rukšķoņa
rukšķoņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rukšķoņa | rukšķoņas |
| Ģen. | rukšķoņas | rukšķoņu |
| Dat. | rukšķoņai | rukšķoņām |
| Akuz. | rukšķoņu | rukšķoņas |
| Lok. | rukšķoņā | rukšķoņās |
Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → rukšķēt.
Avoti: LLVV