rūcis
rūcis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rūcis | rūči |
| Ģen. | rūča | rūču |
| Dat. | rūcim | rūčiem |
| Akuz. | rūci | rūčus |
| Lok. | rūcī | rūčos |
1.Maza upe; urga, strauts.
2.Zema, mitra vieta, kur krājas ūdens.
Avoti: LLVV, NeV