pussmiekls
pussmiekls vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pussmiekls | pussmiekli |
| Ģen. | pussmiekla | pussmieklu |
| Dat. | pussmieklam | pussmiekliem |
| Akuz. | pussmieklu | pussmieklus |
| Lok. | pussmieklā | pussmieklos |
Īsi, aprauti smiekli.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš apstājās pussmieklā, pieliecās un izbrauca roku cauri vilnai.
- Tās jau saradīsies arī bez īpašas piepūles, bet pussmiekls prasa vērīgumu.
- Man šogad radusies pārliecība, ka ir vērts kolekcionēt tādus brīžus, kas liek sevi pieķert tādā stāvoklī, kurā žoklis ir ieklemmējies laimīgā pussmieklā.