tusnīt
tusnīt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | tusnīju | tusnījam | tusnīju | tusnījām | tusnīšu | tusnīsim |
| 2. pers. | tusnī | tusnījat | tusnīji | tusnījāt | tusnīsi | tusnīsiet, tusnīsit |
| 3. pers. | tusnī | tusnīja | tusnīs | |||
Pavēles izteiksme: tusnī (vsk. 2. pers.), tusnījiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: tusnījot (tag.), tusnīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: tusnītu
Vajadzības izteiksme: jātusnī
1.Smagi, aprauti, ar troksni elpot (fiziskas piepūles vai elpošanas traucējumu dēļ), arī ar grūtībām kustēties.
2.parasti formā: trešā persona Darbojoties radīt aprautas šņācošas skaņas (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
2.1.pārnestā nozīmē Virzīties, radot aprautas šņācošas skaņas (par transportlīdzekļiem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ambainis, skaļi tusnīdams, no jauna cēla koferi uz pleca.
- Speķanaba ielocījās klavierēs, tad pacēla galvu un pietvīcis tusnīja:
- Redzu garu, garu ķēdi, kuru tusnīdams griež melns, eļļains zobrats.
- Kaistoša nemiera pārņemts, Viņš kustējās, lauzdams sausos zarus un smagi tusnīdams.
- Nelaimīgais Murmulītis tusnīja, gorījās, pūta un elsa.