rūkt1
rūkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | rūcu | rūcam | rūcu | rūcām | rūkšu | rūksim |
| 2. pers. | rūc | rūcat | rūci | rūcāt | rūksi | rūksiet, rūksit |
| 3. pers. | rūc | rūca | rūks | |||
Pavēles izteiksme: rūc (vsk. 2. pers.), rūciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: rūcot (tag.), rūkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: rūktu
Vajadzības izteiksme: jārūc
1.parasti formā: trešā persona Radīt zemas, vienmērīgas balss skaņas (par dzīvniekiem).
2.parasti formā: trešā persona Radīt zemu, dobju, vienmērīgu, samērā skaļu troksni (par motoriem, ierīcēm u. tml.); atskanēt šādam troksnim.
2.1.Par braucošiem transportlīdzekļiem.
3.parasti formā: trešā persona Radīt zemu, dobju, vienmērīgu, samērā skaļu troksni (par parādībām dabā, piemēram, par pērkonu, vēju, ūdeņiem).
3.1.Par uguni; par apkures ierīcēm, kurās deg uguns, plūst dūmi.
3.2.Par lidojošiem, krītošiem priekšmetiem.
4.parasti formā: trešā persona Būt tādam, kurā rodas padobjš troksnis (par iekšējiem orgāniem, parasti par kuņģi, zarnām, bronhiem); atskanēt šādam troksnim.
5.sarunvaloda Īgni, nelaipni, zemā balsī runāt.
5.1.transitīvs
5.2.Radīt neskaidru, zemu daudzu balsu troksni (par cilvēkiem).
6.Neskaidri, zemā balsī, arī nepareizi intonējot, dziedāt.
Stabili vārdu savienojumiRūc kā dundurs.
- Rūc kā dundurs idioma — saka, ja kāds zemā balsī nemuzikāli dzied vai neskaidri runā
7.parasti formā: trešā persona Dobji, zemu, samērā skaļi skanēt (par mūzikas instrumentiem).
7.1.transitīvs Samērā skaļi spēlēt (par mūzikas instrumentiem ar zemu reģistru).
8.parasti formā: trešā persona Būt tādam, kurā skan zems, vienmērīgs, samērā skaļš troksnis (parasti par vietu, telpu).
8.1.Būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu).
Stabili vārdu savienojumiAusīs (arī ausis) rūc (arī dūc, džinkst, zvana, dun, šalc, šņāc). Galva dūc; pa galvu dūc.
- Ausīs (arī ausis) rūc (arī dūc, džinkst, zvana, dun, šalc, šņāc) frazēma — saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē)
- Galva dūc; pa galvu dūc; galvā dūc; galvā rūc; pa galvu rūc; galva rūc; galvā dun; pa galvu dun; galva dun kolokācija — saka, ja šķietami dzird dobjas skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē); saka, ja ir uztveres traucējumi, galvassāpes
- Ka rūc — saka par ko viegli, veikli, ātri izdarāmu
- Labi rūkts (lauva) idioma — saka, uzslavējot kāda runu, darbu
- Rūc (arī dūc) kā (bišu) stropā (arī strops, pa stropu), retāk spietā (arī spiets) idioma — saka, ja (kur) ir troksnis, ko rada daudzi cilvēki
- Rūkt bārdā, arī rūkt zem deguna (arī caur zobiem) idioma — neskaidri, īgni, negribīgi teikt, runāt
- Stipri (arī spēcīgi) rūkts (lauva) idioma — saka, ja kāda izteikumā ir pārspīlējums
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš vairākkārt iekodis sievietei kaklā un uzbrukuma laikā rūcis un šņācis.
- Šoferis rūc, dusmojas, tomēr griež apkārt, braucam mainīt.
- Tā tapa mans pirmais pašdarinātais lācītis, kurš piedevām vēl rūc.
- Rūcoša kuce atradās krātiņā, pilna māja pusauga un mazākiem kucēniem.
- Tas ir tāpat, kā kāds tēlo lauvu, tad rūc.