Kazenieku Kazenieku strauts - ūdenstece Saldus novada Blīdenes, Remtes un Cieceres pagastā, ietek Brocēnu ezerā; augštecē - Līčupīte.
pukšēt Klusu, aprauti elst, stenēt.
pukšķēt Klusu, aprauti elst, stenēt.
pukstēt Klusu, aprauti elst, stenēt.
červelēt Kļūt červeļainam; čokuroties, rauties.
červelēties Kļūt červeļainam; sarauties, savilkties.
čokuroties Kļūt nelīdzenam, grumbuļainam; sarauties, savilkties (piemēram, no karstuma); krokoties, grumboties (piemēram, par ādu, drēbi).
izžūt Kļūt sausam, zaudēt ūdeni, mitrumu (par strautu, aku, zemi u. tml.).
zeceris Koka celms, izrauts ar visām saknēm.
razvaļņas koka rāmis, kas piestiprināts ragavām, lai varētu vairāk iekraut.
sakārnis Kokauga, parasti žuburainas, saknes daļa; šāda, parasti no zemes izrauta, saknes daļa kopā ar stumbra apakšējo gabalu vai bez tā.
mežizstrāde Kokmateriālu ieguve meža cirsmās, izvešana, daļēja apstrāde krautuvēs un pārkraušana transportlīdzekļos tālākai transportēšanai.
piebraucamība kokmateriālu izvešanas ceļu kvalitatīvā stāvokļa rādītāju kopa, kas raksturo kokvedēju automašīnu piebraukšanas iespējas līdz cirsmai, respektīvi, augšgala krautuvei.
kraujmērs Kokmateriālu krautnes kopējais aizņemtais tilpums, ko nosaka pēc ārējiem izmēriem, ieskaitot ar gaisu un piejaukumiem aizpildītās spraugas.
lejasgala kokmateriālu krautuve kokmateriālu krautuve, kur novieto no meža izvestos kokmateriālus pirms to tālākas transportēšanas; parasti iekārto pie dzelzceļa, autoceļa, senāk – pludināšanai piemēroto upju u. c. ūdenstilpju krastos.
krautnēšana kokmateriālu nokraušana dažāda veida krautnēs un grēdās, ko veic gan mežā (parasti pie tehnoloģiskā koridora), gan augšgala un lejasgala krautuvē, kā arī kokapstrādes uzņēmumu izejvielu krautuvē, nolūkā uzkrāt kokmateriālu rezerves transportēšanai vai pārstrādāšanai.
kokmateriālu izvešana kokmateriālu transportēšana no augšgala krautuvēm uz patēriņa vietām vai lejasgala krautuvēm.
kokmateriālu pievešana kokmateriālu transportēšana no cirsmas uz augšgala krautuvi paceltā stāvoklī.
pievešana kokmateriālu transportēšana no cirsmas uz augšgala krautuvi; agrāk to veica ar zirgiem, kokmateriālus uzkraujot uz ragavām, retāk — uz ratiem, tagad izmanto pievedējtraktorus; salīdzinot ar treilēšanu šādai transportēšanai ir mazāka kustības pretestība un transportējamie kokmateriāli netiek notraipīti ar zemi vai dubļiem; parasti pieved cirsmā sagatavotos sortimentus.
kokmateriālu tālākais transports kokmateriālu transportēšana no lejasgala krautuvēm līdz patēriņa vai pārstrādes vietai.
treilēšana Kokmateriālu transportēšana vilkšus pa zemi vai puspacelti no mežaudzes uz augšgala krautuvi; izmanto speciālus t-as traktorus, retāk vinčas vai zirgu.
lesks koks, kas tiek likts pāri vezumam, lai to varētu iekraut lielāku.
indukcijas žāvēšana koksnes žāvēšana mainīgā magnētiskajā laukā, kur siltuma atdeve koksnei notiek no feromagnētiskajām starplikām un režģiem, kas izvietoti krautnēs iekšpusē.
ķigulis Konusa veidā sakrauts labības stats.
izkost Kožot atšķelt, izraut.
pudāt Krāmēt, sakraut, saslānīt.
hidrotrieciens krass spiediena paaugstinājums cauruļvadā, ja ātri noslēdz vārstu; šāda šķidruma plūsmas bremzēšana, kā rezultātā rodas elastīgs spiediena vilnis, kas var sagraut cauruļvadus; hidrauliskais trieciens.
Silmaču ieža alas kraujas lejasgalā no avota alā iztek strauts, alas ieeja ir 3 m plata un 3 m augsta niša, alas garums - 6 m, apmēram ieža vidū ir otra ala - 1 m plata, 2,5 m augsta, slīpa plaisa, sasniegtais plaisas dziļums - 8 m, tālāk tā aizbirusi.
aizkraut Kraujot novietot, sakraut (aiz kā).
pārkrāmēt Kraujot pārvietot; pārkraut ko (kādā platībā).
nokraut Kraujot salikt (grēdā, kaudzē u. tml.); kraujot novietot (kur, uz kā u. tml.), sakraut.
maktēt Kraut (daudz, vairāk nekā vajadzīgs, vēlams).
gruzīt Kraut (kravu); krāmēt.
trimēt Kraut (ogles) uz tvaikoņa noteiktā vietā.
žākarēt Kraut (sienu, āboliņu u. tml.) uz meiju paliktņa.
žākarot Kraut (sienu, āboliņu u. tml.) uz meiju paliktņa.
ķērpāt Kraut (sienu, āboliņu) uz žāvējamiem kokiem.
ķirpot Kraut (sienu, labību u. tml.) ķirpās; stirpot.
dakšot Kraut ar dakšām.
atkraut Kraut atpakaļ.
packāt Kraut daudz pancku mugurā.
tāpelēt Kraut grēdās.
gubot Kraut gubās (parasti sienu, labību u. tml.).
lādēt Kraut iekšā vai ārā (ko, piemēram, transportlīdzeklī).
štabelēt Kraut kārtās (parasti dēļus).
kaudzēt Kraut kaudzē, arī zārdā.
gubāt Kraut kaudzēs sienu vai labību.
čupināt Kraut kaudzītēs.
lādēt Kraut ko iekšā vai ārā (piemēram, transportlīdzeklī).
skārst Kraut labību zārdā.
skārstīt Kraut labību zārdā.
atkraut Kraut nost.
zlanīt Kraut slāņos, slānīt.
zlānīt Kraut slāņos, slānīt.
sliktēt Kraut sliktā, sliktot.
pārkrāmēt Kraut vēlreiz (to pašu).
pārkraut Kraut vēlreiz, no jauna.
šķutēt Kraut žagarus, velēnas u. tml. līdumā kaudzē, ko dedzināt, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai.
krostīt Kraut, celt; rakt.
stirpot Kraut, likt (ko) stirpās.
zārdēt Kraut, likt zārdā.
zārdot Kraut, likt zārdā.
kladēt Kraut, likt.
prakāt Kraut, likt.
vallēt Kraut, mest, sviest u. tml., veidojot valni, uzbērumu.
meksēt Kraut, ņemt (ar kādu rīku).
valēt Kraut, pildīt.
ranstīt Kraut, slānīt.
grēdot Kraut.
kladīt Kraut.
vagonlapa Krauta vagona dokuments, kurā norāda datus par vagonu un kravu, uzliktām plombām, pavadzīmes numuru un citus datus, kas nepieciešami vilciena natūrlapas sastādīšanai.
starpkrautuve krautuve, kam ir palīgfunkcijas kokmateriālu transportēšanā, nepieciešamības gadījumā to iekārto starp augšgala un lejasgala krautuvēm.
krautene Krautuve.
aizkravāt Kravājot (ko), piepildīt; kravājot (ko), aizsprostot; aizkraut.
lādēties Kravāties; kraut (mantas) piemēram, iekārtojoties transportlīdzeklī.
Krieķupīte Krimeldes kreisā krasta pieteka Saldus novada Lutriņu pagastā, garums - 7 km; Krieķu strauts.
Upsts Kujas kreisā krasta pieteka Indrānu un Praulienas pagastā, garums - 16 km, kritums - 11 m; Upsta; Upsta grāvis; Upsta strauts; Upste.
dejotājmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Empididae"), ķermeņa garums 1,5-5 mm, bieži veido spietus virs strautiem un upēm, Latvijā nav pētītas.
pundurmakstene Kukaiņu klases maksteņu kārtas dzimta ("Hydroptilidae"), sīkas makstenes (ķermeņa garums - 1,5-4,5 mm), kāpuri mīt strautos un upēs, daļai sugu - ezeros, Latvijā konstatētas 6 ģintis, >20 sugu.
Baltavots Kuldīgas novada Kurmāles pagastā esošā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Baltavots un Melnavots" sastāvdaļa, avots 2 m diametrā, atgādina verdošu katlu, smiltis tajā atrodas nepārtrauktā kustībā, no tā iztek strauts.
Galetenes svētavots kulta vieta Talsu novada Balgales pagastā, meža malā pie Doru mājām, \~1 km uz dienvidaustrumiem no bijušās Galtenes muiža, iztek no \~3 m dziļa padziļinājuma paugurgrēdas austrumu pakājē, iztekas vieta ir dažus kvadrātmetrus liela, tālāk tas kā neliels strautiņš tek uz Oksles upi; ūdens satur daudz karbonātu.
Galtenes svētavots kulta vieta, atrodas Talsu novada Balgales pagastā, iztek no \~3 m dziļa padziļinājuma, kas aizņem dažus kvadrātmetrus, veido strautiņu, kas ietek Oksles upē, ūdens satur daudz karbonātu, tādēļ tam ir neparasta krāsa, jau senatnē tas lietots dažādu slimību ārstēšanai.
Kundziņu strauts Kundziņstrauts, Džūkstes pieteka.
Čapuļu strauts Kurzemnieku strauts, Abavas pieteka.
Kungupe Ķīburu strauts, Bārtas pieteka.
Ķīkas strauts Ķīku strauts, Mēmeles pieteka.
ķutināt Ķutis kraut.
piesars Labība, kas sakrauta ne uz ārdīm, bet uz šķērskokiem, kas pārlikti no sijas līdz ārdīm.
cers Labības daudzums, kas sakrauts vienā rijas lāvā.
Lāčupe Lāču strauts Lejasciema pagastā.
Lāčupīte Lāču strauts Lejasciema pagastā.
barbaru mākslas periods laikposms Rietumeiropā apmēram no 5. līdz 8. gs., kad sagrautās Romas kultūru nomainīja barbaru tautu kultūra un māksla izpaudās gandrīz vienīgi ornamentos, kas rotāja amatnieku darinājumus.
Lakšenieku strauts Lakšinīku strauts, Ičas pieteka.
ķārķis Lamuvārds teicienā - kaut ķārķis tevi parautu.
avoksne Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases bartrāmiju dzimtas ģints ("Philonotis"), divmāju, retāk vienmājas augi, veido blīvas 2-13 cm augstas velēnas, aug avotainās vietās, grāvjos, dūkstainās pļavās, dīķu un strautu krastos, \~240 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas, no kurām 5 sastopamas reti un ir aizsargājamas.
aizlasīties Lasot aizrauties, aizmirsties; intensīvi nodoties lasīšanai.
vadlaukakmeņi Laukakmeņi, kas ir atrauti no iežiem, kuri pirmatnējā sagulumā zemes virspusē sastopami tikai vienā lokālā rajonā.
augšgala kokmateriālu krautuve laukums cirsmā vai ārpus tās (pie izvešanas ceļa), kur pieved vai treilē cirsmā izstrādātos kokmateriālus; šeit tos krautnē, dažkārt daļēji apstrādā un iekrauj kokmateriālu izvešanas transportlīdzekļos.
Lauri Lauru strauts - Vaidavas kreisā krasta pieteka.
dragāt Lauzt, graut, postīt (ar mehānisku spēku).
Pagravu strauts Lazdukalna strauta kreisā krasta pieteka Tukuma novada Zantes pagastā.
erātiskie ieži ledāja vai aisberga pārvietots iežu atrautenis, kas pēc sastāva atšķiras no pamatnes iežiem, virs kuriem tas noguldīts.
