rūkt1
Lietojuma biežums :
rūkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.parasti formā: trešā persona Radīt zemas, vienmērīgas balss skaņas (par dzīvniekiem).
1.1.Radīt zemas, vienmērīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem); arī dūkt1.
2.parasti formā: trešā persona Radīt zemu, dobju, vienmērīgu, samērā skaļu troksni (par motoriem, ierīcēm u. tml.); atskanēt šādam troksnim.
2.1.Par braucošiem transportlīdzekļiem.
3.parasti formā: trešā persona Radīt zemu, dobju, vienmērīgu, samērā skaļu troksni (par parādībām dabā, piemēram, par pērkonu, vēju, ūdeņiem).
3.1.Par uguni; par apkures ierīcēm, kurās deg uguns, plūst dūmi.
3.2.Par lidojošiem, krītošiem priekšmetiem.
4.parasti formā: trešā persona Būt tādam, kurā rodas padobjš troksnis (par iekšējiem orgāniem, parasti par kuņģi, zarnām, bronhiem); atskanēt šādam troksnim.
5.sarunvaloda Īgni, nelaipni, zemā balsī runāt.
5.1.transitīvs
5.2.Radīt neskaidru, zemu daudzu balsu troksni (par cilvēkiem).
6.Neskaidri, zemā balsī, arī nepareizi intonējot, dziedāt.
Stabili vārdu savienojumiRūc kā dundurs.
7.parasti formā: trešā persona Dobji, zemu, samērā skaļi skanēt (par mūzikas instrumentiem).
7.1.transitīvs Samērā skaļi spēlēt (par mūzikas instrumentiem ar zemu reģistru).
8.parasti formā: trešā persona Būt tādam, kurā skan zems, vienmērīgs, samērā skaļš troksnis (parasti par vietu, telpu).
8.1.Būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu).
Stabili vārdu savienojumiAusīs (arī ausis) rūc (arī dūc, džinkst, zvana, dun, šalc, šņāc).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri