rukšķiens
rukšķiens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rukšķiens | rukšķieni |
| Ģen. | rukšķiena | rukšķienu |
| Dat. | rukšķienam | rukšķieniem |
| Akuz. | rukšķienu | rukšķienus |
| Lok. | rukšķienā | rukšķienos |
Īslaicīga vienreizēja skaņa → rukšķēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tā nāk miedziņš, hrrrr, – dobjš rukšķiens skanēja jau no pašiem skapja dziļumiem.
- – Cūkmens iepleta mazās cūkas ačeles cik vien plaši iespējams un palaida izbrīna pilnu rukšķienu.
- Piemēram , putnu dziesmas vienmēr ir patīkami saviļņojušas cilvēku sirdis , tāpēc tās arī nosauktas par dziesmām , nevis rukšķieniem vai bļāvieniem
- Smiekli sāka transformēties par rukšķieniem, spiedzieniem, kas, jāsaka, vēl vairāk uzjautrināja apkārtējos.
- Mezapotāmijā bija noskalojamās atejas 2000 gadus pirms tas tavs vācu pirdelis ar samocītiem rukšķieniem iztukšoja zarnas un noskaloja savas darbības pēdas !