Leikdistrikts Leikdistrikta nacionālais parks (Leikdistrikta NP) - lielākais nacionālais parks Lielbritānijā (Anglijas ziemeļrietumos), platība - 2243 kvadrātkilometri, dibināts 1951. g., ietver Kemberlendas kalnus, virsotnēs - virsāji, lejāk - ozolu un bērzu meži, gar ezeriem un strautiem paparžu audzes.
Ermiķu strauts Lejas strauts, Paparzes labā krasta pieteka Kalncempju pagastā.
Bačka Lejas strauts, Paparzes pieteka Alūksnes novadā.
Lendzīšu strauts Lendzeišu strauts, Rītupes pieteka.
Lēvenstrauts Levenstrauts, Mazās Juglas pieteka.
čuti Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai.
ķutājs Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai.
ķutas Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai.
ķuteles Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai.
ķuteļi Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai.
ķutis Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai.
ķutums Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai.
ķutūži Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai.
šķutis Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai.
šķutums Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai.
ķute Līdumā sakrautu žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai.
ierocis Līdzeklis, ko izmanto, lai ievainotu vai nogalinātu cilvēkus vai dzīvniekus vai lai sagrautu celtnes, ierīces.
Mandauga Liedes kreisā krasta pieteka Gulbenes un Lubānas novadā, garums - 17 km, kritums - 11 m; Mandaugas; Mandaugu grāvis; Mindaugas strauts.
Skujas strauts Liedes strauts, Gravas strauta pieteka.
Palejas strauts Liedes strauts, Gravas strauta pieteka.
kraut Liekot, novietojot ko citu uz cita vai citu pie cita, veidot (piemēram, kaudzi, krautni).
liesma Liela aizrautība, dedzība.
blāķis Liela kaudze (parasti nevērīgi salikta, sakrauta).
Ķeikuru strauts Lielmaņstrauts, Zābakupes pieteka.
Kaucis Lielupes kreisā krasta pieteka Bauskas novada Rundāles pagastā, augštece Gailīšu un Īslīces pagastā, garums - 13 km; Kauce; Kauces upe; Kauču strauts.
Rūdulis Lielupes kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Kalnciema pagastā, augštece Līvbērzes pagastā; Rūduls; Ruduļu strauts.
Austras strauts Lielupes labā krasta pieteka Valmieras novada Jērcēnu pagastā; Austrumu strauts.
Liepu Liepu strauts - Tildurga, Gaujas pieteka.
čok Lieto, lai atdarinātu dažiem dzīvniekiem (parasti vāverei) raksturīgas aprautas balss skaņas.
krumuldi Līki koki, ko liek uz ragavām, lai varētu uzkraut lielāku vezumu.
krumulti Līki koki, ko liek uz ragavām, lai varētu uzkraut lielāku vezumu.
ragālis Līks koks, ko liek uz ragavām, lai varētu uzkraut vairāk malkas vai kokmateriālu.
aprucināt Likt sarauties, ierauties.
sakrupināt likt sarauties, sarukt.
kraķināt Likt, kraut kraķī, zārdā; kraķēt.
kraķēt Likt, kraut kraķī, zārdā.
kraķot Likt, kraut kraķī, zārdā.
slāķēt likt, kraut.
Likvertene Likvertenu strauts, Mēmeles pieteka.
klauvas bendzele līne, ar kuru sasien klauvas dakšas galus, lai gafele neatrautos no masta.
Vasijas strauts Lisiņas kreisā krasta pieteka Madonas novada Barkavas pagastā, garums - 5 km; Varijas strauts.
dute Loceklis, kam norauts vai nogriezts gals, piem., roka vai kāja bez pēdas.
Rūšupe Lonastes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, iztek no Pāces purva; Rušupe; Rušu strauts.
nosadoties Ļoti aizrauties, būt pārņemtam, parasti ar nevēlamu paradumu.
līdz septītajiem sviedriem ļoti aizrautīgi, līdz pagurumam.
kaismīgs Ļoti dedzīgs, aizrautīgs.
kaisme Ļoti liela dedzība, aizrautība.
bezprātīgs Ļoti liels, ļoti aizrautīgs, ārkārtīgs.
versmīgs Ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); tāds, kurā izpaužas ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis; versmains (2).
versmains Ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); tāds, kurā izpaužas ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis; versmīgs (2).
Lūķēnu upe Ļūkānu strauts, Zaubes pieteka.
komerckrava Maksimāli iespējamais kravas (neto) daudzums, ko var iekraut peldlīdzeklī (konteinerā, atbilstoši tā izmēriem un kravnesībai).
angļu parks mākslīgi veidota ainava, kurai raksturīgs brīvs plānojums, nelielas koku grupas, plaši zālāji, arī brīvi plūstoši strauti.
piecirst Makšķerējot strauji paraut makšķerēšanas rīku, lai āķis ieķertos zivs ķermenī.
Vertukšne Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, caurtek Vertukšnes ezeru, garums - 14 km; Verotņicu strauts; Vērtuksnes strauts; Vertukšņa; Vērtūkšņa; Vertušanka.
Maltavnieku strauts Maltaunieku strauts, Vaidavas pieteka.
Mastodnieku strauts Maltaunieku strauts, Vaidavas pieteka.
Maltenieku strauts Maltaunieku strauts, Vaidavas pieteka.
nomalt Maļot (ko), atraut, zaudēt (ķermeņa daļu).
iemalt Maļot, arī griežot iejaukt; maļot, arī griežot ieraut (kur iekšā).
rūcis Maza upe; urga, strauts.
Levenstrauts Mazās Juglas kreisā krasta pieteka Ogres novada Suntažu pagastā, garums - 11 km; Lēvenstrauts.
Ķivuļurga Mazās Juglas labā krasta pieteka Ropažu un Salaspils novadā, garums - 16 km, kritums - 20 m; Kalnupīte; Ķīvuļurga; Ķivuļu strauts; Urga; lejtecē Skujupīte.
padragāt Mazliet ar spēku dauzīt, graut.
aizplēst Mazliet atplēst, atraut.
kraustelēt Mazliet iekraut, likt kaudzītē.
pavezms Mazs vai puspiekrauts vezums.
Biritene Medņupes labā krasta pieteka Alūksnes novadā; Biritenes strauts.
Lapšupīte Melnupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā; Jumalda; Lapjupe; Puntūžu strauts.
Mazupe Melnupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā; Mazupīte; Mazupes strauts; Mozupe.
Ķīku strauts Mēmeles kreisā krasta pieteka Bauskas novada Ceraukstes pagastā; Ķīkas strauts.
Rīkanu strauts Mēmeles labā krasta pieteka Bauskas novada Vecsaules pagastā, augštece Skaistkalnes pagastā, garums — 18 km, kritums — 23 m; Rīkonu strauts; Rīkena.
stelle Mērstatnis, kurā var iekraut vienu steru malkas.
zlaņģēt Mest, likt, kraut.
lielsaiņu iekraušana metode, kas paredz vienā paņēmienā iekraut tik lielu kokmateriālu saini, kas atbilst pilnai transportlīdzekļa kravai.
Grūžupe Miegupītes labā krasta pieteka Kauguru pagastā; Gružu strauts.
atrāvums Mīksto audu bojājuma veids, kad locītavas saite tiek atrauta no kaula.
jonizācijas potenciāls minimālā enerģija, kas nepieciešama, lai elektronu atrautu no atoma vai molekulas; parasti izsaka elektronvoltos (eV).
Muižnieku Muižnieku strauts - Klampupe, Raunas pieteka.
Žūku strauts Mūsas kreisā krasta pieteka Bauskas novada Gailīšu pagastā; Pīrāgu strauts.
Pērļupīte Mustjegi kreisā krasta pieteka Igaunijā, augštece Alūksnes novadā, garums - 39 km (Latvijā 6 km, Latvijas un Igaunijas robežupe 2 km), kritums - 96 m, sākas no Trumulīša ezera pie Veclaicenes; Lakna; Laknas strauts; Sveķa upe; Sveķupe; Sloka.
Melnupe Mustjegi kreisā krasta pieteka Igaunijā, augštece Alūksnes un Smiltenes novadā, garums - 73 km (Latvijā 58 km), kritums - 132 m, sākas Alūksnes augstienes dienvidrietumu daļā purvainos mežos Strautiņu apkaimē, ietek Mustjegi lejtecē; Pēterupe, Igaunijā saucas "Peetri".
Kovsanka Naumovas strauts, Kūdupes pieteka.
sholastika Neauglīgs, formāls, no reālās dzīves un prakses atrauts domāšanas veids.
iekrostīt Nedaudz iekraut, rakt, ienākt.
ņurņiks Nēģu kāpurs ("Ammocoetes"), ķermenis parasti tārpveidīgs, dzīvo upēs, strautos, ieracies smiltīs (dūņās); par pieaugušu indivīdu pārvēršas pēc 3-6 gadiem.
lidināties pa mākoņiem neievērot reālo situāciju, domās, spriedumos atrauties no dzīves īstenības, neauglīgi fantazēt, būt izklaidīgam.
paraut Neilgu laiku spraigi, intensīvi strādāt; parauties (3).
pakraut Neilgu laiku, mazliet kraut.
jaundzimušo neitropēnija neitropēnija, kas veidojas intrauterīni, ja ir nesaderība starp mātes un bērna G imūnglobulīnu antigēniem; jaundzimušajam var būt drudzis, pneimonija, septicēmija u. c. smagas infekcijas.
dasakrauties Nejauši tikt piekrautam (par lielu vezumu).
zlāģēt Nekārtīgi kraut, gāzt (kaudzē).
zlāķēt Nekārtīgi kraut, gāzt (kaudzē).
piezlanīt Nekārtīgi piemētāt, piekraut.
sazlāģēt Nekārtīgi sakraut, sagāzt (kaudzē).
sazlanīt Nekārtīgi sakraut, saslānīt.
saspraislot Nekārtīgi sakraut.
uzridāt Nekārtīgi sakraut.
dēļblāķis Nekārtīgi sakrauta dēļu grēda.
kā piesiets nekustīgi, nemierīgi; nepārtraukti; nespējot atrauties.
vadele Neliela grava pa kurā virzās strautiņš.
Cērtene Neliela upe Abula baseinā, Drandas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Brantu pagastā, lejtecē ir pilsētas robežupe ar Brantu un Launkalnes pagastu, garums - 8 km; Abulstrauts.
čolka Neliela upīte, strauts.
urga Neliela, šaura ūdenstece, parasti strauts, tērce.
lapilli Nelieli, apaļi vai stūraini vulkāna izmeši, kas rodas no gaisā sacietējušas lavas pilieniņiem vai līdzaizrautu iežu gabaliņiem.
vedzere Neliels strautiņš mežā.
rīdziņa Neliels strauts, grāvis; neliela kanalizācijas noteka.
čura Neliels strauts, urga.
pārvilkt krustu (kaut kam) neļaut piepildīties; iznīcināt, sagraut.
apziņas plūsma nemitīgi plūstošo pārdzīvojumu straume cilvēka apziņā, kurā domas, sajūtas un iespaidi līdzīgi strautam pārplūst cits citā, pakļaudamies asociācijas principam.
pusteikums Nepabeigts, aprauts teikums, izteikums.
žarga Netīrs, duļķains strauts; netīrs ūdens.
aizlaidināt Nevērīgi apejoties ar govi, ļaut tai apraut pienu.
izrauties Neviļus, negribēti tikt izrautam.
plētinis No dēļiem izgatavots četrstūris, ko liek uz ragavām, lai varētu uzkraut vairāk labības.
salvācionisms No metodistu sektas cēlusies reliģiska kustība, kas sabiedrības vērību grib griezt uz zemiem un pakritušiem, glābt viņu dvēseli un izraut no netikumības.
sakasas no sakrautas siena (vai labības) kaudzes apkasīšanas savāktie sīkumi, ko sabāž gubas iekšpusē.
