rukšķēt1
Lietojuma biežums :
rukšķēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
rukšēt 3. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā persona; lieto: retāk
Locīšana
rūkšķēt apvidvārds
Radīt raksturīgas balss skaņas (parasti par cūkām).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri