strups1
strups īpašības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | strups | strupi |
Ģen. | strupa | strupu |
Dat. | strupam | strupiem |
Akuz. | strupu | strupus |
Lok. | strupā | strupos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
strupa | strupas |
strupas | strupu |
strupai | strupām |
strupu | strupas |
strupā | strupās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | strupais | strupie |
Ģen. | strupā | strupo |
Dat. | strupajam | strupajiem |
Akuz. | strupo | strupos |
Lok. | strupajā | strupajos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
strupā | strupās |
strupās | strupo |
strupajai | strupajām |
strupo | strupās |
strupajā | strupajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
strupi apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
1.Tāds, kas ir samērā īss, paresns, kam gals nav sašaurināts, smails (par priekšmetiem, veidojumiem).
1.1.Par ķermeņa daļu.
1.2.Tāds, kam ir samērā īss, padrukns augums (par cilvēkiem).
2.Tāds, kas runā īsi, aprauti, arī nelaipni, skarbi.
2.1.Īss, aprauts, arī nelaipns, skarbs (par izteikumu).
2.2.Neiejūtīgs, nevērīgs, neuzmanīgs (piemēram, par izturēšanos, rīcību).
3.lieto: reti Īss (par laikposmu).
Avoti: LLVV, KiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Zīles apaļīgas un strupas – īsākas un resnākas nekā parastajam ozolam.
- Mouna farmaceitu raksturo kā " strupu un nepavisam ne līdzjūtīgu".
- Diemžēl saņēmām vien strupu atbildi: “ Kāda jums tur starpība…
- Strupie pieaugušo draudi un izsaucieni no atvērtajiem logiem zēnus tikai uzkurināja.
- Tādas zarainas un strupas priedes dēvē par « cūku» priedēm.