Pilspurva kalns nocietināta senvieta Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, \~2 m augsts uzkalns pļavu (kādreizējo purvu) vidū, tā centrālo daļu apliec poligonāls akmeņu valnis (augstums - 0,7-0,9 m, platums - 5-7 m, iežogotās teritorijas diametrs - >30 m), aiz kura vietām saskatāmi arī 2. un 3. valnis krauts no akmeņiem, izmantots 9.-12. gs.
virszemes ūdensobjekts nodalīts un nozīmīgs virszemes ūdens hidrogrāfiskā tīkla elements: ūdenstece (upe, strauts, kanāls, grāvis vai to daļa), ūdenstilpe (ezers, dīķis, ūdenskrātuve vai to daļa), kā arī pārejas ūdeņi vai piekrastes ūdeņu posms.
krist Nodoties (kam), ļoti aizrauties (ar kaut ko), iemīlēties (kādā).
drišķēt Nodriskāt, saplēst, saraut driskās (par drēbēm).
nokrāmēt Nokraut (kādu daļu).
nolādēt Nokraut (no kā).
notāpelēt Nokraut (parasti dēļus) noteiktās rindās, kārtās.
apkravāt Nokraut, apkraut.
stauvēt Nokraut, iekraut preces kuģī.
štauvēt Nokraut, iekraut preces kuģī.
neatraujams Nolieguma divdabis --> atraut.
neatraudamies Nolieguma divdabis --> atrauties.
nesaraujams Nolieguma divdabis --> saraut.
apdriksēt Noplēst, atraut, nodriskāt (bet ne pilnīgi).
novirgāt Noplēst, noraut.
abrupts Noplēsts, norauts nesakarīgs.
noerbīt Noplūkt, noraut (linus).
nošķibīt Noplūkt, noraut (parasti lapas, ogas).
nošķibīt Noplūkt, noraut, parasti lapas, ogas (no kā).
āboliņstirpa Nopļauts un stirpā žāvēšanai sakrauts āboliņš.
apraut Noraut (daudz vai visu).
atraut Noraut (eksplozijas, sprādziena rezultātā).
punīt Noraut, aizvest.
apsnapstēt Noraut, nograuzt visapkārt.
tracīt Noraut, nogriezt, noslaucīt.
aptraukt Noraut, nokratīt, nobirdināt (parasti daudzus vai visus augļus, lapas).
noknietēt Noraut, nolasīt (ogas).
noģirģāt Noraut, noplēst.
nopušķīt Noraut, noplūkt.
zaļrauts Norauts, nenogatavojies auglis.
četrās sienās Noslēgti, atrauti no sabiedrības, arī neinteresējoties ne par ko.
apjūgties Noslogoties, apkrauties ar darbiem.
starplika noteikta biezuma, platuma un garuma līste, ko lieto zāģmateriālu krautnēs vai kamerās, lai nodrošinātu žāvēšanas aģenta cirkulāciju krautnēs un žāvēšanas laikā nenotiktu materiālu deformācijas.
sapērt notriekt, pieplacināt pie zemes, sagraut.
sačupt Notupties un sarauties kamolā.
trimmēt Novietot (sakraut) ogles kuģa bunkuros.
nodricināt Novilkt, noraut.
Svīķupīte Nurmižupītes kreisā krasta pieteka Siguldas pagastā, garums - \~9 km; Kautraka strauts; Stemberģupīte; Stenberga upīte; Sviķupīte; Šteinberga upe; Šteinberģupīte.
gābt Ņemt, raut sev, tvert.
gābties Ņemt, raut sev, tvert.
trihotilomānija Obsesija, uzmācīga tieksme izgriezt, izraut sev vai dzimumpartnerim matus.
Meltne Ogres labā krasta pieteka Vecpiebalgas novada Kaives pagastā un Ērgļu novada Ērgļu pagastā, garums - 12 km; Meltnes strauts.
olainiņa Oļiem bagātas upes vai strauta pievārds.
olainīte Oļiem bagātas upes vai strauta pievārds.
reģenerācija organisma spēja atjaunot zaudētos audus, orgānus vai ķermeņa daļas (piemēram, ķirzakai ataug atrautā aste).
koksnes bioloģiski bojātāji organismi, kas bojā koksni, noārdot to ķīmiski vai sagraujot mehāniski, bīstamākie no tiem ir koksnes sēnes un kukaiņi, kas var pilnīgi sagraut koksni, ja tos savlaicīgi neatklāj un neveic apkarojošo apstrādi.
Ivaisis Ošas kreisā krasta pieteka Preiļu novada Saunas pagastā, garums - 10 km; Izvaisis; Ivaiša strauts.
lupināt Pa daļām ņemt, raut nost (čaulu, mizu u. tml., piemēram, auglim, dārzenim).
puskravā Pa pusei piekrauts.
apbrūnināt Padarīt brūnu (cilvēka ādu) - par sauli, vēju; apraut, appūst.
Kalējupe Padones strauta kreisā krasta pieteka Durbes pagastā; Kalēju upe; Kalēju strauts.
Plūģupīte Padones strauta labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Durbes pagastā.
Vecvagaru grāvis Padones strauta labā krasta pieteka Durbes pagastā.
Dubļu upe Padones strauts, Vārtājas pieteka.
gultne padziļinājums zemes virsmā, pa kuru plūst (piemēram, upes vai strauta) ūdens.
aizķerties Palikt neizteiktam (par vārdiem); aprauties (par balsi); aizrauties.
sakompromitēt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas, parasti liela, neslava, tiek sagrauta (kāda) reputācija.
iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka sagrūst, aiziet bojā (piemēram, celtnes, pilsētas); sagraut, nopostīt.
kompromitēt Panākt, ka (kādam) rodas neslava, tiek grauta (kāda) reputācija.
novadīt Panākt, ka (upe, strauts u. tml.) aizplūst citā virzienā.
atvēsināt Panākt, ka atjēdzas (no lielas sajūsmas, aizrautības, dedzības); būt par cēloni tam, ka mazinās, tiek apslāpēta (sajūsma, aizrautība, dedzība).
aizlaidināt Panākt, lai govs pakāpeniski aprautu pienu, lai govs pakāpeniski aizietu ciet.
Lejas strauts Paparzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Kalncempju pagastā, garums — 8 km; Bačka; Ermiķu strauts; Ermiķu upe.
ploškas Papildus rāmis ratu vai ragavu virsmas paplašināšanai, lai vezumā varētu sakraut vairāk labības vai siena.
cietība papīra sloksnes virsmas īpašība izstiepties liekuma virspusē un sarauties liekuma iekšpusē.
noplosīties Pārāk aizrauties (ar ko).
pārlādēt Pārāk piekraut (transportlīdzekli).
pārkraut Pārāk piekraut, nokraut.
aizgrābts Paralizēts, pamiris, sitiena ķerts, krampjos sarauts.
pārauties Pāraut sev (citas zeķes, apavus).
pārauties Pāraut sev kājas.
perekovatsja Pārauties, pārģērbties.
peretiritsja Pārauties, pārģērbties.
pārsaauties Pārauties.
Māra Pārdabiska būtne budismā, kas Budu centās atraut no meditācijas, lai viņš neapskaidrotos.
versmot Pārdzīvot ļoti spēcīgu, arī aizrautīgu, dedzīgu psihisku, parasti emocionālu, stāvokli; būt šāda psihiska stāvokļa ietekmē.
miodiastāze Pārgriezta vai pārrauta muskuļa galu attālināšanās; muskuļa traumatisks bojājums kā pārstiepšanas sekas.
pārlādēt Pārkraut (1).
pārkravāt Pārkraut (uz kurieni, pie kā, kur).
varmācens Pārkrauts; pārmērīgi piekrauts.
pārraustīties Pārrauties (1).
parauties Pārrauties.
sadragāt Pārspēt, iznīcināt, parasti bruņotā cīņā; panākt, būt par cēloni, ka (kas) pilnīgi zaudē spēku, pārsvaru, ietekmi, kļūst nekaitīgs; sagraut (2).
satriekt Pārspēt, iznīcināt, parasti bruņotā cīņā; sagraut (2).
Orehovka Pārtovas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Kaunatas pagastā; Orehovkas strauts; Riekstupe.
apraut Pārtraukt dot (pienu) vai dot (to) daudz mazāk (parasti par govīm); noraut pienu.
zāģbaļķu uzglabāšana pasākumu kopums, kas nodrošina zāģbaļķu kvalitātes saglabāšanu zāģbaļķu krautuvē siltajā gadalaikā.
rautin Pastiprina ar tās pašas saknes darbības intensitāti - rautin raut.
pasviest Pateikt (parasti īsi, aprauti); pamest (8).
pamest Pateikt (parasti īsi, aprauti); pasviest (3).
decidua Pati virsējā dzemdes gļotādas kārta zīdītājiem, kas raisoties placentai dzemdību beigās atdalās no dzemdes un tiek no tās izrauta līdz ar placentu.
Patmalnieki Patmalnieku strauts - Akmineicas labā krasta pieteka Krāslavas novada Ezernieku pagastā, iztek no Nomaškaļa ezera.
ierāvums Paveikta darbība, rezultāts --> ieraut (1).
izrāvums Paveikta darbība, rezultāts --> izraut (1).
krāvums Paveikta darbība, rezultāts --> kraut (1).
krāvums Paveikta darbība, rezultāts --> krauties.
norāvums Paveikta darbība, rezultāts --> noraut (1).
norāvums Paveikta darbība, rezultāts --> noraut (6).
norāvums Paveikta darbība, rezultāts --> noraut (7).
norāvums Paveikta darbība, rezultāts --> noraut (8).
pārrāvums Paveikta darbība, rezultāts --> pārraut (1).
pārrāvums Paveikta darbība, rezultāts --> pārraut (2).
pārrāvums Paveikta darbība, rezultāts --> pārraut (3).
sakrāvums Paveikta darbība, rezultāts --> sakraut, sakrauties.
sarāvums Paveikta darbība, rezultāts --> saraut(1).
uzrāvums Paveikta darbība, rezultāts --> uzraut (4).
atģirnīt Pazaudēt, noraut.
sadrugt pazemināties, pazemoties, sarauties.
aizlūzt Pēkšņi aprauties (par balsi, runu pārdzīvojuma, satraukuma brīdī); aizrauties.
atrauties Pēkšņi atdalīties, tikt atrautam (piemēram, par ko piestiprinātu, saaugušu).
noraut Pēkšņi pārtraukt (runu, skaņu u. tml.); apraut (2).
palce Peldinātava; urga, strautiņš.
pieplāt Piebāzt, piekraut.
rautot Piedalīties rautā; rīkot rautu.
Krišupe Piejūras zemienes Vidzemes piekrastes upe Salacgrīvas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī pie Kuivižiem, garums - 10 km, kritums - 21 m, ietekā zvejas kuģu piestātne; Krišupīte; Krišu strauts.
Hydraena riparia piekrastes strautvabole.
pielādēt Piekraut (1).
aizklamacīt Piekraut (telpu) ar ko nevajadzīgu.
nopakāt Piekraut pilnu.
pieķītēt Piekraut, piebāzt.
piegraut Piekraut, piemētāt.
piegruzīt Piekraut.
piekruit Piekraut.
piezlāģēt Piekraut.
platformnomešana Piekrautu, ar skrituļkonveijeriem aprīkotu platformu nomešana no lidaparāta ar aizmugurējo atveri.
kraģot Piespraut ar kroģi.
neatstāt ne akmeni uz akmens pilnīgi nopostīt, sagraut (karā, cīņā).
satriekt drupās (kaut ko) pilnīgi sagraut (nodomus, sapņus, cerības).
Krautheima Pilsēta Vācijā ("Krautheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4500 iedzīvotāju (2013. g.).
Bārenes pilskalns pilskalns Augšdaugavas novada Prodes pagastā, savrups 15-17 m augsts paugurs, ko no vienas puses norobežo strauts, no otras - grava, plakums - \~55 x 55 m, datējums nav zināms.
Saulieši pilskalns pilskalns Ķekavas novada apdzīvotās vietas "Katlakalns" daļā "Pļavniekkalns", bijis paugurs dabiski aizsargātā vietā starp Daugavas palienas pļavām un strauta gravu, stipri postīts ar dažādiem rakumiem un zaudējis kādreizējo pilskalna formu, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē.
Jurizdikas pilskalns pilskalns Ludzas pilsētas austrumu nomalē, tas aizņem garena paugura 15 m augsto austrumu galu, no kura uz ziemeļiem ir Lielais Ludzas ezers, bet uz dienvidiem — ezerā ietekošā strauta leja, plakums — \~50 x 20 m, datējams ar 1. gadu tūkstoti.
Pilskalns Pilskalns Madonas novada Mārcienas pagastā, \~20 m augsts, savrups paugurs pie strauta gravas, plakums - 75 x 30 m, datējums nav zināms.
Vīkšēnu pilskalns pilskalns Skaņkalnes pagastā, ir reljefa veidojums starp Laņģupīti un tajā ietekošā strautiņa gravu, nogāzes pret gravām dabiski stāvas, dienvidrietumu pusē no apkārtnes norobežots ar valni un gravu, plakums \~50 x 40 m, izteiktas domas, ka varētu būt saistīts ar senām kulta tradīcijām.
Rumbas pilskalns pilskalns Talsu novada Abavas pagastā, ir reljefa pacēlums ko norobežo Abavas senlejas krauja un Vācu strauta grava, dabiski neaizsargātajā rietumu pusē nocietināts ar grāvi un \~3 m augstu puslokveida valni, plakums — apaļš, 25 m diametrā, domājams, ka apdzīvots neilgu laiku vai arī izmantots tikai par patvēruma vietu briesmu gadījumos; Apaļais kalns.
Čāpuļu pilskalns pilskalns Tukuma novada Kandavas pagastā pie Čāpuļu mājām Kandavas-Sabiles ceļa labajā pusē, starp Abavas senleju un kāda strauta gravu, augstums 20 m, nogāzes dabiski stāvas, it īpaši pret strautu vērstajā ziemeļu pusē, austrumu pusē valnis (garums 30 m, augstums 4 m), plakums ovāls (90 x 20 m).
Veckurpnieku pilskalns pilskalns Valkas novada Zvārtavas pagastā, tas ir šaura, stāva paugura augstākā daļa (augstums - 12-14 m), kas no pārējā paugura norobežota ar \~5 m dziļu pāržmaugu un \~1 m dziļu grāvi, veikti nelieli mākslīgi pārveidojumi, kultūrslānis nav konstatēts un datējums nav zināms; Krautavu kalns.
Vecračinas pilskalns pilskalns Vecračinas ciemā, reljefa veidojums starp \~40 m augstu Daugavas labā krasta krauju un 18-27 m dziļu strauta gravu, ziemeļu pusē bijis norobežots ar 3 grāvjiem un vaļņiem, plakums — trīsstūrveidīgs, lielākie izmēri \~70 x 20 m, domājams, ka bijis apdzīvots 9.-12. gs.
Pīpaļu strauts Pīpāļu strauts, Zaņas pieteka.
pleveris Plāns auduma gabals vai lakats; šķidrauts.
Režu strauts Platones kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Platones pagastā, izteka Vilces pagastā, vidustece Lielplatones pagastā, garums - 26 km, kritums - 28 m; Režas strauts.
lubīt Plēst, raut nost.
allēt Plēst, raut, plosīt, sagraut; muļķoies aušoties, trakot, plosīties, trokšņot, būt nerātnam.
vuicīt Plēst, raut.
atplēst Plēšot atdalīt (pilnīgi vai daļēji); atraut.
applūkt Plūcot izraut (visapkārt vai vairākās vietās); noplūkt.
Pluģe Plūģupīte, Padones strauta pieteka.
Pluģupe Plūģupīte, Padones strauta pieteka.
atplūkāt Plūkājot atdalīt, atraut.
aizpļāpāties Pļāpājot aizrauties, aizmirsties.
aizčaloties Pļāpājot aizrauties.
limonāža Pļavu apūdeņošanas paņēmiens, uzplūdinot duļķainu upes vai strauta ūdeni.
krāces Posms (upē, strautā u. tml), kurā ūdens strauji plūst lejup pa nelīdzenu klinšainu vai akmeņainu gultni.
demolēt Postīt, ārdīt, graut (parasti par cilvēkiem).
ārdīt Postīt, jaukt, graut, iznīcināt (par parādībām dabā).
nopostīt Postot iznīcināt, sagraut (ko).
zārds Primitīva koka konstrukcija (siena, labības u. tml.) žāvēšanai uz lauka; šāda konstrukcija kopā ar tajā sakrauto sienu, labību u. tml.
aizraušanās Process --> aizrauties (2).
aizraušanās Process --> aizrauties (3).
aizraušanās Process --> aizrauties (4).
apgāšanās Process, kura rezultātā laivas bura skar ūdeni un nevar vairs no tā atrauties.
trauksme Psihisks stāvoklis, kam ir raksturīga aktivitāte, aizrautība, spēcīga dziņa.
iejūsma Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs radošs pacēlums, iedvesma, arī aizrautība.
umurga Purva strauts.
trauslā pūslīšpaparde pūslīšpaparžu suga ("Cystopteris fragilis"), sastopama ne visai bieži stāvos upju krastos uz smilšakmens vai dolomīta, gravās, strautiņu krstos.
krecināt Radīt aprautas, čērkstošas skaņas (par dažiem putniem).
šķaudīt Radīt aprautas, šņācošas skaņas, parasti, bojājoties, pārvarot šķēršļus (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
smieties Radīt īsas, aprautas, citu citai ātri sekojošas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
bukšināt Radīt paklusas, aprautas balss skaņas (par dzīvniekiem).
čokstināt Radīt raksturīgas aprautas balss skaņas (parasti par vāveri).
krekšēt Radīt raksturīgas čerkstošas, aprautas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
krekšķēt Radīt raksturīgas čerkstošas, aprautas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
mēkšķēt Radīt raksturīgas, aprautas balss skaņas (parasti par aitām).
klikstināt Radīt raksturīgas, samērā spalgas, aprautas balss skaņas (par dažiem putniem).
aizrautība Rakstura īpašība, cilvēka izturēšanās un rīcības veids --> aizrautīgs (1); dedzība, sajūsma.
ježikas Rāmis 1(1), ko izmanto ragavu virsmas palielināšanai, lai varētu uzkraut lielāku vezumu.
plētenis Rāmis ragavu paplašināšanai, lai varētu platāk kravu uzkraut.
plētnis Rāmis ragavu paplašināšanai, lai varētu platāk kravu uzkraut.
drēģis Rāmis, ko liek uz zemnieku ratiem, lai tajos varētu vairāk iekraut; apgrozs 3; arī šāds rāmis ragavu paplašināšanai.
apgrozs Rāmis, ko liek uz zemnieku ratiem, lai tajos varētu vairāk iekraut.
ķesis Rāmis, ko uzliek uz ragavām labību vai sienu vedot, lai varētu sakraut lielāku vezumu.
Cimziņa Raunas labā krasta pieteka Raunas pagastā, garums - 12 km; Cimza; Cimzas strauts; Cimze; Cimzes strauts; augštecē arī Grīsle, Grīšļu strauts, Raunīte.
Klampupe Raunas labā krasta pieteka Raunas pagastā, garums - 7 km; Muižnieku grāvis; Muižnieku strauts; Plampupe.
apraustīt Raustot, plūkājot noraut, aplauzīt (vietumis).
ravēties rauties (7).
apravēt Ravējot izraut (daļu nezāļu).
saravēt Ravējot izraut (nezāles) lielākā daudzumā; ravējot izraut (nezāļu lielāku daudzumu).
pieravēt Ravējot izraut (nezāles) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
izravēt Ravējot izraut (nezāles).
lupstāris Redeles, ko liek uz ratiem mēslus vedot, lai varētu piekraut lielāku vezumu.
aizrauties Refl. --> aizraut (3).
aizrauties Refl. --> aizraut (4); aizcirsties.
aizrauties Refl. --> aizraut(5).
aprauties Refl. --> apraut (2); pēkšņi apklust, pārtraucot, nepabeidzot (runu, dziesmu u. tml.).
atrauties Refl. --> atraut (2).
atrauties Refl. --> atraut (7); tikt atrautam.
iemalties Refl. --> iemalt (2); maļot, arī griežot tikt ierautam (kur iekšā).
pārrauties Refl. --> pārraut (1); tiki pārrautam.
sakrauties Refl. --> sakraut; tikt sakrautam.
sarauties Refl. --> saraut(1); tikt sarautam.
uzrauties Refl. --> uzraut (4), tikt uzrautam.
baznīcu grautiņi reformācijas piekritēju rīkoti grautiņi katoļu baznīcās 16. gadsimtā; Latvijā notika 16. gs. 20. gados Rīgā (sk. "svētbilžu gratiņi") un 1584. g., Kalendāra nemieru laikā, kad tika izdemolēta Rīgas Sv. Jēkaba katoļu baznīca.
voals Rēns audums, šķidrauts, plīvuris.
izretināt Retinot izraut, izcirst, izzāģēt (augus, to daļas).
Reva Rēzeknes kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Čornajas pagastā, garums - 9 km; Rēva; Revas strauts.
Pārtova Rēzeknes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, garums - 10 km, iztek no Pārtovas ezera; Pārtava; Kaunata; Kaunatas strauts; Partova; Partovka; Partovas strauts; Pārtaja.
Zemdega Režu strauta kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Platones pagastā, izteka Vilces pagastā, šķērso arī Zaļenieku, Lielplatones un Svētes pagastu; Zemdegu strauts.
rīdzīte Rīdziņa - neliels strauts, grāvis; neliela kanalizācijas noteka.
Izteka Rijaskalnu strauta kreisā satekupe Nītaures pagastā, iztek no Ezerrožu ezera.
Baurupīte Rijaskalnu strauta labā satekupe Cēsu novada Nītaures pagastā.
Kadiķu grāvis Rīkanu strauta labā krasta pieteka Bauskas novada Vecsaules pagstā, augštece Skaistkalnes pagastā, garums — 13 km.
Rīkonu strauts Rīkanu strauts Bauskas novadā.
Rīkena Rīkanu strauts, Mēmeles pieteka.
Rīka strauts Rīkstrauts, Vadakstes pieteka.
vārde Rindā sakrauti linu kūlīši.
Rites Rites strauts - Salātes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Rites pagastā, garums - 4 km.
Rite Rites strauts, Salātes pieteka.
peristaltēt Ritmiski, viļņveidīgi sarauties (par dobu orgānu gludo muskulatūru).
Šņitka Rītupes kreisā krasta pieteka Malnavas pagastā; Šnitka; Šņitkas strauts.
Lendzeišu strauts Rītupes kreisā krasta pieteka Mežvidu pagastā; Lendzīšu strauts.
Steponu upīte Rītupes labā krasta pieteka Mērdzenes pagastā; Stepanu strauts; Steponu strauts; Steponu upeite.
Leidaceite Rītupes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Bērzgales pagastā; Līdacīte; Līdaces strauts.
Terešku strauts Robežstrauts, Alūksnes pieteka.
Vēveru grāvis Rojas kreisā krasta pieteka pieteka Talsu novada Īves pagastā; Vēveru strauts.
Rudiķvalks Rojas kreisā krasta pieteka Rojas pagastā; Lūrmaņu strauts; Rudiķu grāvis; Rudiķu strauts.
Vārzava Rojas kreisā krasta pieteka Talsu novadā, garums - 7 km; Vārzavas strauts.
Ontario rožgalvīte rožgalvīšu suga ("Rhodobryum ontariense"), kas Latvijā ir reta un aizsargājama; aug tikai uz karbonātaugsnes gāršā, arī avotainās, koku apēnotās strautu gravās, tās rozetē ir 20—50 lapu, to gali plati, rozetes stīvas, sausā stāvoklī to lapas vērstas uz augšu.
