tusnis
tusnis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | tusnis | tušņi |
| Ģen. | tušņa | tušņu |
| Dat. | tusnim | tušņiem |
| Akuz. | tusni | tušņus |
| Lok. | tusnī | tušņos |
Resns, kūtrs cilvēks.
Avoti: LE
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tas bija kaut kas briesmīgs – atbraucu mājās kā tāds resns tusnis!
- Riteņi kļūst aizvien dažādāki, bet – kur radies šāds „ tusnis”?
- Arī Grānts neatpalika - abi precējās kā tušņi.
- Tas jauno vīrieti ļoti nobiedēja un viņš saprata, ka izlaidīgajam tušņu dzīvesveidam jāliek punkts.
- Ieva atlieca sarkanos pirkstus un vieglītēm noglāstīja sīko tusni.