strups1
Lietojuma biežums :
strups īpašības vārds
Locīšana
strupi apstākļa vārds
1.Tāds, kas ir samērā īss, paresns, kam gals nav sašaurināts, smails (par priekšmetiem, veidojumiem).
1.1.Par ķermeņa daļu.
1.2.Tāds, kam ir samērā īss, padrukns augums (par cilvēkiem).
2.Tāds, kas runā īsi, aprauti, arī nelaipni, skarbi.
2.1.Īss, aprauts, arī nelaipns, skarbs (par izteikumu).
2.2.Neiejūtīgs, nevērīgs, neuzmanīgs (piemēram, par izturēšanos, rīcību).
3.lieto: reti Īss (par laikposmu).
Avoti: LLVV, KiV
Korpusa piemēri