Rubčinu strauts Rubčinskas strauts Lūznavas pagastā.
Rudiķu grāvis Rudiķu strauts.
Strauteni Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" nosaukums latgaliski.
aizrunāties Runājot aizrauties tā, ka zūd mēra (arī pieklājības) sajūta.
ierunāties Runājot aizrauties; iegrimt sarunā.
saķerties Runājot aprauties, parasti pēkšņi.
aizrunāties Runāt pātrāk ilgi; aizrauties runājot.
Rundāni Rundānu strauts - Rundēnu strauts, Cegeļņas pieteka.
Rundānu strauts Rundēnu strauts, Cegeļņas pieteka.
Levestes strauts Rūšu strauta kreisā krasta pieteka Jaunpils pagastā.
Saules grāvis Rūšu strauta kreisā krata pieteka Jaunpils pagastā.
Nīla Rūšu strauts, Bikstupes pieteka.
uzblīvēt Sablīvējot uzkraut, uzbāzt.
sačumurēties Sačokuroties; sarauties, savilkties.
sačunčurāties Sačokuroties; sarauties, savilkties.
sačunčurēties Sačokuroties; sarauties, savilkties.
sačungurēties Sačokuroties; sarauties, savilkties.
sačunkurāties Sačokuroties; sarauties, savilkties.
sašķaidīt Sadragāt (1); arī sagraut (1).
saāmarot sagraut vai sabojāt ar āmuru.
sabumbot Sagraut, arī sabojāt, parasti ar aviobumbām.
kurķēt Sagraut, sadauzīt ar kurķi (4).
pārraut Sagraut, sašķelt (aizsprostu, dambi u. tml.) - par ūdeņiem, straumi.
noslaucīt Sagraut; arī iznīcināt.
crash Sagraut.
ruinēt Sagraut.
sagraudāt Sagraut.
iegumt Sagumstot ierauties dziļāk (kur iekšā) - par cilvēku.
nostrupināt Saīsināt, arī apraut (piemēram, vārdus, izteikumus).
nostrupēt Saīsināt, arī apraut.
sholastisks Saistīts ar neauglīgu, formālu, no reālās dzīves un prakses atrautu domāšanas veidu, tam raksturīgs.
sacildināt Sajūsmināt, aizraut, arī ierosināt.
aizdedzināt sirdis sajūsmināt, aizraut, spēcīgi saviļņot
jausmināt Sajūsmināt, aizraut.
iedegties Sajūsmināties, aizrauties, dedzīgi no doties (kam).
kvēla sirds saka par cilvēka aizrautību, dedzību.
dedzīga sirds saka par cilvēku, kas ar sajūsmu, aizrautību, kvēli kam nododas.
kā burkāns saka, ja ko var viegli dabūt no zemes ārā, izraut.
izkampt Sakampt zobos un strauji izraut (ko kādam) - par dzīvnieku.
atšķeltība Sakara, saistījuma trūkums; atrautība, savrupība.
Mindes orga Sakas labā krasta pieteka Sakas pagastā; Mindes strauts.
uzčačot Sakraut āboliņu kaltēšanai zarainās kārtīs.
sadakšot Sakraut ar dakšām.
sablāķēt sakraut blāķī.
noblāķēt Sakraut ciešās kārtās.
saštabelēt Sakraut kārtās (parasti dēļus).
satāpelēt Sakraut kārtās (parasti dēļus).
izzeģināt Sakraut kārtās vai izlikt žāvēties.
sastapot sakraut kaudzē (labību uz lauka).
saķērpāt Sakraut kaudzē, zārdā.
uzčupot Sakraut kaudzēs, čupās.
sakaudzēt Sakraut kaudzēs, zārdos.
apsnāt Sakraut nekārtīgi, nelīdzeni.
pantēt Sakraut pantā 2 (piemēram, sienu šķūnī).
iekrauties Sakraut sev visapkārt.
saslejot Sakraut slāņos, kārtās.
slānīt Sakraut slāņos.
uzzārdot Sakraut zārdā.
sažeperēt Sakraut žeperī.
nogruzīt Sakraut, piekraut (kravu).
sagrēdot Sakraut, salikt grēdā.
sagubot Sakraut, salikt gubā.
sačupot Sakraut, salikt kaudzē.
sastirpot Sakraut, salikt stirpā.
sazārdot Sakraut, salikt zārdā.
samaktēt Sakraut, salikt, samest u. tml. (kur ko lielākā daudzumā).
sakladēt sakraut.
sagruzīt Sakraut.
sakraustīt Sakraut.
uzkrāmēt Sakraut.
aile Sakrauta (siena, salmu) sleja (šķūnī).
sakrāmēt Sakravāt, sakraut; arī sakārtot.
aizpostīt Sākt postīt (graut, iznīcināt).
Uguļauka Salas-Ruskulovas strauta labā krasta pieteka Salnavas pagastā, senāk uzskatīta par Ičas pieteku; Uguļanka; Uguļavka; Uguļeva strauts.
Froma ezers sāļezers Dienvidaustrālijā ("Lake Frome"), 90 m vjl., platība - \~2400 kvadrātkilometru, solončaki, ezers attjaunojas no sezonālajiem strautu ūdeņiem.
kristies Samazināties augstumā (par ko sakrautu, sabērtu).
sarucināties Samazināties, sarauties, satīties.
pastrups Samērā, arī mazliet īss, aprauts, arī nelaipns (par izteikumu).
savalēt Samest, sakraut.
nokrauties Saņemt daudz mantu (rokās, uz muguras u. tml.), apkrauties (1).
sašmaukt Saplūkt, saraut.
sabest Sarakt un sakraut.
gandāt Saraut lielu daudzumu.
sarukt Sarauties (2), sakumpt, salīkt (parasti par cilvēku, tā ķermeni).
sačurnēties Sarauties (2), savilkties (3).
sasarausties Sarauties (no aukstuma, sāpēm, bailēm u. tml.).
sasarausties Sarauties (par audumu, apģērbu).
sakurcēt Sarauties (par vēderu).
čunkuroties Sarauties čokurā.
saverkšelēties sarauties krokās; sačervelēties.
mionēmas Sarauties spējīgi pavedieni dažu vienšūnas organismu citoplazmā.
čerrāt Sarauties, červuļoties (žāvējot).
apperkšķēt Sarauties, dabūt rūsas traipus, tā parasti saka par augu lapām vai ziediem.
aprukt Sarauties, ierauties.
pluzerēt sarauties, kļūt nevienādam, noplukt.
saspringt Sarauties, parasti ievērojami (par muskuļiem, muskuļaudiem); kļūt tādam, kura muskuļi, muskuļaudi saraujas, parasti ievērojami (par ķermeni, tā dalām); sasprindzināties (1).
sadrukt Sarauties, sakrunkāties.
sakņupt Sarauties, salīkt (parasti guļus stāvoklī).
sačunkurēties Sarauties, saraukties, sakrunkāties.
sačunkuroties Sarauties, saraukties, sakrunkāties.
ierukt Sarauties, sarukt.
sašurkt Sarauties, sarukt.
sarinkt Sarauties, saslimt.
sačurroties sarauties, sašaurināties.
ķursē raut sarauties, savilkties.
kliebties Sarauties.
sakļauties Sarauties.
sala plaisa sarautu audu plaisa visā stumbra bezzaru daļā; rodas, strauji pazeminoties temperatūrai un koku aplievā izplešoties sasalstošam ūdenim (cieš galvenokārt lapkoku sugas).
Malcenka Sarjankas labā krasta pieteka Dagdas novadā, garums - 11 km; Malciņa; Malceņa; Malciņas strauts.
Volčica Sarjankas labā krasta pieteka uz Ludzas un Krāslavas novada robežas, gandrīz 10 km ir šo novadu robedžupe, izteka Krāslavas novada Ezernieku pagasta ziemeļu pierobežā, garums - 12 km; Volčīca; Volničas strauts; Sarija; Sarja.
sačorrāties sašaurināties, sarauties; savilkties (par negaisa mākoņiem).
saglausties sašļukt un sarauties sevī.
Vecsaules strauts Saules strauts, Mēmeles pieteka.
secco Sausi; aprauti; skarbi.
savaķēt savākt kopā, sakraut gubā.
piepost Savākt un sakraut.
grautin Savienojumā ar "graut" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
krautin Savienojumā ar "kraut" lieto darbības pastiprināšanas raksturošanai.
ievilkties Savienojumā ar "sevī"; norobežoties no citiem, noslēgties (sevī); ierauties (2).
kontrahēt Savilkt, saraut (piemēram, muskuļus, locekļus, orgānus).
sašmukt Savilkties (par negaisu), sarauties.
sabozties Savilkties, sarauties, arī ieslēpties (piemēram, apģērba gabalā), parasti aiz aukstuma.
reiderēšana Savrupu virsūdens kuģu vai bruņotu kuģu (reideru) darbība uz pretinieka jūras komunikācijām, lai traucētu tā kuģošanu, slēpti izliktu mīnu aizsprostojumus, grautu pretinieka piekrastes objektus.
nabadzības slazds savstarpēji pastiprinošu apstākļu kopums, kuru rezultātā indivīds, grupa vai sabiedrība nevar izrauties no nabadzības.
svergties Sažūt, sarauties, savilkties.
braslis Sekla vieta (pa kuru var pārbrist upi, strautu).
brasls Sekla vieta (pa kuru var pārbrist upi, strautu).
megalīts Sena celtne (kapene, svētnīca u. tml.), kas veidota no lieliem sakrautiem akmeņiem.
najādas Sengrieķu mitoloģijā - ūdeņu (upju, strautu, avotu u. tml.) nimfas, dieva Okeāna un Tētijas meitas.
Lori Senpilsēta Armēnijas ziemeļu daļā, Dzoragetas kreisajā krastā, dibināta X gs., no 1065. g. - Taširas-Dzoragetas valsts galvaspilsēta, 1118. g. pievienota Gruzijai, no 1441. g. ietilpa Kartlijā, sagrauta Timura karagājienā XIV gs., drupas atrodas tagadējā Loriberdas ciemā.
Saraja Senpilsēta Krievijas Astrahaņas apgabalā, Ahtubas krastā, dibināta 1254. g. kā Zelta ordas politiskais centrs, stipri sagrauta Timura karagājienā 1395. g., nopostīta 1480. g.
Rēda Sesavas kreisā krasta pieteka Jelgavas novadā, garums - 25 km, kritums - 20 m, vasarā gandrīz izsīkst; Rēdu strauts.
Upele Sesavas labā krasta pieteka Viesturu pagastā, augštece Sesavas pagastā, garums - 19 km, kritums - 14 m; Reža; Upeles strauts.
Sidrabiņi Sidrabiņu pilskalns - atrodas Ilūkstes novada Dvietes pagastā, ziemeļu pusi norobežo strauta ieleja, dienvidu pusē nocietināts ar 2 grāvjiem un vaļņiem, postīts ar lauksaimniecības darbiem, plakums varētu būt bijis \~100 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
atbods Siena šķūnī par priekšas sienu tālāk uzkrautais siens.
Silamitītes strauts Silamītes strauts, Vaidavas pieteka.
Sinica Sinicas strauts - Sarjankas kreisā krasta pieteka Ludzas novadā.
automātija Sirds muskuļa spēja ritmiski sarauties pašā sirdī radušos uzbudinājuma impulsu ietekmē.
sirdsdedze Sirdsdegsme - dedzība, jūsma, aizrautība.
kļaut Sist, kraut.
punkšēt skanēt smalkā, norautā skaņā.
apsvilināt Skart apsaldējot (par salu, salnu, arī asu vēju); apraut.
štrihs Skārums - skaņveides paņēmiens (plūstošs, aprauts, smagnēji akcentēts u. tml.).
Skolas Skolas strauts - Vijas kreisā krasta pieteka.
Limbu strauts Skrimbu strauts Irlavas pagastā.
Pičūnu grāvis Skursteņu strauta kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Vircavas pagastā, augštece Sesavas pagastā.
