strupucis
strupucis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | strupucis | strupuči |
| Ģen. | strupuča | strupuču |
| Dat. | strupucim | strupučiem |
| Akuz. | strupuci | strupučus |
| Lok. | strupucī | strupučos |
Maza auguma cilvēks; arī tāds dzīvnieks.
Avoti: EH, Sin