rukšķēt1
rukšķēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | rukšķu | rukšķam | rukšķēju | rukšķējām | rukšķēšu | rukšķēsim |
| 2. pers. | rukšķi | rukšķat | rukšķēji | rukšķējāt | rukšķēsi | rukšķēsiet, rukšķēsit |
| 3. pers. | rukšķ | rukšķēja | rukšķēs | |||
Pavēles izteiksme: rukšķi (vsk. 2. pers.), rukšķiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: rukšķot (tag.), rukšķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: rukšķētu
Vajadzības izteiksme: jārukšķ
rukšēt 3. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā persona; lieto: retākLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | rukšu | rukšam | rukšēju | rukšējām | rukšēšu | rukšēsim |
| 2. pers. | rukši | rukšat | rukšēji | rukšējāt | rukšēsi | rukšēsiet, rukšēsit |
| 3. pers. | rukš | rukšēja | rukšēs | |||
Pavēles izteiksme: rukši (vsk. 2. pers.), rukšiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: rukšot (tag.), rukšēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: rukšētu
Vajadzības izteiksme: jārukš
rūkšķēt apvidvārds
Radīt raksturīgas balss skaņas (parasti par cūkām).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Dzirdēju, ka viņš aiz labpatikas rukšķ kā kuilis ausī.
- Cūkmens aizelsās, rukšķēt viņam tomēr bija daudz vieglāk nekā runāt.
- Es uzvedumā tēloju cūku, un man vajadzēja rukšķēt!
- Viņpus ejai rukšķēja liela cūka, bet vēl vairākus aizgaldus skatienam aizsedza lūka.
- – Klausies, viņš taču ir pārstājis rukšķēt!