Slakterenes valks Slakteru grāvis, Zaļumu strauta pieteka.
blāķēt Slāņiem kraut kaudzē (piemēram, labību, sienu, salmus) blīvi sapakojot.
lēkt Slēpošanā - pēc nobrauciena (pa tramplīnu) un atspēriena atrauties (no tā) un planēt, cenšoties piezemēties iespējami tālāk.
ritošā sastāva gabarīts sliežu ceļa asij perpendikulāra robežkontura, ārpus kuras uz horizontāla taisna sliežu ceļa nedrīkst atrasties krauta vai tukša ritošā sastāva daļas.
trihotillomānija Slimīgs paradums izraut sev matus.
Vašleja Slocenes labā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 18 km, kritums - 25 m; Vāšleja; Vašlejas strauts.
ķempelis Slogs, ko uzlika lubu jumtiem, lai tos vējš nenorautu.
tusnīt Smagi, aprauti, ar troksni elpot (fiziskas piepūles vai elpošanas traucējumu dēļ), arī ar grūtībām kustēties.
Čužu strauts Smirnieku strauts Kandavas pagastā.
Spaļupīte Spaļu strauts, Cieceres pieteka.
dažādspārnu spāre spāru kārtas apakškārta (“Anisoptera”), ietver 5 dzimtas: dižspāru, smaragdspāru, spāru, strautspāru un upjspāru dzimtas; Latvijā konstatētas 35 sugas.
starteris Speciāli iekārtots automobilis lidaparātu motora iedarbināšanai; starterautomobilis.
kārties Spēcīgi rauties saitē, važā, cenšoties atbrīvoties (par piesietu dzīvnieku).
aizgrābt Spēcīgi, dziļi saviļņot; aizraut.
liesmot Spēcīgi, kaislīgi, aizrautīgi pārdzīvot.
uguns Spēcīgs emocionāls stāvoklis; kaislība; liela aizrautība, dedzība.
sacirsties Spēji aprauties (par balsi, skaņu).
atkrist Spēji atrauties (no kā).
nocirst Spēji pārtraukt (runu, domu u. tml.); apraut (2).
spiccato Spilgti izteikti; skaidri; atrauti.
šahists Sportists, kas specializējies šaha spēlē; cilvēks, kas (bieži, aizrautīgi) spēlē šahu.
uzspridzināt Spridzinot sagraut, iznīcināt.
melnais stārķis stārķu suga ("Ciconia nigra"), Latvijā aizsargājama, ligzdo 750—900 pāru, gājputns, ziemo Āfrikā un Izraēlā, Latvijā uzturas no aprīļa līdz septembrim, dzīvo dažāda tipa mežos (izņemot priežu silu), gk. upīšu, strautu, grāvju un dīķu tuvumā.
Stepanu strauts Steponu strauts, Rītupes pieteka.
krāvummetrs Sters, kubikmetrs - meža taksācijas tilpuma mērvienība, ko lieto grēdās krauto materiālu tilpuma izteikšanai.
nomūdīt Stipri apkraut plostu.
nolādēt Stipri piekraut.
uzsist asinis (kādam) stipri sadusmot, saniknot, satracināt, satraukt, aizraut.
panteniece Strādniece uz siena (āboliņa, salmu u. tml.) panta, kas piemīda (sapresē) sakrauto.
aiztraukt Strauji aizvirzīt, aizraut prom (parasti par vēju).
atmest Strauji atvērt, atraut vaļā.
atsviest Strauji atvērt, atraut vaļā.
izkampt Strauji izraut (ko kādam) - par cilvēku.
gāzt Strauji mest, arī bērt, kraut.
noraut Strauji paraut uz leju līdz galam (parasti rokturi, sviru).
piecirst Strauji pievilkt, pieraut (savu ķermeņa daļu) sev klāt.
skriet Strauji plūst (piemēram, par ūdeni, viļņiem); strauji tecēt (piemēram, par upi, strautu).
strautupīte Strauji plūstošs strauts.
burzguļot Strauji plūstot, radīt sīkas šļakatas, putas, burbuļus, kā arī savdabīgu troksni (parasti par ūdeni, strautiem, upēm).
ķert Strauji raut (ar lūpām, zobiem), kampt (par dzīvniekiem).
sagāzt Strauji samest, arī sabērt, sakraut.
aizgūties Strauji, aizrautīgi; aizgūtnēm.
izgrūst Strauji, spēji pateikt, izrunāt (piemēram, steigā, uztraukumā); īsi, aprauti, arī negribīgi pateikt, izrunāt.
raits Straujš (par upes, strauta u. tml. tecējumu).
Salmo trutta morpha fario strauta forele.
deibiņa Strauta forele.
nīga Strauta forele.
nigatiņš Strauta forele.
Calopteryx virgo strauta krāšņspārnis.
strautmala Strauta mala; strauta tuvākā apkārtne.
strautmale Strauta mala; strauta tuvākā apkārtne.
Lampetra planeri strauta nēģis.
Symphoricarpus albus var. laevigatus strauta sniegoga.
sniegogulājs Strauta sniegoga.
Symphoricarpus rivularis strauta sniegogas "Symphoricarpus albus var. laevigatus" nosaukuma sinonīms.
Strautiņupe Strautene, Braslas pieteka.
Plaužupīte Strautenes kreisā krasta pieteka Straupes pagastā, iztek no Plaužu ezera.
matspārņi Strautenes.
plecoptera Strautenes.
krikūži Strauteņu kāpuri; spāru kūniņas upēs.
brachyptera Strauteņu kārtas ģints.
pārsviest Strauti pārvietot (uz citu vietu) - piemēram, par ierīcēm.
valka Strautiņš, upīte.
čurga Strautiņš, urga.
čurkste Strautiņš, urga.
Brachythecium rivulare strautmalas īsvācelīte.
elmidae Strautnagaiņu dzimta.
Perevoza strauts strauts, kas savieno Luknas un Višķu ezeru Augšdaugavas novada Višķu pagastā, garums — 0,3 km.
valks Strauts, neliela ūdenstece.
upēle Strauts, neliela upīte.
upēlis Strauts, neliela upīte.
upis Strauts, neliela upīte.
upītis Strauts, neliela upīte.
zeltupīte Strauts, upīte, kas spīguļo zeltainā krāsā.
stedzere Strauts, valks 2.
steģere Strauts, valks.
rūce Strauts.
strauta Strauts.
tērce Strauts.
urdaviņa Strauts.
cordulegasteridae Strautspāru dzimta.
cordulegaster Strautspāru dzimtas ģints.
akmeņčakstīte Strautu akmeņčakstīte - mežastrazdu apakšdzimtas suga ("Chaimarrornis leucocephalus").
Chaimarrornis leucocephalus strautu akmeņčakstīte.
Diervilla rivularis strautu djērvila.
hydraenidae Strautvaboļu dzimta.
krunkainītis Strautvaboļu dzimtas ģints ("Helophorus"), Latvijā konstatēts 10 sugu, vaboļu ķermenis <10 mm garš, pelēcīgi melns vai brūns, sastopami dažādās ūdenstilpnēs, arī peļķēs.
hydraena Strautvaboļu dzimtas ģints.
piekrastes strautvabole strautvaboļu dzimtas suga ("Hydraena riparia").
abrupti atbildēt strupi, aprauti atbildēt.
Mudaža Sudaliņas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas un Lejasciema pagastā, garums - 12 km; Mudžas strauts.
Lazdukalnu strauts Sudmaļu strauta kreisā krasta pieteka Kandavas novada Zantes pagastā.
sidrabšķidrauts Sudraba šķidrauts.
kvancis Suns, kas īsi, aprauti rej; suns, kas mēdz apriet (gājējus).
kverķis Suns, kas īsi, aprauti rej.
Liepars Svitenes kreisā krasta pieteka Jelgavas un Bauskas novadā (augštece Lietuvā), garums - 43 km (Latvijā 25 km), kritums - 39 m, sāk tecējumu kā novadgrāvis 4 km uz ziemeļiem no Pasvitenes, ietek Svitenē lejpus Jaunsvirlaukas, sausos gados upe uz laiku izsīkst; Liepare; Liepāre; Liepāres strauts; Lietuvā - Liepora.
rosa Šaura pļava ap strautu, kas vijas caur laukiem un mežiem.
alata Šīs dzimtas suga ("Thymallus thymallus"), zivs ar lielu muguras spuru un taukspuru, uzturas straujos, skābekļa bagātos strautos.
Plaupis Šķēpu strauts, Zaņas pieteka.
staipeknis Šķidrauts, plīvurs.
riņģis Šķūnī sakrautā siena vai labības josla.
loms Šķūnī sakrautās labības, parasti rudzu, kārta.
Soldanu strauts Šņitkas strauta kreisā krasta pieteka Ludzas novada Malnavas pagastā.
aizplūkāt Šur un tur izraut pa saujai no linu tīruma.
niebule Tāda sieviete, kurai lūpas ierautas uz iekšu; ņiebule.
ņiebule Tāda sieviete, kurai lūpas ierautas uz iekšu.
dedzīgs Tāds (cilvēks), kas nododas (kam) ar sajūsmu, aizrautību, sparu, enerģiju.
trauksmains Tāds, kam ir raksturīga aktivitāte, aizrautība (par psihi, raksturu, personību); aktīvs, aizrautīgs, arī nemierīgs, satraukts (par psihisku stāvokli).
trauksmains Tāds, kam ir raksturīga aktivitāte, aizrautība, arī straujums, kustīgums (par cilvēkiem).
liels Tāds, kas aizrautīgi kam nododas, nodarbojas ar ko.
apolitisks Tāds, kas atrauts no politikas, kas nav saistīts ar politiku.
krājīgs Tāds, kas daudz, ar aizrautību krāj (2).
atsevišķs Tāds, kas ir atdalīts, kas eksistē patstāvīgi, atrauti no citiem, veido noteiktu daļu no kopuma.
formāls Tāds, kas ir atrauts no būtības.
aizdedzīgs Tāds, kas kaut ko dara ar aizrautību, kaislīgs.
karsts Tāds, kas ko dara ļoti dedzīgi, kvēli, aizrautīgi.
vaļīns Tāds, kas nav cieši sakrauts, saspiests.
strups Tāds, kas runā īsi, aprauti, arī nelaipni, skarbi.
aizraujošs Tāds, kas sajūsmina, valdzina; aizrautīgs.
kontraktils Tāds, kas spēj sarauties, savilkties, atbildot uz attiecīgo kairinājumu.
zvērināts Tāds, kas stingri turas pie noteiktiem uzskatiem, arī tāds, kas neatlaidīgi, aizrautīgi nodarbojas ar ko u. tml.; arī pārliecināts (2).
caurrauts Tāds, kas tiek rauts, plūst cauri (kam).
sīksts Tāds, ko (piemēram, tā elastības, cietības dēļ) ir grūti saraut, salauzt, sagriezt u. tml. (parasti par augiem, dzīvnieku ķermeņiem, to daļām).
kvēls Tāds, kurā izpaužas sajūsma, aizrautība, enerģija.
dedzīgs Tāds, kurā izpaužas sajūsma, aizrautība, spars, enerģija.
ugunīgs Tāds, kura saturā izpaužas liela aizrautība, dedzība.
kaislība Tas, kam aizrautīgi nododas.
sirdslieta Tas, kas ir ļoti tuvs, nepieciešams, kam nododas dedzīgi, aizrautīgi.
patoss Tas, kas izraisa aizrautību, entuziasmu.
čūrāties Te piecelties, te atkal nolaisties ceļos, tūļāties, [uz grīdas uzvesties kā bērnam]; minstināties, vilcināties, sarauties.
Mūkošstrauts Teņņu strauta paralēls nosaukums tā augštecē.
Mustenes strauts Teņņu strauta paralēls nosaukums tā lejtecē.
akadēmisms Teorētiska nosliece (zinātnē, mācību darbā); atrautība no prakses un sabiedriskās dzīves prasībām.
tērse Tērce, neliels strauts.
Robežupīte Terešku strauts, Alūksnes upes pieteka.
