strupums
strupums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | strupums | strupumi |
| Ģen. | strupuma | strupumu |
| Dat. | strupumam | strupumiem |
| Akuz. | strupumu | strupumus |
| Lok. | strupumā | strupumos |
1.Vispārināta īpašība → strups1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Vispārināta īpašība → strups2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa strupums un pārgudrā klusēšana mani kaitināja.
- Ja ir nepieciešams labs speciālists un varat pieciest zināmu strupumu iesaku gan
- Laikam te ir tā vieta, kad ir jāaizmirst īsvārdība un strupums.
- Ja kādu neapmierina Mozus baušļu strupums vai izteiksme, kādā tie teikti, var palasīt Jēzus Kalna sprediķi.
- Tāds strupums neuzbūra idilli, tāpēc " autoritāšu" izteikumu apkopojumi reģionālā presē izskatījās neveikli: " Tauta ir bijusi stipra savos vecajos, cildenos tikumos.