Tērpeces Tērpeces strauts - Cērpnīca, Kustaru ezera pieteka.
Eglone Tērvetes kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Zaļenieku un Glūdas pagastā, garums – 12 km; Eglonas strauts.
Reņģe Tērvetes labā krasta pieteka Dobeles novadā, izteka Lietuvā, garums - 13 km; Reņģu strauts.
palēkties Tiekot atrautam no pamata, strauji pavirzīties uz augšu (par priekšmetiem).
izakrauties Tiekot krautam, izveidoties noteiktā formā, garumā u. tml.
nosarauties Tiekot rautam, atdalīties.
pacelties no drupām (arī gruvešiem) tikt atjaunotam, uzceltam no jauna (par ko sagrautu, izpostītu).
izarauties Tikt izrautam, parasti neviļus, negribēti.
norauties Tikt norautam (1).
norauties Tikt norautam (2).
notrūkt Tikt pārtrauktam, aprauties (par vārdiem, runu).
piesakrauties Tikt piekrautam pietiekami, daudz.
sasakrauties Tikt sakrautam.
kuģa pilnā kravnesība tīrās (derīgās) kravas un kuģa komandas, pārtikas, dzeramā un tehniskā ūdens, degvielas u. c. reisam nepieciešamo rezervju kopējā masa, respektīvi, viss, ko kuģī var iekraut līdz maksimālajai pieļaujamai iegrimei; dedveits.
iekraušanas dīkstāve transportlīdzekļa darba režīms, tam stāvot, lai iekrautu kravu, kas raksturo procesu, kad tiek veikta transporta darba cikla daļa, bet transportlīdzeklis stāv un tiešo transporta darbu neveic.
izkraušanas dīkstāve transportlīdzekļa darba režīms, tam stāvot, lai izkrautu kravu; transportēšanas darba cikla daļa, kad transportlīdzeklis stāv un tiešo transporta darbu neveic.
Tiegaždzirnavu eazers Trautmaņa dzirnavezers Katvaru pagastā.
puplašķi Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata"), ilggadīgs savvaļas ārstniecības augs, sastopams slapjās pļavās, strautu iztekās, ezeru, dīķu malās.
Strautnieku strauts ūdenetece Zantes pagastā, satekot ar Eglīšu strautu izveido Sudmaļu strautu.
Tīreļu dzirnavezers ūdenskrātuve Embūtes pagastā, 92,0 m vjl., uzstādināts strauta ielejā, platība — 24,1 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,4 km, dziļums — līdz 2,5 m, vidēji aizaudzis.
parastais ūdenstrazds ūdensstrazdu suga ("Cinclus cinclus"), kam ir vairākas pasugas, Latvijā konstatēta nominālpasuga ("Cinclus cinclus cinclus"), tumšbrūns putns, kam ir raksturīgas baltas krūtis, pastrupa aste un kas nirst un peld straujās, tīrās upēs un strautos un pārvietojas pa to dibenu, meklēdams barību, Latvijā aizsargājams.
orga Ūdenstece (parasti Kurzemē), neliela upe, strauts.
Ilzīte ūdenstece Atašienes pagastā, ietek Marinzejas ezerā; Ilziņa; Ilzītes strauts.
Anapoles strauts ūdenstece Latvijā, Ludzas novada Istras pagastā, Zeiļovas strauta kreisā krasta pieteka, garums - 5 km.
Ančku strauts ūdenstece Latvijā, Smiltenes novada Apes pagastā, Vaidavas labā krasta pieteka; Anīku strauts.
Pabarga ūdenstece Ludzas novada Cirmas pagastā, ietek Runtortas ezerā; Paborga; Paborgas strauts.
Bābenīca Ūdenstece Madonas novada Liezēres pagastā, Gravas strauta labā krasta pieteka, iztek no Ģērķēnu ezera, garums - \~5km.
Gravas strauts ūdenstece Madonas novada Liezēres un Cēsu novada Inešu pagastā, \~3 km posmā arī šo novadu un pagastu robežupe, ietek Briņģu ezerā, garums — \~10 km, atteka savieno arī ar Sustalu; Grīvas strauts.
Rubčinskas strauts ūdenstece Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, ietek Zosnas ezerā; Rubčinu strauts.
Benkavas grāvis ūdenstece Saldus novada Vadakstes pagastā Benaišu strauta kreisā krasta pieteka.
Balga ūdenstece Vecpiebalgas pagastā, ietek Tauna ezerā; Balgas strauts.
Ķīkas ūdenskrātuve ūdenstilpe Bauskas novada Ceraukstes pagastā, uzpludināta uz Ķīkas strauta, platība — 5,2 ha.
Dumpju dīķis ūdenstilpe Kandavas pagastā, platība 4,6 ha, iztek Abavas pieteka Dumpju strauts.
Alksne Upe Latvijā, Gulbenes novada Daukstu pagastā, Krustalīces labā krasta pieteka; Alksnes strauts.
Arālīte Upe Latvijā, Jēkabpils novadā, Dienvidsusējas labā krasta pieteka, lejtecē ir Aknīstes un Elkšņu pagasta robežupe, izteka Kalna pagastā, garums - 21 km, kritums - 25,5 m; Areles strauts; Arelītes strauts; Orele; Orļa.
Istalsna Upe Ludzas novada Nirzas un Istalsnas pagastā, garums - 20 km, kritums - 26,4 m, iztek no Sporņa ezera Rāznavas paugurainē, 1,5 km uz austrumiem no Nirzas, tek caur Istalsnas ezeru, ietek Lielā Ludzas ezera dienvidaustrumu galā, augšpus Istalsnas ezera saucas arī Ļadiņa, Ļadinas strauts.
Apozole Upe Madonas novada Ļaudonas pagastā un Jēkabpils novada Mežāres pagastā, lejtecē \~3 km posmā arī Mežāres un Kūku pagasta robežupe, Odzes labā krasta pieteka, garums - 11 km; Baltais strauts.
Ķīšupe upe Siguldas, Limbažu un Saulkrastu novadā, garums - 31 km, kritums - 47 m, iztek no Višezera Laugas purvā, ietek Rīgas jūras līcī pie Saulkrastiem; Kižupe; Tišupe; Tīšu strauts; augštecē - Viršupe, Višupīte.
rāvupīte Upe, strauts ar necaurspīdīgu, dzelzi saturošu ūdeni.
irmaks upe, strauts.
ķursis Upīte, strautiņš.
pļavupe Upīte, strauts (arī grāvis, urga) pļavā.
pļavupīte Upīte, strauts vai grāvis pļavā.
drāgas Uz ragavām vai ratiem četrstūrī sastiprināti uzliekami koki, lai varētu uzkraut lielāku baļķu, dēļu, siena vai citu lielāku vezumu; balsta koki kaut kā uzlikšanai.
drēgas Uz ragavām vai ratiem četrstūrī sastiprināti uzliekami koki, lai varētu uzkraut lielāku baļķu, dēļu, siena vai citu lielāku vezumu; balsta koki kaut kā uzlikšanai.
zāģmateriālu krautne uz starplikām precīzi sakrauti zāģmateriāli.
ķērpa Uz žāvējamiem kokiem sakrauta siena, āboliņa kaudze.
uzslogāt Uzkraut (lai noslogotu, nopresētu).
uzkrauties Uzkraut sev (ko).
uzblāķēt Uzkraut uz kaudzes, blāķa.
uzslānīt Uzkraut, sakraut.
uzzlāģēt Uzkraut, uzgāzt (uz kā, kam virsū, parasti ko lielākā daudzumā).
uzšķūrēt Uzkraut, uzlikt (uz kā, kur augšā).
krāstīt Uzkraut.
uzdarīt Uzkraut.
uzkrāmēt Uzkraut.
uzkrāstīt Uzkraut.
uzkravāt Uzkraut.
uzpakāt Uzkraut.
uzslodzīt Uzkraut.
uzvallēt Uzmest, uzkraut u. tml., veidojot valni.
izgraut Uzplēst, uzraut.
uzģērēt Uzplēst, uzraut.
uzģirīt Uzplēst, uzraut.
Spaļupītes ūdenskrātuve uzpludināta uz Spaļu strauta (Spaļupītes) Saldus novada Novadnieku pagastā, platība — 0,8 ha.
Blīdenes dzirnavezers uzpludināts uz Blīdenes upes un tās pietekas "Biržu strauts" Saldus novada Blīdenes pagastā, platība — \~10 ha.
Bangotnes dzirnavu ezers uzpludināts uz Dzirnavu strauta Kuldīgas novada Laidu pagastā, platība — 1,5 ha.
Veckalnu dzirnavezers uzpludināts uz Rikteres strauta Mālpils novadā, platība - 5 ha.
Strautnieku dīķis uzpludināts uz Strautnieku strauta Zantes pagastā, platība - 3,2 ha; Strautnieku ūdenskrātuve.
Varnaviču dzirnavezers uzpludināts uz Varnaviču strauta Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība — 1,6 ha; Novoseļcu dzirnavezers; Tartaka-Varnaviču dzirnavezers.
izraut Uzraut (parasti vairākus sērkociņus).
uzdīdīt Uzraut, uzvilkt.
satriekt Uzveikt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt (parādības sabiedrībā); sagraut (3).
uzstūkāt Uzvirzīt (uz kā, kur augšā) un blīvi sabāzt, sakraut.
Guļas valks Užavas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, garums - 7 km; Guļas strauts.
strautnagainis Vaboļu kārtas dzimta ("Elmidae"), Latvijā maz pētīta, konstatētas 5 sugas, vaboles ķermenis 2,3-3 mm garš, ovāls vai izstiepts, izliekts, virspuse klāta ar smalkiem, pieguļošiem matiņiem, apakšpuse kaila, sastopama straujos, tīros strautos un upītēs, augēdāji.
Rīkststrauts Vadakstes labā krasta pieteka Saldus novada Ezeres pagastā, garums - 3 km; Rīka strauts.
Burbulis Vadakstes labā krasta pieteka Saldus novada Vadakstes un Rubas pagastā, garums - 4 km; Burbuļstrauts; Burbuļu strauts.
Vogule Vagaļu strauts, Rēzeknes pieteka.
Bēteru upīte Vaidavas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā, garums - 9 km, iztek no Bērtiņu ezera; Beķeru strauts; Bēteru strauts; Sušku upe.
Melderupīte Vaidavas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, iztek no Lūkumieša ezera; Lūkumiešu strauts.
Apšupīte Vaidavas labā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā, augštece Jaunlaicenes pagastā, vidustecē arī šo pagastu robežupe, garums - 11 km; Āpšupīte; Apšupe; Dzilnupe; augštecē - Lugažu strauts.
Dūņupīte Vaidavas labā krasta pieteka Alūksnes novada Ziemera pagastā, izteka Veclaicenes pagastā; Dūņupe; Tiltakalnu upe; Tilikalnu upe; Tiltakalnu strauts.
Vārnupīte Vaidavas labā krasta pieteka Alūksnes novadā, iztek no Maskaļu ezera, garums - 15 km, kritums - 80 m; Raudupe; Maltenieku strauts.
Cekulupīte Vaidavas labā krasta pieteka Apes pagastā, augštecē \~2 km posmā arī Jaunlaicenes pagastā, garums - 13 km; Cekuļupīte; Lācupīte, Mazuļu strauts.
Silamītes strauts Vaidavas labā krasta pieteka Smiltenes novada Apes pagastā, augštece Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā; Silamitītes strauts.
kaukalēt Vairākkārt īsi, aprauti kaukt.
kraustīt Vairākkārt kraut (parasti nekārtīgi); pārcilāt.
raustīt Vairākkārt raut (aiz kā).
raustīt Vairākkārt raut, vilkt, parasti ar asām, īsām, nevienmērīgām kustībām; vairākkārt vilkt uz sava pusi, parasti asi, īsi.
lēkt Vairākkārt tikt strauji atrautam no pamata un krist atpakaļ (parasti par priekšmetiem); lēkāt (2).
lēkāt Vairākkārt tikt strauji atrautam no pamata un krist atpakaļ (parasti par priekšmetiem).
uzkraustīt Vairākkārtīgi uzkraut, sakraut.
mēzt Vākt ar dakšām, lāpstu (kūtī kūtsmēslus) un kraut aizvešanai.
vaķēt Vākt kopā, kraut gubā.
masu nekārtības valsts varas noteiktās sabiedriskās kārtības pārkāpšana un tās nodrošināšanas pasākumu neievērošana, ko izdara stihiski sapulcējies ļaužu bars (pūlis) un kas saistīta ar vardarbību pret cilvēkiem, grautiņiem, postījumiem, dedzināšanu, citādu mantas iznīcināšanu vai bojāšanu, vai pretošanos (t. sk. bruņotu) varas pārstāvjiem.
cilens Vaļīgs, vēdināms (tāds, kas nav cieši sakrauts).
Jāņakrusta strauts Vasijas strauta labā krasta pieteka Madonas novada Barkavas pagastā.
Varijas strauts Vasijas strauts, Lisiņas pieteka.
gravu un nogāžu meži veidojas dziļās upju ielejās ar stāviem krastiem, kā arī nelielu upju un strautu gravās, kur mikroklimatam raksturīgs palielināts gaisa (gravu lejasdaļā arī augsnes) mitrums un noēnojums.
Kraukļupīte Vējupītes kreisā krasta pieteka Siguldā, garums - \~2 km; Kraukļu strauts.
Imala Ventas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā; Lēnupe; Imulas strauts; Lēnupe; Vētrasleja; augštecē arī Sudmalnieku struts, lejtecē - Lēnu upīte.
Medole Ventas kreisā krasta pieteka Ventspils novada Vārves pagastā, garums - 6 km; Kozlovska grāvis (lejtecē); Medala; Medalas upīte; Medoles strauts; Medoles upīte.
Vārves upīte Ventas kreisā krasta pieteka Ventspils novada Vārves pagastā, garums — 7 km; Vārves strauts.
Bērzene Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Skrundas pagastā, augštece Saldus novada Pampāļu pagastā, kur saucas – Bērzenes strauts, garums – 12 km; Mālupe.
Cērsupe Ventas labā krasta pieteka Ventspils novada Piltenes pagastā, garums - 10 km; Cērsupes strauts.
Dzirnavupe Ventas labā krasta pieteka Ventspils novada Zlēku pagastā; Pūņa; Pūņupe; Ragana; Zeļļupe; augštecē - Kaža, Kažupe, Kāžupe, Kažas strauts.
Antonīca Vesetas kreisā krasta pieteka Madonas novada Kalsnavas pagastā (pirms lejteces iztaisnošanas bija Savītes pieteka), garums - 14 km; Antonijas strauts.
Bērzaunes viduslaiku pils vēstures avotos pirmoreiz minēta 1382. g., sagrauta Livonijas kara laikā 1577. g., 17. gs. pamesta, atradās Bērzaunē, 4-5 m augstā uzkalnā, kura diametrs \~150 m, platība 44 x 51 m, saglabājies dienvidaustrumu apaļais tornis (uzbūvēts 15. gs.) ar šaujamlūkām un mūra fragments.
Skrabulnieku strauts Vēžu strauta labā krasta pieteka Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Vēžu strauts Vēžu strauts - Dūņupītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Prinduļu upe Vēžu strauts, Dūņupītes pieteka.
Prindula Vēžu strauts, Dūņupītes pieteka.
Prinduļa Vēžu strauts, Dūņupītes pieteka.
Prindulava Vēžu strauts, Dūņupītes pieteka.
Prinduļa strauts Vēžu strauts.
jogāčāra Vidžnjānavāda - mahājānas budisma reliģiskās filozofijas skola, radās ap 2. gs., attīstīja ideju par tīrās, no jebkura satura atrautās apziņas iegūšanu gk. ar jogas palīdzību.
paraut Viegli raut (kādu aiz apģērba, ķermeņa dalos).
atstarotājs kodolfizikā vielas slānis, kurš aptver kodolreaktora aktīvo zonu un kura uzdevums ir atstarot tos neitronus, kas tiecas no aktīvās zonas izrauties.
deģenerācija vielas stāvoklis tik augstā temperatūra, ka visi elektroni ir atrauti no atomu kodoliem, piemēram, neitronu zvaigznēs.
guba Vienkopus sakrauts siens, labība u. tml.; kaudze.
kupata Vienkopus sakrauts siens, retumis labība; gabana.
izrāviens Vienreizēja paveikta darbība --> izraut (1).
rāviens Vienreizēja paveikta darbība --> raut (1).
rāviens Vienreizēja paveikta darbība --> raut (2).
rāviens Vienreizēja paveikta darbība --> raut (3).
rāviens Vienreizēja paveikta darbība --> raut (4).
rāviens Vienreizēja paveikta darbība --> raut (6).
rāviens Vienreizēja paveikta darbība --> raut (7).
uzrāviens Vienreizēja paveikta darbība --> uzraut (1).
Sturņupīte Vienvārstes strauts, Krustalīces pieteka.
Prūsene Viesatas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Irlavas pagastā, augštece Zantes un Viesatu pagastā, garums - 11 km; Prušena strauts.
Jūga Viesītes labā krasta pieteka Aizkraukles novada Mazzalves pagastā, augštece Daudzeses pagastā, garums - 10 km; Jūga strauts; Juča.
Dzilna Viesītes labā krasta pieteka Aizkraukles novada Mazzalves pagastā, augštece Daudzeses pagastā, garums - 12 km; Dzilnas strauts.
abuliņaugša Vieta uz telpā (šķūnī) sakrauta āboliņa.
sateka Vieta, kur (upe, strauts u. tml.) satek (ar citu upi, strautu u. tml.), veidojot vienu ūdenstilpi.
ieteka Vieta, kur (upe, strauts) ietek (jūrā, ezerā, upē).
ūdensrijējs Vieta, kur ģeoloģisku procesu un nogulumiežu īpatnību dēļ pazemē aiztek upe vai strauts.
sakrautne Vieta, kur kaut kas ir sakrauts; kaudze, grēda; krātuve.
izteka Vieta, kur sākas upe, strauts.
kravalga Vieta, kur sakrauti zāģmateriāli, arī nevajadžigi priekšmeti.
lejaskrautuve Vieta, kurā no meža izvestos stumbrus mehāniski apstrādā un iekrauj transportlīdzekļos; lejasgala krautuve, lejas krautuve.
lejasgala (arī lejas) krautuve vieta, kurā no meža izvestos stumbrus mehāniski apstrādā un iekrauj transportlīdzekļos; lejaskrautuve.
lejas (arī lejasgala) krautuve vieta, kurā no meža izvestos stumbrus mehāniski apstrādā un iekrauj transportlīdzekļos; lejaskrautuve.
Pubuļupe Vijas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - 16 km, kritums - 14 m; Lobēģu upe; Lobērģu upe; Mētra; Mētras strauts; Pubulīte; Pubuļa; Sūcupīte.
Stampupe Vijas labā krasta pieteka Valkas novada Vijciema pagastā, garums - 16 km, kritums - 26 m; Skampupe; Stampupes strauts; Stamupe.
Wixtrauten Vīkstrautes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Remtes pagastā.
Igate Vilces kreisā krasta pieteka Vilces pagastā, augštece Augstkalnes pagastā, garums - 9 km; Igates strauts.
braucīt Vilkt, raut (ko saņemtu saujā vai pirkstos, piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus).
atžubriski žagarus raut vilkt, raut krūmus vai žagarus noliecot galotni uz leju.
zākot Vilkt, raut.
Kāroņstrauts Virbupes kreisā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā, garums - 5 km; Kāroņu strauts.
tusnīt Virzīties, radot aprautas šņācošas skaņas (par transportlīdzekļiem).
samalt Virzoties (pāri kam), izdangāt, izjaukt u. tml. (to), parasti pilnīgi; ar triecieniem (pret ko) salauzt, sagraut u. tml. (to).
aprautība Vispārināta īpašība --> aprauts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
zāģmateriālu paka zāģmateriālu krautnēšanas, kravas un transportēšanas vienība.
dabiskā zāģmateriālu žāvēšana zāģmateriālu žāvēšana atmosfēras apstākļos īpaši sakrautās krautnēs, caur kurām cirkulē atmosfēras gaiss.
Olupīte Zaķīšu strauta labā krasta pieteka Cēsu novada Veselavas pagastā.
mikrastērija Zaļaļģu nodalījuma desmīdiju dzimtas ģints ("Micrrasterias"), skaistākās un komplicētākās desmīdiju dzimtas aļģes, mikroskopiskas, samērā lielas, saplacinātas, plati ovālas vai apaļas viešūnas zaļaļģes, ko iežmauga sadala pusšūnās, šūnapvalks reljefi punktēts, \~85 sugas, Latvijā konstatēts 18 sugu, kas mīt gk. purvu ūdeņos, retāk upēs, strautos.
Zaļene Zaļēnstrauts, Zaņas pieteka.
Zaļenis Zaļēnstrauts, Zaņas pieteka.
Slakteru grāvis Zaļumu strauta labā krasta pieteka Rudbāržu pagastā.
Zirnāju strauts Zaņas labā krasta pieteka Saldus novada Pampāļu un Zaņas pagastā, garums - 13 km; Zaņas strauts.
Mazā Zaņa Zaņas labā krasta pieteka Saldus novada Zaņas pagastā; Zaņas strauts.
uzstaips Zārka šķidrauts; līķauts.
Zeiļi Zeiļu strauts - Dukanu ezera noteka uz Zeiļu ezeru Cirmas un Isnaudas pagastā.
Zeļčeva Zeļčevas strauts - Zeļčovas strauts, Rītupes pieteka.
Zemdegu strauts Zemdega, Režu strauta pieteka.
apakšbaseins Zemes platība (teritorija), no kuras visi virszemes noteces ūdeņi pa strautiem, upēm un ezeriem nonāk kādā konkrētā ūdensteces vietā (parasti ezerā vai upju satekā).
upes baseins zemes platība (teritorija), no kuras visi virszemes noteces ūdeņi pa strautiem, upēm un ezeriem nonāk upes grīvā, grīvlīcī (estuārā) vai deltā un ietek jūrā.
dunava Ziemā neaizsalstošs strauts, upīte, avots.
krīks Ziemeļamerikā - pieteka vai strauts.
Vārzgūne Ziemeļsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Kalna pagastā, iztek no Vārzgūnes ezera, garums - 5 km; Vārsgūne; Varzgune; Vārzaubes strauts.
Zasa Ziemeļsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Leimaņu un Zasas pagastā, garums - 14 km; Dzirnavupīte; Sudmalstrauts; Sudmalupīte; Sudmaļupīte.
Verbovka Zilupes kreisā krasta pieteka Pasienes pagastā, augštece un atsevišķi vidusteces posmi Zaļesjes pagastā; Verbovkas strauts.
nigate Zivs, strauta forele.
nigats Zivs, strauta forele.
Sebežnieku grāvis Zvērupītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunannas pagastā, augštece Malienas pagastā; Sebežnieku strauts.
sačerrāt Žāvējot sarauties.
čačus Žāvēšanai zārdos sakrauts āboliņš.
Skrimbu strauts Žīdu strauta labā krasta pieteka Tukuma novada Irlavas pagastā.
Žīdu Žīdu strauts - Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Irlavas pagastā, augštece Zemītes pagastā, garums - 11 km.
Užavas Elku liepa žuburaina liepa, kas aug Ventspils novada Užavas pagastā, Užavas krastā pie Elku strauta ietekas, gan liepai gan strautam piedēvētas dziednieciskas īpašības, liepas dobumā senāk ziedota nauda.
Pīrāgu strauts Žūku strauts, Mūsas pieteka.
Žuža Žūku strauts, Mūsas pieteka.
savergties žūstot (karstumā) sarauties (piemēram, par pastalām).
Žūžu Žūžu strauts - Žūku strauts, Mūsas pieteka.

raut citās vārdnīcās:

MLVV

raut

LLVV

raut